Garastāvoklis:	calm
Mūzika:	AIR

Lietus
Pēc dažām dīkstāves dienām mājās atkal izkustējos un aizbraucu uz Rīgu- paklausīties kā manējie kursabiedri aizstāv bakalaura darbus.
Daži darbi bija ļoooti labi un dikti tīk arī atdzīmes, kas viņiem tika ieliktas :)
Vēlāk devos uz vienu sēdi, kura izvērtās visai interesanta, tajā bija vairāk kā sastādīt sarakstu "ko es gribu un ko vajadzētu" par jautrību gādāja mīlīgs minka ar gariem nagiem :D
Tad atskārtu, ka pēdējais autobuss uz mājām ir pēc 25 min. man gan teica, ka jāiet esot ap 15 minūtes, raitā solī tiekot galā ar distanci pat 10 minūtēs! Tā nu es izgāju, kad bija palikušas 20 min. līdz autobusam, nonākot līdz Origo, secināju, ka nepaspēšu uz autobusu, tāpēc izvēlējos sēsties mikriņā un doties uz Ķekavu. (mikriņš un autobuss izbrauc vienlaicīgi) Kurš kuru? :)
Cerēju, ka panākšu autobusu. Sanāca tā, ka mikriņi brauc pa dienvidu tiltu, bet mans autobuss pa salu tiltu, Ķekavā piestāju tieši priekšā savam autobusam un, protams, nepaspēju ielekt tajā:D Tā nu es paliku Ķekavā, apmēram 23:20 Bez iespējām atgriezties Rīgā vai doties uz mājām. Pazvanīju uz mājām (izrādās man telefonam baterija mira nost) paspēju pateikt kur es esmu un lai atbrauc man pakaļ.
Tālākais bija kā filmās- vispirms mp3 pleijerim beidzās baterija, tad telefonam beidzās baterija, tad sāka līt un man nebija kur paslēpties. Lietus bija ļooti patīkams- ļoti stiprs lietus. Aumaļām gāzās virsū un aptuveni pāris minūtēs biju 100% slapjš. Bija radās tāda patīkami reibinoša sajūta- visapkārt neliela krēsla, ielu laternas, baznīca, silts lietus un koki. Likās, ka koki lien ārā no zemes, atliec muguru un sāk savu neatkarīgo dzīvi. Bija pulsējoša sajūta, atcerējos bērnību, kad skrējām pļavās gar vārtiem pēc lietus un viss smaržoja pēc agra rīta- pēc jaunas dzīvības. Pēc kādām 25 minūtēm piebrauca tēvs pie manis un mašīnas logā redzēju savu atspulgu- viscaurslapju, ūdens gāzās pāri sejai un veidoja nelielu "straumīti" no zoda un sejā neizsakāms miers un un neliels smaids- šo vajadzēs atkārtot!