| Sinestēzija |
[21. Mar 2026|21:02] |
| [ | Mūzika |
| | Zaho de Sagazan - La symphonie des éclairs | ] |
"Latvijas krāsa rādās sudrabaina un pelēkzila."
Intuitīvi šķita, ka tā tas arī ir, pat ja izteikti krāsas neredzu.
Joka pēc izpildīju testu, jo reizēm arī tēlus redzu krāsās, bet rezultāts manu skepsi apliecināja: "Iespējams, jums piemīt sinestēzija, bet tā nav īpaši izteikta." Bet vai testu rezultātiem vispār var uzticēties, ja citā īpašību testā godīgums man bija zemā vietā? No otras puses, ja nebūtu to centusies godprātīgi aizpildīt, tad taču šai īpašībai būtu bijis jābūt augstā vietā. |
|
|
| Uzraksts nr. 17 |
[13. Mar 2026|21:20] |
"Es nezinu. A tu zini?" |
|
|
| Robežas un patiesība |
[12. Mar 2026|00:16] |
Refleksija par robežu atveidojumiem mākslas terapijas laikā.
"Te ir mana telpa un brīvība, bet tur, kur saceltas lielās sienas un mūri, pat netuvojos un eju garām ar lielu līkumu. Tie šķiet kā asas aizsardzības adatas."
"Bet varbūt, lai notiktu patiesa saruna, reizēm robežas ir jāpārkāpj?"
"Tas ir riskanti, cilvēks var apvainoties un vēl vairāk noslēgties, ka neciena viņa privātumu."
"Jā, risks pastāv vienmēr. Arī klusēšana ir riskanta. Bieži vien vislabākās sarunas notiek pastaigas laikā, tad ir vieglāk runāt atklātāk"
"Tad jau Aristotelim un peripatētiķiem bija taisnība, ka vislabākās mācības ir sarunas pastaigas laikā." |
|
|
| Apgalvojums, kas izbrīnīja |
[10. Mar 2026|03:03] |
| [ | Mūzika |
| | Tom Odell - Best Day of my Life | ] |
"Man tiešām patīk, kā tu domā."
Mana šaubīgā daļa: Bet, vai tad tieši tas nav viskaitinošākais citiem? Diplomātiskā daļa: Vai tad komplimenti vienmēr nozīmē patiesību? Tie bieži vien ir tikai jauki vārdi, kurus nevajag pārāk daudz analizēt, bet pieņemt, jo cilvēki grib iedot kaut ko labu.
|
|
|