|
Šodien saņēmu no draudzenes vēstuli draugos. Sen nebiju tā raudājusi tikai no elektroniskas vēstules vien. Viņa izlasījusi manu iepriekšējo ierakstu šeit, cibā. Un pateica, laikam jau visu, ko par to domā. Eh, Māra... Doh- pst! neesmu putekļu slota ar gēla nagiem, tur tev taisnība. Un nebūšu daiļam bagātniekam zem elkoņa, jo tas plaukts man ir par augstu. Lai kādus papēžus uzvilktu, tik augstu netikšu. Bez tam, līdz manai otrajai Ņujorkas fotoizstādei ir tik ilgi jāgaida... :S
Tikko atskārtu, ka cilvēks patiesi ir ļoti sociāla būtne un tam visvairāk uz pasaules ir vajadzīgi citi cilvēki līdzās. Paldies, ka tu man esi, Māra! :)
Un jā, es rīt droši vien būšu skolā ;)
|
|
pagājušā nedēļa nu gan bija ko vērta - noskrējos šurpu un turpu. Pabiju mītiņā un fotoizstādē. Sajutos vientuļa kā emo. Pateicu draudzenei visu, kas mani nomāc, bet viņa devu strupu padomu - "ej prom no rtu". Jā, zinu jau, zinu.. Bet to vecākiem neiestāstīsi, pie tam, nevēlos viņus šitā piečakarēt - pusotru gadu dzīvoju uz viņu kakla, ēdu pa viņu naudu, atpūšos pa viņu naudu un tgd pamest mācības...
Pēdējā laikā notiek dīvainas lietas. Arvien vairāk manu draugu paziņo, ka ir saderinājušies un gatavojas kāzām vai arī izrādās, ka daudzas paziņas ņēmu un apprecējās jau šovasar. Klasesbiedriem jau sievas un bērni... Kopš bērnības domāju, ka 20gados meitenei jau vajadzētu precēties un ja bērniņš - tad jau vispār dzīvē viss sasniegts. Man šobrīd ir 20. Esmu [ne]glābjami ieķērusies svešiniekā. Naktīs sapņoju, kā gan būtu ja kļūtu par mammu. Dažbrīd runāju pilnīgas muļķības. Pieķeru sevi flirtējot ar aizņemtiem puišiem. Rīgā trīs reizes esmu sajutusi Austra smaržu - tieši tādu pašu. Kursa biedros redzu, kā viņi savstarpēji ieskatās, iemīlas..
Ak šausmas, kā es negribu kļūt par mūžam īgno vecmeitu!
Šodien brāli aizvedu pie viņa drauga uz ballīti. Drauga vecākiem ir plašs divstāvu studijas tipa dzīvoklis nesen celtā mājā. Sieva dzīvo mājās ar diviem maziem bērniem, vīrs - IT uzņēmumā par kaut kādu direktoru. Braucot mājās nodomāju - lai dzīvotu tādā mājā, jāapprec vīrietis, kurš spētu nopelnīt lielu naudu. un lai tādu apprecētu, jābūt skaistai vai gudrai. ne tādai, kā man...Garastāvoklis::  cold Mūzika: Бумер |
| sestdiena jau klāt | 12. Sep 2009 @ 13:10 |
|---|
|
Rakstu teorētisko pamatojumu fizikas laboram. Prieks, ka vismaz kāds "normāls" mācību priekšmets šo semestr pagadījies - visur citur tikai programmēšana un studiju darbi.
Pa radio reklamē Neprātīgo kino nakti. Es biju nolēmusi uz viņu iet kopā ar Austri, bet viņš jau nedēļām klusē. Varbūt arī tāpēc, ka nomainīju telefona nr. Patīkami, ka telefons klusē jau dienām ilgi un kalpo tikai precīza laika uzzināšanai.
Vakar uzgāju facebookā albumu, kurā puisis, skaists kā konfekte, jauks kā princis un inteliģents kā mans sapnis, parādās ar zilīgām novirzēm. Man nav nekas pret gejiem vai lesbietēm un par slimiem viņus neuzskatu, bet žēl, ka šis konkrētais paziņa piederēs tikai kādam citam puisim, nevis sieviešu kārtas pārstāvei...Garastāvoklis:: You are mine Mūzika: Radio SWH |
|
Skan Nora Džonsa, pa logu starp sarkanajām vīteņu lapām spīd saulīte, logs ir vaļā, un es sakārtoju savu raksāmgaldu. Ir sajūta, ka šodien kas padarīts.
:)Garastāvoklis:: patīkams nogurums |
|
Esmu pildījusi neskaitāmus testiņus gan kādreiz žurnālos, gan internetā. Un ja jautājums ir par to, kā raksturoju sevi, tad parasti atbildu -spontāna, traka, ekscentriska, jautra,mākslinieciska, utt. Atzīstu, ka tāda es vēlētos būt, dažkārt tas man arī sanāk. Bet visdrošāk sevi raksturoju ar vārdiem: "Spontāna".
Un visspontānākais lēmums, ko esmu pieņēmusi, ir par manu izglītību. Man bija iespēja studēt somugru valodas, kultūras sakarus Latvija-Somija vai arī āzijas studijas. Bet es izlēmu, ka izvēlēšos datorzinātnes. Vēl divpadsmitās klases beigās es nekādi nevarēju saprast, kā datora "dzīslās" var pārvietoties nullītes un vieninieciņi. Man tā ir mīkla arī tagad, 2.kursa studentei jau esot. Vienmēr esmu uzskatījusi, ka spontanitāte nav tā sliktākā īpašība. Bet šobrīd nāk skumja atklāsme par to, ka patiesībā - spontanitāte pieprasa arī savu īpašo attieksmi. Pašlaik es par visu vairāk gribētu apgleznot kārtējo kaklasaiti vai arī sagatavot jauku dāvanu draudzenei, bet man ir jāmācās augstākā matemātika un jākrāj nauda kredītpunktu apmaksai. Es jūtos kā liels papagailis mazā būrītī. Es fiziski izjūtu, ka man nav kur izplest spārnus. Un būrīša metāla sienas atstāj rētas manos spārnos. Un tās gauži sāp... |
| » gaidu un negaidu |
|---|
Mamma šovakar nokrāsoja man matus. Manus garos, garos matus.. Gribēju kā parasti tumši brūnus, jo pa vasaru jau biju izbalējusi līdz pelēkbrūnam tonim. Par laimi tiku pie rudibrūnas matu krāsas. Mamma sodas, ka ir izcūkoti visi mati, bet es nebeidzu priecāties. Beidzot kaut bišku ruda esmu. Lai gan vēlme kādu dienu kļūt par pavisam rudu matu īpašnieci, nepamet.
Ak Dievs, kā man sirdī ielija prieks, kad dzirdēju kā dzied Vītolu ģimene Ģimeņu sadziedāšanās šovā!! Tas taču bija tik skaisti, viņi ir kā no senatnīgas pastkartes. mmm...
31. Aug 2009 @ 01:10
|
| » ja tas nav feiks,... |
|---|
.. bet gan īstas, reālas sievietes stāsts, tad.. nu jā.. Tas līdzinās nesen redzētai filmai "The girlfriend experience"
http://www.eskortameitene.lv/2/
27. Aug 2009 @ 23:49
|
| » Music is my passion? |
|---|
Pirms gadiem 3-4 mana kaimiņiene spēlēja klavieres.Tiesa, parasti tā bija tikai dziesma Mežrozīte, tomēr gadu gaitā viņa Mežrozīti spēlēja tiešām skaisti. Pirms kāda laika, ilgi klusējusi, atkal izdzirdēju pazīstamās skaņas. Uzreiz aizsūtīju viņai sms, ka prieks par mūzikas atgriešanos. Bet nu - jau trešo dienu divus stāvus zem manas istabas saksafonu spēlē 2.ās klases skolnieks. Es ceru, ka viņam tas drīz apniks. Ātrāk par mani. Jo no saksafona nedzirdu ne skaņu. Izklausās pēc taures ar kartupeli.
25. Aug 2009 @ 17:42
|
| » . |
|---|
es pārkārtoju istabu. Viena pati vakar bīdīju šurpu turpu savu dīvānu un milzīgo, veco gultu. To man ome dāvināja, kad sāku mācīties trešajā klasē. Toreiz vēl dzīvojām pirmajā dzīvoklī. Ome un opis atveda izvelkamo dīvānkrēslu, ieliktu piekabē. Mums bija jau nopirkts otr dzīvoklis, tāpēc krēsls tika aizvests uz turieni. Tā bija mana gulta līdz pat tam laikam, kad brālis paaugās tik ļoti, lai tajā gulētu. Septiņus gadus es gulēju tajā izvelkamajā briesmonī, tagad brālis - vēl piecus. Es stumdīju pa mūsu nelielo istabu manu dīvānu un brāļa krēslu šurpu turpu. Un vēlreiz šurpu. Un turpu. Centos sakārtot domas. Īpaši labi nesanāca. Nu jau atkal ir atsākušies sīkie kašķīši ar vecākiem. Dažbrīd es gluži vienkārši dusmojos uz sevi,ka neeju un nesāku dzīvot pati savu dzīvi.
Šodien atskārtu, ka man neder mammas kāzu kleita. Viņa precējās 21 gada vecumā. Un man 20gados, ar ne to sliktāko figūru, šī kleita neder.. Mamma tik nosmējās, ka es esmu īsta tuklīte. Cik pacilājoši...
Tāpat no rīta biju baznīcā. Mans miļotais mācītājs aizbraucis atvaļinājumā, tāpēc viņu aizvietoja cits. Pirmo reizi tik daudz klausījos sprediķi. Viņš runāja par kurlmēmiem.
Man gribētos vienkārši aizmirsties. Dažkārt mani sāk tracināt pašas dvēsele. Jā, es esmu īsts Emo..
Ar skaudību skatos uz jauniešiem, kas vieni paši tiek galā ar savu dzīvi. Bet es te žēlojos nemitīgi.. Un tagad man, piemēram, ir jāatklāj brālītim gultiņa. Brālītim toties ir pilnīgi pofig, ko viņam vajadzētu darīt, jo viņš dara tikai to, ko pats grib.
Ak Dievs, nu kur es tāda???
16. Aug 2009 @ 21:39
|
| » nava kava |
|---|
šis vakars paiet uz James Blunt balss toņa un pārdomām par to, ka lai vai cik liela romantiķe, es tomēr esmu ļauna. Un sirds sāp, ka es sāpinu citus. Mans vienīgais aizbildinājums ir nodrāzts kā kārkla zara gabals - es neprotu mīlēt. Un iespējams, mana sirds ir tāpat izdrāzta no kāda koka. Varbūt no kastaņkoka vai ķirša. Vai visdrīzāk no melnalkšņa - vienmēr drūmā paskatā un mitrumā.
14. Aug 2009 @ 23:24
|
| » (No Subject) |
|---|
Zane: life is so rude..
Marko: thats not rude thats just life
12. Aug 2009 @ 13:21
|
| » Zane, a nu ka pie sviesta cibas! |
|---|
Bail pat domāt, kad pēdējo reizi kaut ko rakstīju. Bet tas tikai un vienīgi tāpēc, ka [atkārtošos] man nepatīk vasara. Protams, laika apstākļi ir salīdzinoši jaukākie visā citā gada laikā, tomēr - visi kaut kur brauc, iet, dodas. Es sēžu savos Ādažos un spēlēju spēlītes. Un es pat esmu pārāk mīksmiesīga, lai to darītu online. Nē, es spēlēju tikai zirnekļa pasjansu un pasjansu savā datorā.
Eh, man nepatīk šī garlaicība. Jā, man te Ādažos ir tikai kādas 3-5meitenes, kurām varētu pateikt - ejam sauļoties! Tiesa, pārsvarā katru rītu es pieceļos tik agri, ka par sauļošanos karstuma dēļ īsti pat negribas domāt.. Bet arī tas, ka es šīm meitenēm neesmu vienīgā paziņa un loģiski, ka viņām ir arī savi plāni, tā piemēram fotosesiju ar vienu no manām vecajām klasesbiedrenēm nevaram kopā sabīdīt jau kuro mēnesi. Te viņa uz laukiem aizbrauc, te - pie drauga..
Eh, pietiek gausties - mani draugi ir pa visu plašo Ltaviju. Un pat Eiropā ir pa kādam. Bet ļoti noderētu kāds draugs Tamperē, uz kurieni man ir aviobiļete 2.septembrī. Mani gaidīs Eeva Helsinkos, bet neesmu droša, ka turp braukšu. Gluži vienkārš attaisnojums - man ir 7kredītpunktu parāds [tas sasodītais matemātikas eksāmens un 6programmēšanas darbi+studiju darbs], kurus man vajag nokārtot sesijas pagarinājumā. It kā jau vajadzētu sākt mācīties vismaz matemātiku.. It kā..
Bet šodien iesniedzu dokumentus cēl vienā skolā. Arodvidusskolā. Apgūšu profesiju 1gada laikā, un iešu prom no RTU. Tāds ir mans pašreizējais plāns, kuru nedod Dievs, uzzinās vecāki! :D
Un šodien mani sagaidīja pārsteigums! Vakar pļāpāju ar Austri, viņš sūdzējās, ka darbā kavējoties alga, ka jau kuro dienu bez naudas. Un šodien mēs satikāmies centrā, jo man tur bija vairākas lietas jānokārto [biju pasūtījusi ceļojuma fotogrāfijas - no 10dienu brauciena sanāca gandrīz 300bildes :D] - nodevu arī filmiņu no sava Zenit attīstīšanai, ak, kā es ceru, ka kaut kas būtu sanācis - Lūdzu, lūdzu... Sarunāju, ka rīt Austris izņems bildes, ja kas sanācis būs. Ak nu jā, tātad - mēs tiekamies un Austris ierodas ar trīs baltām rozēm. Un es jau biju domājusi, ka tam puisim sirds nemaz nav :D Redz, ka tomēr dažreiz dzīve nav nemaz tik slikta... Ak jā, šodien nolēmu, ka iemācīšos uzjaut vienu kokteili. Pati pārbaudīju - bezalkoholiskais un lieliski veldzē slāpes karstā dienā. Būtībā, tas pat īsti nav kokteilis, bet gan dzēriens par kokteiļa cenu - bezalkoholiskais Mojito ;) Jau kuro reizi domāju - Mojito izrunājams kā moHito? o_0
Mīli dzīvi, un dzīve mīlēs tevi!
11. Aug 2009 @ 18:38
|
| » Ka man neiet.. |
|---|
Jau otro dienu neiet tikai viena lapa - draugiem.lv
Ja tā padomā - vai tad nu nav vienalga? Bet nesaprotu - kāpēc? Tagad mokos sirdsapziņas pārmetumos, ka es, IT studente neko nesaprotu pat no tādiem interneta sīkumiem ;(
6. Aug 2009 @ 22:39
|
| » ja būtu tā, kā nav... |
|---|
Ja es būtu džeks, mana ideālā vecpuiša ballīte būtu tā, kura attēlota filmā Hangover :)
4. Aug 2009 @ 18:11
|
| » (No Subject) |
|---|
Eeva: tagad es zinu kur ir visi puisi... pie tevis
Zane: :D
Zane: :D :D :D :D :D :D :D
Zane: Man nav neviena puiša!
Eeva: :D...
Zane: Nu labi, tikai viens ;)
Eeva: nu ko, tev ir sapnu puisi un viens draugs un viens draugos...
Laikam jau Eevai ir taisnība un manā galvā ir tikai puiši vien...
2. Aug 2009 @ 21:31
|
| » Atbraucu mājās. Eiropā nebija tik feini, kā te. |
|---|
Vakar sapnī redzēju savu veco klasesbiedru. Puisi, kurā biju līdz ausīm iekritusi. Šim bija draudzene, plus - viņš bija "klases krutākais". Ik pa laikam atceros viņu, jo kā smejos - mana pirmā lielā mīlestība.
Un sapnī mēs satikāmies skolā un viņš pienāca man tuvu klāt un pavisam svešā - klusā, maigā, draudzīgā- balsī teica, "Tu taču saproti, ka mums nekas nevar sanākt, vai ne? Es esmu kopā ar Danu." un pēc tam viņš mani pavadīja, un bija jauks. Un pamodos ar sajūtu, ka manā dzīvē ir noslēdzies kāds posms. Goda vārds, es ļoti ceru, ka vairs nebūs šī te gluži vai apmātība. Un es jau sapnī spēju runā ar manu Puķīti par viņa Danu. Un tas mani mierina.
Gan būs labi. Mani gaida Riho. Vai vismaz Austris.
30. Jul 2009 @ 21:18
|
| » my eurotrip |
|---|
Tagad esmu kempingā prāgā. Pēc kāda brīža ir doma doties meklēt muzikālā strūklakas. Šodien izstaigājām daļu vecpilsētas 40grādu karstumā. Pirmo reizi mūžā piedzīvoju ko tādu... Un pēc tam bija milzīgākā vētra manā mūžā. Redzēju, kā vējš nosit putnu no debesīm un mētā kā papīra lelli. Tiesa, negaisu sagaidīju lielveikalā ar 200 veikaliem, 5stāviem - pāris reižu lielāku mūsu GC.
Ok, jāsameklē, kur man tās strūklakas ir, Sveiciens no karstās viduseiropas pērles!
23. Jul 2009 @ 20:24
|
| » Tas nav talants, tas ir alkohols jeb mana atbilde draudzenei: |
|---|
Tādas mēs, meitenes, esam. Nenovērtējam to, kas mums ir. To, kas būtu uz visu mūsu dēļ. Kam ne nauda, ne kas nav šķērslis. Kas vienkārši grib būt ar mums. Kas domā par mums, kad esam prom. Kas nespēj ne par ko domāt, kad esam tuvumā. Kas jūk mūsu dēļ prātā. Kas ir gatavi skūpstīt ne tikai mūs pašas, bet arī zemi, pa kuru esam gājuši. Kas nekļūdīgi atpazīst mūsu smaržu ļaužu pārpildītā bezgaisa telpā. Kas gatavi stundām ilgi vērot tevi uzmērīšanas kabīnītē. Kas spēj stundām ilgi teikt, ka tieši šis jaunais topiņš tavu skaistumu izceļ vairāk par iepriekšējo. Kas... Kas mūs mīl. Un kas spēj mūs pieņemt tādas, kādas esam. Tādus mēs nenovērtējam. Un dzenamies pēc kā cita. Pēc kāda, ar kuru kopā būtu dzīve čili pārstrādes rūpnīcā. Ar kuru nekad nav redzēts atslēgvārds "miers". Kas, iespējams, pat nav iedomājies, cik karātu vērts dimants tu esi.
Jā, mēs esam maitas. Tas mums plūst asinīs.
15. Jul 2009 @ 22:01
|
| » Tiem, kas mēdz kautkur aizbraukt |
|---|
Sāku kravāt somas šīs vasaras izbraucienam, un tad ienāca prātā doma - kā tas notiek citiem? Ko citi ceļotāji liek savās ceļojumu/mugursomu kabatās, kas piepilda letiņu čemodānus?
Poll #16415 Ceļotājiem
Open to: All, results viewable to: AllKas ietilpst tavā min izdzīvošanas komplektā dodoties 3dienu ilgā braucienā uz Eiropu, ar auto? Kas [plus iepriekšējā uzskaitītā] ietipst tavā min izdzīvošanas komplektā dodoties 7dienu ilgā braucienā uz Eiropu, ar auto? Kas [plus iepriekš uzskaitītā] ietilpst tavā min izdzīvošanas komplektā dodoties 10dienu ilgā braucienā uz Eiropu, ar auto?
Ja nu vietas par maz, tad lūdzu - komentāros,
Paldies :)
14. Jul 2009 @ 18:38
|
| » what's up? |
|---|
Intereses pēc apskatījos savus vecumvecos dienasgrāmatas ierakstus draudzīgajā portālā. Tur ievietots video bij' : http://www.youtube.com/watch?v=Iif98p8JQaE&feature=player_embedded
Bet ja tā padomā - kāpēc gan cilvēki pielūdz pāris saldumiņus? Laikam tiešām tās ir mazās čiksītes, kurām virsū neskatās tie puiši, kas dzīvo viņu pasaulē, nevis zelta hollijvūdas pakalnos. Ja atver acis un pakustina kaklu, lai tas pagroza galvu, tad var redzēt, ka puisim taču nav jābūt ģitāristam un dziedātājam poprocka grupā, lai kļūtu par "mazo" seksa simbolu. C'mon! Kas tajā Patinsōnā ir, ka padsmitgadnieces [un diemžēl, arī divdesmitgadīgās] visos sociālajos tīmekļos viņu lapas ceļ vai debesīs??! Katrs puisis, kurš rūpējas par sevi, savu fizisko formu un dzīvi [mazāk vai vairāk] tak ir īstens smukulītis. Un pat daži labi ar pamatīgiem apaļumiem ir ņemami, bet nē - pasaules seksīgākie vienmēr un visur - tikai tie ārzemnieku skatuves sejas...
Dohh..
14. Jul 2009 @ 14:57
|
|
|