| Slima. | 28. Okt 2009 @ 19:34 |
|---|
|
Biju divas dienas bez neta. Tas dod pa nerviem gandrīz tik pat daudz cik sasodītās galvassāpes no iesnām. Bet liels prieks, ka 1dien biju Alfā un iepirkos - džinsas un divas ļoti jaukas vasaras kleitiņas. Vasarā nu es būšu smuka, smuka :)
|
| Biju mājās.. | 25. Okt 2009 @ 22:37 |
|---|
|
Šodien satiku savu veco klasesbiedru, ar kuru mācījos kopā vecajā dzīvesvietā līdz 4kl. Čalis ir paaudzies kopš tā laika :D Piebrauca man klāt ar savu drifta bembi. Ok, laukos naudas nav tik daudz, kā gribētos - nevar katrs puika savam autiņam ielikt ādas salonu, bet ar rokām daudz ko var izdarīt, ja grib un galva strādā. Un šķiet, ka viņam strādā - drifto pa vienīgo asfaltēto ielu, uzlicis drifta riepas un aidā..
Šodien atcerējos bērnību, ko abi kopā sadarījām.. Laikam vienīgais, ko neesam darījuši, tas ir: bijuši kopā. Mēs bijām čomi, pat varbūt, ka labākie čomi. :)
|
| piektdienas pēcpusdienas atklājums | 23. Okt 2009 @ 16:24 |
|---|
|
Ārā dauzās sīču banda. Tādi, kas ir tipa Izsitēji. Tikko pamanīju, ka starp palielajiem ir arī mans pirmklasnieks. Viņš mājās nāk tik pēc tumsas iestāšanās un apkārt braukā savā velo bandā. Dažbrīd tas mani biedē.
Bet tikmēr es iemīlējos savos svārkos, par kuriem samaksāju Prāgas Zappingā daudz vairāk kā viņi maksāja Latvijas Zappingā un kas elektrizējoties līp pie leggingiem. Bet rudens ir īstais laiks, lai vilktu svārkus.
Un vēl - es beidzot esmu sākusi meklēt programmētāju saviem parādiem. :)Garastāvoklis:: gribu tēju Mūzika: Adiemus - Adiemus |
| atkal jau tas pats.. | 17. Okt 2009 @ 21:02 |
|---|
|
Eeva aizbrauca mājās. Ēdu garšīgi garšīgās Fazer končas. Pirmīt bišku papļāpāju ar Marko, pafanojām kopā par Kenu Blocku. I viss. Esmu palikusi viena pie neizpildītā Homereading teksta. Auksti. Ceru, ka rīt atkal snigs.
Un man ir tik daudz iekavētu darbu...
|
|
Burvīgākais, kas ar mani noticis pēdējā laikā bija gājiens pa lietu/sniegu pāri Vanšu tiltam 4:30 no ceturdienas rīta, ar McDranķi rokās un vēderā un būtībā ar pliku dibenu. Savādā kārtā, man nesala.
|
| » (No Subject) |
|---|
iešu rīt uz fukšu balli. Un izslēdzu savu igauni. Šoreiz pa īstam. Es viņam uzrakstīju meilu, pēc kura neko nevarēja pārprast.
Bet liels prieks, ka krīzes apstākļos, tantuki sabiedriskajā transportā ir kļuvuši pavisam pieklājīgi. Šodien viena tantīte uz līkuma izlēma man iet garām, zaudēja līdzsvaru un krita, es centos viņu satvert, bet viņa paspēja ieķerties manos garajos matos, tomēr tas mūs abas neglāba, jo izglāba mūs roktura stienis, kas patrāpījās mana elkoņa trajektorijas zonā. Un cik jauki rakstīt teikumus no 40vārdiem. Un tantes man šodien smaidīja, un piedāvāja apsēsties, lai gan neesmu ne slima, ne bērns, grūtniece...
Autobusos notiek tik daudz kā interesanta.. It īpaši, ja sanāk braukt vienā dienā ar 6 busiem...
13. Okt 2009 @ 23:02
|
| » Pie mums bija sniegs. |
|---|
Kā negribētos ļaut tev aiziet atstājot vien brūces manā dvēselē, bet nu jau jūtu - mani pirksti tevi ar vien mazāk spēj sakļaut...
12. Okt 2009 @ 20:49
|
| » - |
|---|
Tā tā dzīve paiet. Kā zibenīga mūžība.
10. Okt 2009 @ 20:12
|
| » Pusaudzei Zanei hormoni pa nerviem dod |
|---|
Skatos igauņu bildes no pasākuma, uz kuru būtu braukusi ar Māru, ja nebūtu viņas onkulim tusiņš. Brauktu kaut vai viena, ja zinātu, ka Riho arī tur būs. Un jā, bija. Un tagad skatos bildes. Bez matiem izskatās stipri savādāk, bet tuvu tam arī biju iedomājusies. Bildēs šis ar kruķiem. Un ar skuķiem.
Un fonā sāk skanēt šizīgā igauņu mūzika.
Lai labs piektdienas vakars jums, mani draugi!
9. Okt 2009 @ 18:37
|
| » PasAkA |
|---|
Jūtos pasakaini!
Apgleznoju kaklasaiti, klausos Laura Marling kolosālu mūziku un pēkšņi tieši kā sinhronizēti ar mūziku, bungu ritmā pa logu sāk spīdēt saule. Uz mirkli. Bet mūžīgi. Pasaka. Sarkanā krāsa uzvar zaļo krāsu.
9. Okt 2009 @ 15:05
|
| » "Kad izaugšu liels, būšu džips!" |
|---|
Pērku diktofonu. Mans brālis šodien runāja, ka "Lauris Dārziņš ir labs hokejists, foršs džeks, bez pumpām uz sejas".
Tas līdzinājās tam, kad biju spiesta klausīties, kāds ir jaunāko Golfiņu motoru tilpums un maksimālais ātrums atkarībā no ceļa seguma. Un brālim ir tikai 7..
7. Okt 2009 @ 17:29
|
| » rudens klāt |
|---|
Šodien sēžu mājās. Izlēmu neaizbraukt uz fotoskolu. šonedēļ tur neesmu bijusi, bet gan jau to izdarīšu nākamnedēļ. Pirmdien visu dienu pa rīgu pavadīju ar savu draudzeni no Vācijas. Viņa bija te uz divām dienām caurbraucot. Jauki parunāt ar cilvēkiem no citām valstīm. Maike ar savu brāli aicina mani pie viņiem. Viņiem tas ir tik easy - come, you can stay at our place for all summer. We have so big house.. Dažreiz šķiet, ka tiešām - kamēr ir iespēja, kamēr mani kāds tur varbūt pat sagaidītu, ir jābrauc. Esmu jauna, varbūt pat mazliet traka. Kas gan slikts notiks, ja aizlaidīšos viena pati uz Vāciju? Tur tak viss ir tik "pareizi".. Nav jau pasaules otrā malā. pusotras dienas brauciena attālumā. Tomēr pavisam cita zeme un pasaule. četru gadu laikā esmu pamanījusi, ka vācieši ir pavisam savādāki kā letiņi. Neteikšu, ka labāki vai sliktāki. Bet atšķirīgi.
Tuvojas manas fakultātes iesvētības. Gan jau būs jautri. Es pieteicos pabildēt pasākumu, ceru, ka kkas arī sanāks. Tajā laikā jau pie manis dzīvos Eeva. Tad nu ņemšu viņu sev līdzi uz iesvētībām un pēc tam - uz klubiņu. Dažbrīd ienāk prātā - tagad ārā jau ir tik auksts laiks, ka sailgojos pēc Austra. Lai vai ko, bet viņš bija tik jauks. Un man ir tik ļoti žēl, ka nekas mums nesanāca. Vēljoprojām man uz galda stāv visas viņa dāvinātās rozes. Mamma par visām teica - "paskat, tik ilgi stāv vēl svaigas, laikam jau no sirds dāvinātas." Un bija jau arī. No sirds.
7. Okt 2009 @ 12:58
|
| » (No Subject) |
|---|
Pirmo reizi esmu tik agri svētdienas dienā pamodusies. Pirmo reizi draugos.lv ir 0 draugu online. Pirmo reizi es braukšu uz lidostu sagaidīt kādu, kas brauc tieši pie manis. Pirmo reizi es tik ļoti lūdzot, lai nu debesīs vismaz mākoņi sāktu staigāt, jo šī pelēkā masa, kas ir tur, augšā, itin nemaz neder veiksmīgai Latvijas dabas izrādīšanas koncepcijai..
Un vispār - nav ne pieņemama laika, ne garastāvokļa pašai, ne naudas, ne šofera, lai divus vāciešus izvizinātu pa Siguldas ne-pārapdzīvoto apkārtni, vai kaut kur te pat, kur ir smuki. Eh, aizvedīšu abus uz manu baznīcu, lai brīnās ar atvērtām mutēm, ka arī baznīca var būt tik plika un tukša, bet arī piepildīta un grezna vienlaicīgi :)
Bet nu gan es atgriežos pie lidostas mājaslapas, kur tikko uzzināju, no kurienes ielido īstā lidmašīna - čekošu, vai šamējā nekavēsies.
ps. ir tik dīvaini rakstīt, kamēr pārējie ģimenes locekļi nevis jau , bet VĒL guļ :)
4. Okt 2009 @ 07:54
|
| » vismaz saulīte spīd.. |
|---|
Šodien tik agri jau mājās, bet pusdienu sanāca nosēdēt pie datora "aiz darīt neko". Mamma zvanīja, nobrīnījās, ka jau mājās biju ap 13:00. pieteica, lai vismaz izmācos. Jā, kā tad. Brālis vēl kaut kur pie draugiem laikam, mājās miers un klusums. Bet mācīties nevelk. Tik smagi [priekš manis] studiju darbi jātaisa, ka neceļas roka kaut ko iesākt... Un vispār - vajadzētu pabeigt iepriekšējā semestra nenodotos parādus ;(
30. Sep 2009 @ 15:48
|
| » Rakstīts no rīta |
|---|
Šorīt esmu izgājusi no mājas bez lietussarga. Tajā pustumsā, kad gāju jau uz pieturu, īsti nemaz nevarēja saprast - vai debesis mākoņainas vai tīras. Tagad braucu uz skolu. Autobusā kāpj salijuši cilvēki, un caur rudens zābakiem jūtu aukstumu, kas velk no atvērtajām durvīm. Līdz Rīgai vēl ceļa gabals, bet pieturas ik pēc pārsimts metriem. Iekšā kļūst arvien mitrāks. Ar grūtībām var samanīt tumšos koku apveidus, kurus vējš plosa ar nezvēra rokām. Tas nejaukais arī lapas šķiež pa labi, pa kreisi. Citkārt es tās būtu salasījusi un visu dienu virpinājusi pirkstos,tīksminājusies par spilgtajām krāsām, bet atgriežoties mājās - rūpīgi salikusi starp grāmatām. Tagad tās sagulst uz slapjā asfalta un pieķeras pie autobusu logiem. Darbu sākuši sētnieki un drīz vien rudens greznā rota jau ir izmakšķerēta no peļķēm un veido lapu kaudzes. Kaut nu tās tur vēl paliktu kādu laiku. Kamēr saulīte sasildītu un izžāvētu. Un tad tik tiešām būtu sācies rudens ar sausu lapu smaržu visapkārt...
29. Sep 2009 @ 07:08
|
| » ai, kā mugura sāp :D |
|---|
Es vienmēr ar sajūsmu klausījos stāstos par to, kā meitenes agrāk rakstījušas uz armiju saviem mīļotajiem puišiem vēstules. Es vienmēr arī tā gribēju, bet neticēju, ka tas ar mani varētu notikt. Un tad vēl Latvijā atcēla obligāto armiju... Bet tagad modernās meitenes raksta saviem draugiem uz armiju epasta vēstules. Un šo es izbaudu. Un tas ir sasodīti jauki :))
27. Sep 2009 @ 18:43
|
| » svētdiena |
|---|
Sajūta, ka savu mūžu neesmu lasījusi tik daudz kartupeļu, cik šajā nedēļas nogalē salasīju ābolus. Tikai no divām ābelēm, bet tik un tā - daudzums ievērojams.
Sēžu katru brīvo brīdi pie datora, cenšoties pamācīties. Pa dienu nav neviena, kam lūgt padomu, vakaros parasti uzrodas kāds, kas skype čatā piedāvā interesantāk pavadīt laiku. Tā pēdējā laikā riebīgi izdarās Mārtiņš no foto skolas un Marko no Tallinas kompānijas. Tā kā pie manis brauks ciemos nākamnedēļ Maike no Vācijas, bet vēl pēc nedēļas - Eeva no Somijas, izlēmu pati arī kkur aizdoties. Piemēram, Eeva uz Helsinkiem mājās brauks caur Tallinu. Tad nu es iedomājos īstenu riebeklību - sestdienas rītā uzrakstīt Marko sms, ka vai viņš šovakar var bišku nolikt darba lietas malā, un parādīt kādu labu krodziņu, kā arī pēc tam piedāvāt savu mitekli kā naktsmītnes divām meitenēm. Pazīstot viņu, nedrīkst aizmirst piedraudēt, ka Eevai pat pirkstu nedrīkst piedurt. Zinu, ka viņam pirksti ir ietrenēti uz krūšturu attaisīšanu un citām lietām :P
Kā mani tracina, ka vienmēr vēlos dabūt to, no kā tikko atteicos. Mani pirksti niezt uzrakstīt Austrim. Jo es taču tomēr esmu īstena maita...
27. Sep 2009 @ 16:11
|
| » piektdiena ir klāt! |
|---|
ATbraucu mājās piekususi un nokususi. Domāju, ka vēl piecas minūtes pašsuģestijas un es sākšu jūsmot par patīkamo nogurumu. Sagribējās noskatīties kādu filmu un šoreiz izvēle krita uz sen jau iegūto, bet tā arī neredzēto Basic Instinct. Sākums tīri vai aizraujošs...
Šodien atdevu Austrim viņa disku. Bija ļoti grūti, bet es iesāku runu par to, kas gan ir mūsu attiecības. Viņš pārtrauca mani sacīdams, ka arī esot par to domājis un gribētu, lai es kļūtu par viņa draudzeni. Es viņam atbildēju, ka "diez vai mums kaut kas sanāks". es jutu, ka pat viņa roka, aplikta ap manu vidukli manāmi sašļuka un knapi noturējās savā vietā... Viņš man pretī pasniedza 3 sarkanas rozes. Un pajautāja - tu vēlies, lai paliekam vienkārši draugi? Mums bija sarunāts, ka iesim kopā paēst pusdienas, bet diemžēl man bija jāiet "darba" darīšanās uz Kongresu namu, tā nu viņš vienkārši aizgāja man līdzi, nopirka savas rezervētās Prodidy biļetes un paziņoja, ka varot pavadīt mani līdz Brīvības piemineklim, jo vajadzētu taisīties uz darbu.
Es pat nebrīnīšos, ja viņš šodien dosies Vecrīgas virzienā un mājup pārradīsies tikai rīt. Esmu sačakarējusi visu viņa nedēļas nogali.
Šķiet, ka, kamēr mamma darbojas dārzā, es izmantošu gadījumu un notestēšu mammas ogu -šņabja uzlējumu..
Un jā, šīs dienas galvenā atskārsme ir, ka neesmu spējīga strādāt darbu, kas līdzinātos flaerīšu dalīšanai, nu nimaz..
Un starp citu, Turies, Māru!
25. Sep 2009 @ 17:21
|
| » (No Subject) |
|---|
Rīt ir piektdiena. Šodien ir ceturdiena. Studentu diena. Uz mani šie prieki un prieciņi neattiecas. Rīt skola, jāceļas 6:00. Un diena sāksies ar programmēšanu. Bez mājasdarba. Pēc tam angļu valoda. Tūlīt izpildīšu mājas darbu. Rīt tiekos ar Austri. Viņš pierunāja aiziet kopā uz Čili picu. Visi manējie domā, ka es vairs netiekos ar viņu. Es pat tā biju domājusi. Bet re kā, kļūdījos..
Tagad likšu savas pelēkās kartona loksnes un zīdpapīru starp tām - tas būs mans portfolio. Un fonā skan Pludmales tituldziesma. Tā filma bija tik tīra un iedvesmojoša, tāda pati kā šī dziesma.
Šodien skatījos filmu (500)Days of summer. Īpašas emocijas neatstāja, bet bija jauki noskatītos ko mīlīgu. It īpaši laikā, kad aiz loga kā ar spaiņiem gāž. Šādos brīžos es mīlu lielu krūzi ar laba, pienā vārīta kakao un savu nonēsāto kašmira džemperi. Un savus sapņus. Iedvesmojoties no Flash moba http://www.youtube.com/watch?v=A9CmZXSSYmc gribas arī iekš Lv kko uzrīkot. Ai, kā nepatīk pelēkā dzīve. Man pietiek ar brūnu apģērbu un kurpēm, nevajag tādu manu dzīvi iekrāsot. Bet slinkums mani tur savās važās. Lai gan - tas ir bērnišķīgi, vainot to svešo - slinkumu. It kā es pati nevarētu pateikt, ko vēlos.
Oktobrī atbrauks Eeva ciemos. Viņa no Helsinkiem brauks ar prāmi uz Tallinnu un tad ar autobusu uz Rīgu.Un pēc nedēļas atpakaļ brauks. Tāpat. Man iešāvās prātā mazā, nejaukā domiņa - doties līdzi līdz Tallinnai.Jā, esmu iesīkstējusi kā vecas eņģes - visu laiku savās dzirnavās maļu to pašu, to pašu, to pašu... Man ir tikai jādzird, kā tas sasodītais pingvīns pasaka Nē. Tas ir viss, kas man vajadzīgs, lai aizmirstu uz mūžiem par viņa eksistenci. Tas pieliks punktu šīm iedomām, izdomām un ilūzijām. Viens vārds un mana sirds atkal būs tīra un brīva. Nē.
24. Sep 2009 @ 21:40
|
| » Pateikt to nav tik viegli.. |
|---|
Draugos klejo tas tekstiņš - 90% vīriešu dzērumā zvana sievietēm, kuras viņi grib iegūt. Es ceru, ka tā nav taisnība. Trīs reizes esmu piedzīvojusi šādus zvanus. Pirmo reizi zvanīja mana tagadējā labākā draudzene. otro un trešo - mans "puisis". Ak šausmas, es nekad nebiju iedomājusies, ka kādreiz nāksies prātot, kā atteikt puisim. Biju domājusi, ka, pat ja kas tāds būtu jādara, tas nāktu tik viegli kā atvainoties par uzmīšanu blakus stāvētājam tramvajā. Bet nē, tas nav tik viegli. Un šī ir viena no tām reizēm, kad vēlos kaut spētu runāt ne tikai tad, kad nevajag, bet arī - kad vajag...
23. Sep 2009 @ 17:51
|
|
|