|
Šorīt esmu izgājusi no mājas bez lietussarga. Tajā pustumsā, kad gāju jau uz pieturu, īsti nemaz nevarēja saprast - vai debesis mākoņainas vai tīras. Tagad braucu uz skolu. Autobusā kāpj salijuši cilvēki, un caur rudens zābakiem jūtu aukstumu, kas velk no atvērtajām durvīm. Līdz Rīgai vēl ceļa gabals, bet pieturas ik pēc pārsimts metriem. Iekšā kļūst arvien mitrāks. Ar grūtībām var samanīt tumšos koku apveidus, kurus vējš plosa ar nezvēra rokām. Tas nejaukais arī lapas šķiež pa labi, pa kreisi. Citkārt es tās būtu salasījusi un visu dienu virpinājusi pirkstos,tīksminājusies par spilgtajām krāsām, bet atgriežoties mājās - rūpīgi salikusi starp grāmatām. Tagad tās sagulst uz slapjā asfalta un pieķeras pie autobusu logiem. Darbu sākuši sētnieki un drīz vien rudens greznā rota jau ir izmakšķerēta no peļķēm un veido lapu kaudzes. Kaut nu tās tur vēl paliktu kādu laiku. Kamēr saulīte sasildītu un izžāvētu. Un tad tik tiešām būtu sācies rudens ar sausu lapu smaržu visapkārt...
|
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
