ATbraucu mājās piekususi un nokususi. Domāju, ka vēl piecas minūtes pašsuģestijas un es sākšu jūsmot par patīkamo nogurumu. Sagribējās noskatīties kādu filmu un šoreiz izvēle krita uz sen jau iegūto, bet tā arī neredzēto Basic Instinct. Sākums tīri vai aizraujošs...
Šodien atdevu Austrim viņa disku. Bija ļoti grūti, bet es iesāku runu par to, kas gan ir mūsu attiecības. Viņš pārtrauca mani sacīdams, ka arī esot par to domājis un gribētu, lai es kļūtu par viņa draudzeni. Es viņam atbildēju, ka "diez vai mums kaut kas sanāks". es jutu, ka pat viņa roka, aplikta ap manu vidukli manāmi sašļuka un knapi noturējās savā vietā... Viņš man pretī pasniedza 3 sarkanas rozes. Un pajautāja - tu vēlies, lai paliekam vienkārši draugi? Mums bija sarunāts, ka iesim kopā paēst pusdienas, bet diemžēl man bija jāiet "darba" darīšanās uz Kongresu namu, tā nu viņš vienkārši aizgāja man līdzi, nopirka savas rezervētās Prodidy biļetes un paziņoja, ka varot pavadīt mani līdz Brīvības piemineklim, jo vajadzētu taisīties uz darbu.
Es pat nebrīnīšos, ja viņš šodien dosies Vecrīgas virzienā un mājup pārradīsies tikai rīt. Esmu sačakarējusi visu viņa nedēļas nogali.
Šķiet, ka, kamēr mamma darbojas dārzā, es izmantošu gadījumu un notestēšu mammas ogu -šņabja uzlējumu..
Un jā, šīs dienas galvenā atskārsme ir, ka neesmu spējīga strādāt darbu, kas līdzinātos flaerīšu dalīšanai, nu nimaz..
Un starp citu, Turies, Māru!
|
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
