Nu es te mazāk par akadēmisko, bet vairāk par empīrisko ;-)

Katrā ziņā ir muļķīgi paģērēt no puisīša būt kūlam matemātiķim/ fiziķim/ ķīmiķim, bet no meitenītes smuki dziedāt un deklamēt visu Šekspīra daiļradi no galvas. Un šī "lieta" (es teiktu- paldiesdievam!) pamazām uzlabojas. Cik bērnu dzīves nav nācies redzēt izbojātas dēļ šādiem stereotipiem!

Protams, anatomiskās atšķirības ir, bet vai tās ietekmē kādas konkrētas zinātnes apgūšanu- šaubos. Drīzāk te lomu varētu spēlēt tīri ģenētiska izdzimtība- laba atmiņa un loģiskā domāšana. Un lai ko arī teiktu par sievietēm- nu nav tā, ka viņām nebūtu loģiskās domāšanas, vienkārši emocionalitāte dažkārt traucē tai pilnībā izpausties (bet tās, kam galva vēsāka- piemēram, tipiskas ziemeļnieces- spēj būt itin loģiskas, lai arī ne gluži klasiskajā vīriešu izpratnē par šo jēdzienu).

Ja mēs runājam par izciliem talantiem... Te varētu būt cits faktors. Vīrieši pēc definīcijas ir vairāk gatavi riskam, eksperimentiem- tāpēc arī savus talantus nenorok. Atšķirībā no sievietēm, kuras labprātāk "strādā" ar ierastām shēmām, lai būtu drošībā (mātes instinkts). Vai matemātiskā talanta klātbūtne katrā no dzimumiem proporcionāli atšķiras? Nezinu- lai paliek akadēmiķiem. Es sliecos uz 50:50.