vakar pēc ļoti ilga pārtraukuma lietoju alkoholu. es teikšu godīgi, man patīk alkohols. tas laikam ir labākais palīglīdzeklis, kad pēc ieilguša intravertuma gribas beidzot atsākt socializēties. es gan nedomāju ikdienišķus piecdesmit gramus pirms un pēc darba, tas drīzāk vedina vēl dziļāk vientulības akā, bet tādas kārtīgas balles pēc padsmitgadnieku modes, kad netiek skaitītas glāzes, jo laimīgie taču neko neskaita. protams, obligāts nosacījums ir uzvesties tieši tik muļķīgi, lai otrā dienā, to atceroties, gribētos uzsūkties zemē, bet tas nav grūts uzdevums, pārsvarā par to pat nav jāpiedomā.