ap šito laiku vienmēr uznāk kaut kādas ilgas pēc ziemassvētku gaismiņām, bet ap adventes laiku no šādām sajūtām nekā vairs nav. nezinu, varbūt ziemassvētkus vajadzētu pārcelt uz valsts svētkiem, jo tad tie sakristu ar manu iekšējo laika skaitītāju. kaut kad pirmdienas vakarā, kad man pa katetru jau plūda organismā antibiotikas, es skatījos uz romānu, un nevarēju saprast, kāpēc es tik ļoti čakarēju savu dzīvi ar domām. domāšana, brīžiem, tik ļoti nāk par sliktu, un es vēlētos, kaut es spētu tās novirzīt vairāk uz filosofiju, nevis savas dzīves apcerēšanu. kaut kad sen lasīju, ka agnese krivade dzeju sākusi rakstīt 22 gadu vecumā. šorīt pienāca īsziņa, ka pusaudžu gadu draudzenei piedzimis bērniņš. man ir milzīgs telefona parāds, un sapista veselība. ļoti negribētos, lai man atkal piešuj depresiju, jo drīzāk šķiet, ka tā ir dažādu apstākļu sakritība - ilgā slimošana, sartra nelabums, rudens.
(Lasīt komentārus)
Nopūsties: