pēdējā laikā man ir grūti saprast agrāko nozīmi un jēgu tādām lietām un parādībām kā mobilais telefons, sviesta ciba, pulkstenis un kalendārs. telefonu neizmantoju jau vairākas nedēļas, jo esmu to gluži vienkārši pazaudējusi, un līdz augustam plānoju par to nesatraukties, jo ugunsgrēka gadījumā mani var vienmēr sazvanīt caur civilvīru. pulkstenis un kalendārs ir zaudējis savu nozīmi, jo šajā mēnesī man nav neatceļamu un atbildīgu plānu. sviesta ciba arī ir kļuvusi bezjēdzīga, jo man vairs nav par ko žēloties. vasara, indeed.