man vienmēr ir licies, ka visas tās muldēšanās par mīlestībām no pirmajiem acu mirkļiem, nepārejoša siltuma sirds rajonā, gatavība nošauties galvā, ja kaut kas noietu greizi, ir tikai grāmatās izdomātas lietas, ka dzīvē cilvēki ir krietni pragmatiskāki, un mīlestību paši izvēlas jeb nolemj, bet tagad es totāli zinu, ka esmu kļūdījusies, kādreiz domājot, ka mīlestība ir tikai drošības sajūta, ka mīlestība ir lēmums būt kopā ar kādu, ko esi izvēlējies pēc noteiktiem kritērijiem. tagad es totāli zinu, ka tādas jūtas ir uzreiz, vienā mirklī, tās nevar sagaidīt vai nolemt, un tas skan ļoti gay, bet es patiešām no pirmajām minūtēm zinu, ka šitais cilvēks man būs līdz beigām, un šī pārliecība nerada bailes par pārāk lielām saistībām vai relatīvas brīvības zaudēšanu, nē, tā vairo tikai prieku.