. ([info]aktrise) rakstīja,
@ 2009-12-31 02:28:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
gada ieraksti pa mēnešiem. dīvaini ir tas, ka patiešām jauki ieraksti ir vai nu visi vienā mēnesī, vai arī nav vispār. tas arī šogad pavisam viss.



JAN: meklēju visus dzīvē garām palaistos ceļus atpakaļskata spogulī, lai saprastu, kur es esmu nokļūdījusies, jo man šķiet, ka man nav jābūt šeit.

FEB: kad es biju pavisam bērns, man vismīļākā skaņa bija brīvdienu rīti, kad aiz sienas, virtuvē, mamma šiverējās, fonā skanēja radio un neskaidras sarunas. tad ilgi negribējās celties augšā, tikai gulēt un klausīties. bērnība bija savāda. toreiz bija tik daudz skaņu, kas lika justies īpaši un pacilāti. piemēram, agri rīti ziemā, kad bija jāceļas uz skolu, bet ārā vēl tumšs un kluss. pamošanās laukos, kad vēl nav atvērtas acis, tikšķ pulkstenis, un uz brīdi liekas, ka esam Rīgas dzīvoklī. pēcpusdienu klusums mājās, kad mamma klusi lasīja, bet televizors nebija ieslēgts. tīras un sadzīviskas skaņas.

MAR: viena lieta, par ko es visvairāk domāju, pēc eksistences šausmu apcerēšanas un prātošanas, ka vēsture ir liela sazvērestība, ir 'šiltītes', ko piekarināt tiem cilvēkiem, kas varētu pretendēt uz kaut cik pastāvīgu statusu manā dzīvē.

APR: pēdējo reizi tā pa īstam es svinēju savu astoņpadsmito piedzimšanas dienu, tas bija ļoti solīdi un skaisti, ar dejām un medus kūku saldajā. pirms tam es atceros piecpadsmito dzimšanas dienu, kura beidzās ar piekautiem apsargiem, policiju un diezgan lielu pārbīli. vēl pirms tam... tā laikam ir divpadsmitā, kad šai laikā bija neparasti karsts, kādi plus 20 grādi, mēs sēdējām Kronvalda parkā zālītē, ēdām svaigi ceptas bagetes, un viena mana draudzene iegāzās kanālā. pirms tam ir daudzas kopā saplūdušas dzimšanas dienas svinības, bet tajās visās visās ir mamas klāts svētku galds, mums bija tāda svētku servīze ar aprikozēm.

MAY: vakar aizskalojām to nozagto riteni labi tālu prom, un tagad mēs, trīs draudzenes, guļam vienā gultā, skatamies pa logu kā mostas diena, dzeram tēju ar medu, un drīz aizmigsim vēlreiz. paldies, ka pasaulē ir draudzība.

JUN: dienas pēc ballītēm tomēr mēdz būt arī jaukas. tāda atsvešinātības sajūta, mērena vienaldzība un viss garšo tik brīnišķīgi, pat ūdens.

JUL: gandrīz vai vecmeitas idille - baltvīns vienai, smaržīga vanna un kaķis uz vannas malas.

AUG: vienreiz mēs izlēmām, ka visnožēlojamāk ir divos naktī atrasties pie matīsa ielas nočņika, kad viegli smidzina lietus, ar ātri pagatavojamo makaronu paciņām rokās, bet vakar es sapratu, ka visnožēlojamāk ir tad, ja no rīta brauc mājās pēc ballītes ar riteni, un, pa virsu trulai paģiru sajūtai, no galvas līdz kājām, nepārspīlējot, apšļaksta garāmbraucoša mašīna.

SEP: mazgājoties dušā, pa milimetram, pa milimetram griezu arvien karstāku ūdeni, līdz beigās tas bija tik karsts, ka svilināja ādu, kur tai pieskārās, bet vismaz beidzot man bija pārliecība, ka es kaut ko jūtu.

šai mēnesī arī labākais komentārs. no kā - neminēšu:
Es gan negribu uzmākties, bet vai Tev pašai nešķiet, ka ir novērojama hroniska depresija? Es ceru, ka Tu vienkārši raksti tikai par skumjajām lietām un labās paturi pie sevis.

OCT: es gribētu dzīvot filmā 'šķēps un roze' jeb tajos laikos, kad meitenes katru dienu tina matos ruļļus un vienmēr izskatījās pēc podziņām, mācēja spēlēt klavieres un jauki smaidīt zēniem, nevis kārties viņiem kaklā. un visi zēni mācēja dejot valsi, lika pa kluso meiteņu somiņās rozes, nebaidījās atklāt jūtas un diezgan bieži pat gribēja staigāt rociņās, kā arī apprecēties. bet viss, ko es varu iedomāties tagad pa īstam, ir somiņa, kurā būtu tikai nauda un spogulītis, bet rozes šodien noder kaltēšanai un likšanai pie tējas, palīdzot sirds slimībām.

NOV: pārejas posma sajūta ir tāda, it kā spēlētu kaut kādu datorspēli, kurā jālec pa baļķiem pāri upei, un es instinktīvi saprotu, ka nevaru ilgi kavēties uz viena baļķa, jo straume to nes prom, tāpēc jāpaspēj laikā pārlekt uz nākamā, tad atkal uz nākamā un nākamā, kamēr nonākšu līdz otram krastam, bet šai konkrētajai spēlei jau ir tik augsts līmenis, ka es nezinu, cik to baļķu man vēl priekšā.

DEC: es: 'es pašlaik esmu nodzīvojusi 189,961 stundas'
sandra: 'un cik no tām tu neatceries?'
(skumji smiekli)


(Lasīt komentārus)

Nopūsties:

No:
( )Anonīms- ehh.. šitajam cibiņam netīk anonīmie, nesanāks.
Lietotājvārds:
Parole:
Temats:
Tematā HTML ir aizliegts
  
Ziņa:

Gandrīz jau aizmirsu pateikt – šis lietotājs ir ieslēdzis IP adrešu noglabāšanu. Operatore Nr. 65.
Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?