Žēl.
T.i. nejau par to, ka nespēj saskatīt tajā visā kaut kādu jobanu happy xuiņu, bet gan par to, ka šie svētki lielākajai daļai (arī man) primāri sastās ar kaut ko liekulīgu, neciešamu, neiralģisku pat, kaut pirmsākumos tā taču nemaz nebija domāts.
Tik ļoti tipisks kultūršoka piemērs. Tik ļoti acīmredzams. Tāpēc nesaprotu, kam ir izdevīga visa tā sen pierasto un pierādīto vērtību, tradīciju noliegšana.
Bet cilvēks vienmēr ir bijias tāds uz mazohismu tendēts idiots, ko tur daudz.