man citreiz ir bail, ka es savos sapņos sajukšu prātā un nekad vairs nepamodīšos normāla. piemēram, pa nakti sapņoju, ka man izoperē aci, tāpēc turpmāk man ir jāstaigā ar stikla acs protēzi, kura katru rītu jāliek iekšā, bet vakaros jāņem ārā. tikko gulēju diendusu un nosapņoju, ka sandra pa kluso tiekas ar miku, un laikam jau arī bučojas. otrajā diendusas miega piegājienā sapņoju, ka kāpju pa operas kāpnēm lejā uz kaut kādu banketu operas foajē, un man no muguras kāpj šlāpins, apkrāvies ar tukšām šampanieša glāzēm. viena glāze viņam izkrīt no rokām, krīt lejā pa kāpnēm, atsitoties pret katru pakāpienu, līdz saplīst tieši pie manām kājām. pa kāju, sākot no potītes, plūst tumšas asinis. vienkārši epic lol.