es sāku un beidzu laicīgi: es šodien nododu, oficiālajā nodošanā, kaut gan citiem manā skolā nav vēl gatavs. vakar gulēju normāli, tagad man būs nedēļa līdz aizstāvēšanai, pa kuru es vienkārši nezināšu ko ar savu dzīvi iesākt. un tas nav forši. es tiešām nedēļām ilgi praktiski neesmu gājusi ārā no māja, "jo ir jāstrādā", un gājusi gulēt raudādama par savu garlaicīgo, vienmuļo dzīvi. Un zini, es nevarētu teikt, ka jūtu gandarījumu par to, ka man tagad stresa nav. Es ieguldu ārprātīgu darbu, kuru neviens nenovērtē. Tāpēc nezinu, vai tev taisnība, ka jāiesāk ļoti laicīgi. Tā nevar izdzīvot pilnvērtīgu, priecīgu dzīvi.