es jau esmu iepriekš teikusi, ka pasauli visvairāk tveru smaržās. piemēram, ilgu laiku pirms acīm redzamās gadalaiku nomaiņas, kā pirmais priekšvēstnesis pie manis atnāk smarža, un arī atmiņās visspilgtāk paliek tieši smarža. piemēram, pirms trim gadiem, maijā, mēs braucām ar velosipēdiem uz jūrmalu, un es pat īsti neatceros, vai mēs toreiz peldējāmies, bet bija silts un ļoti smaržoja pēc priežu skujām. vai arī citā maijā - mēs vizinājāmies ar motorolleri bišumuižā, un tik traki kā nekad smaržoja pēc ceriņiem. ik pa laikam, kad sajūtu kādu smaržu, kas justa iepriekš, tā mani spēcīgi rauj pie atmiņām. un es tikko iedomājos, ka katrai vietai, kur esmu bijusi, varu piešķirt savu smaržu.