. ([info]aktrise) rakstīja,
@ 2008-11-06 22:45:00
Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
man vienmēr ir šķitusi mulsinoša tā robeža, kad divi paziņas kļūst par draugiem. ar ko sākas draudzība. un, vai nosaucot kādu par savu draugu, es neriskēju, jo taču nezinu, vai arī mani uzskata par draugu. bērnībā bija vienkāršāk - draudzība tika noteikta nepārprotami un tieši.

(Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]sequel
2008-11-07 19:42 (saite)
Man vienmēr bail kādu saukt par draugu citu klātbūtnē, jo ja pārāk daudzus sāku saukt par draugiem tas norāda uz manu vieglprātīgo attieksmi pret vārdu draugi un līdz ar to pret draugiem.

(Atbildēt uz šo)


[info]mandra
2008-11-08 00:27 (saite)
var taču dzīvot bez rāmīšiem. ja kopā ir labi, vai nav vienalga, kā to sauc? bet jāatzīst, ka draugu reglamentu es nekad līdz galam īsti neesmu sapratusi, varbūt arī tāpēc tik bieži metu ārā visādus errorus, kas man netraucē, līdz nesāk traucēt citiem un tad tie citi sāk traucēt man. aj, pohuj, tu, teiksim, esi lādzīga un jēdzīga, un nav bēdīgi tevi satikt.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]aktrise
2008-11-08 13:57 (saite)
un tomēr ir mazliet laba sajūta, ja zini, ka kāds ir draugs pa īstam.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mandra
2008-11-08 16:04 (saite)
protams, bet to jau nevar tā izdomāt, tas atnāk pats no sevis. un arī aiziet tā.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?