| |
[4. Aug 2005|12:58] |
Nu tad - atskaite par pēdējo mana šīsvasaras atvaļinājuma ceļojumu
Mērķis: Sāmsala
atvēlētais laiks: divas dienas nedēļas nogalē
kompānija: četri cilvēki, no kuriem divi jau tur bijuši 1999.gadā
transports: vieglais auto Volvo 460
30.jūlijs
Izbraucam nedaudz pirms 8-iem. It kā pavēlu, bet lieka steiga var tikai samaitāt noskaņojumu. Pirmais objekts - lielveikals Pērnavā. Tik grūti aizmirst laikus, kad braucām uz turieni iepirkties :)
Tālāk uz Virtsu (osta, no kurienes atiet prāmis uz Muhu salu), kur esam nedaudz pirms 11-iem, ar domu, ka varbūt paspēsim uz prāmi, kurš parasti iet katru stundu. Še tev, izrādās, ka sestdienās 11.00 prāmis neiet, nākošais 12.00. Gaidām, kas cits atliek.
Brauktgribētāju ir daudz, pilni ir divi prāmji, gan divklāju, kurā esam mēs, gan otrs, mazāks.
Prāmis atiet laikā un pēc pusstundas esam Kuivastu ostā Muhu salā. Uz Sāmsalu pa šoseju atļautais ātrums gandrīz viscaur 100 km/h. Pāri Vaike (jeb Mazajam) šaurumam jau vairāk kā 100 gadus ved dambis. Šosejas malā pietiek vietas, kur piestāt un pamētāt akmeņus jūrā.
Dambja galā tūlīt pa labi pagrieziens uz Orisāri. Tai cauri Leisi virzienā un pēc dažiem kilometriem pa labi rādītājs uz Maasi pilsdrupām. Savulaik te bijusi nozīmīgākā Sāmsalas osta, to tad arī pils sargājusi. Celtne bijusi varena, ar 3 stāviem, kaut kad lielajos 16.gadsimta karos uzspridzināta, bet pagrabi saglabājušies.
Tagad drupām uzlikts jumts, pagrabi iztīrīti,
iekārtota izstādīte, kur var palasīt pils vēsturi, apskatīt kā te izskatījies 2001.gadā pirms restaurācijas sākšanas - ar kokiem apaudzis paugurs. Nav brīnums, ka tā mūsu kompānijas daļa, kas Sāmsalā bijusi 1999.gadā, par šādu pili neko nav dzirdējusi. Ak jā, ieeja bezmaksas, atvērts līdz 20.00.
Tālāk uz Pangas klinti (Panga pank), kas ir lielākā Sāmsalas dolomīta klints un atrodas salas ziemeļos. Braucam pa ceļu gar piekrasti, cerēdami ieraudzīt vēl ko īpašu, bet nekā ievērojama, izņemot dažas simpātiskas viensētas un ļoti putekļainus ceļus (kas gan ir apbrīnojami labā stāvoklī) neredzam.
Pangas klints sagaida ar tādu kā sīku lietiņu, kā rupju miglu, bet mēs jau neesam no cukura un droši ejam meklēt, kur var tikt tuvāk klints pakājei. Te bijušajiem kā pa miglu ataust, ka jāpaiet gar krastu pa labi. Nu tak, tepat jau arī var nokāpt lejā. Lietus no nobīstas un pārstāj. Klints iespaidīga, šur tur mētājas svaigi atlūzuši dolomīta bluķi, sienā plaisas, tur, kur krasta josla kļūst pavisam šaura un jāiet tieši zem stipri saplaisājušās klints, kas draudīgi karājas virs galvas, sajūta tāda ne visai omulīga.
Bezdelīgas gan to neņem galvā un sataisījušas ligzdas gar visu sienu.
Pēc pastaigas gar klinti mazs pikniks un dodamies tālāk. Vispirms uz Anglu, kur ceļa malā savāktas piecas vējdzirnavas.
Vienu dzirnavu pirmajā stāvā iekārtots veikaliņš un kafejnīca (pārdod arī mājās taisītu alu par 22 EEK puslitrā). Tepat par mazu, bet taisnīgu samaksu var tikt arī dzirnavu iekšpusē, gida gan nav, bet tur jau tāpat viss skaidrs. Ārpusē Sāmsalas karte ar ievērojamākajiem objektiem, ja nu kāds vēl ko interesantu pamana, var pamainīt maršrutu.
Tālāk uz Kāli, kur pirms 4000 gadiem kāds nebēdnis meteorīts izsitis zemē pamatīgu robu. Spēriens bijis ne pa jokam, par to liecina krātera malās uzmestais valnis no krustām šķērsām sadzītiem dolomīta bluķiem. Krātera diametrs esot 110 metru (tā vēsta pie krātera esošā informācijas plāksne), vidū ezeriņš, kaut gan šāds nosaukums tam ir stipri par lepnu, patiesībā tāds dīķis vien ir, bet lai nu tiem igauņiem tiek :)
Ap krāteri neliels parks, turpat blakus skola (nabaga skolnieki, viņiem droši vien šis parks jākopj). Apkārtnē esot vēl vairāki krāteri, daudz mazāki, tos visus veidojušas šī paša meteorīta atlūzas. Pie autostāvvietas ir arī meteorītu muzejs, atvērts līdz 20.00, ieeja 25 EEK no deguna, bet šodien tas uz pusotru stundu slēgts, nolemjam negaidīt.
Tā kā ir jau pavēls, dodamies uz naktsmāju pusi. Tās jau laicīgi ir aizrunātas Mandjalas kempingā, kas ir aiz Kuresāres, jūras krastā. Tur viss kārtībā, mums, kā runāts, ir četrvietīga istaba bez brokastīm un bez gultas veļas par 640 EEK (velni tādi, viņi bija noklusējuši, ka var dabūt arī divvietīgas istabiņas).
Samaksāju papildus 25 EEK par iespēju ar auto iebraukt teritorijā, vēlāk atklājas, ka no bezmaksas stāvvietas līdz mūsu namiņam ir tik tuvu, ka mierīgi varējām šo naudu ietaupīt. Laiks savelkas tā kā uz lietu, ir pavēss un tie, kuri tā kā bija brieduši peldēties, no šīs domas atsakās. Paēdam vakariņas, mazliet apskatām apkārtni un taisamies gulēt.
Kempingā dzird tikai latviešu valodu, jo ir ieradušies četri autobusi ar tautiešiem, vēlā viņi pieskandina priedes ar dainām un laicīgām dziesmām latviešu valodā, ko pavada eleganti tosti, tipa "za tovo parņa" :D Bet miegs ņem virsroku un visu repertuāru tā arī nenoklausos ;)
31.jūlijs
Rīts tāds nesteidzīgs, tikai tualetēs pazudis ūdens. Bet ēdamnojumē ūdens ir, muti var nomazgāt.
Pēc brokastīm lēnām kustamies uz Kuresāri, kuras ievērojamākais objekts ir pils. Celta 13. gadsimtā, pēc tam vairākkārt paplašināta un pārbūvēta, tagad pilī ir muzejs un ap to simpātisks parks.
Pilī pavadām labu laiku, kaut būve nav pārāk liela, tur ir daudz ko apskatīt.
Jāizložņā arī ejas senajos mūros,
jāuzrāpjas uz jumta,
jāiebāž degunu centrālapkures (jā, jā, šamiem tāda bija) krāsnī, jāpapēta lauvu bedre, kur metuši uz nāvi notiesātos (vismaz leģenda tā vēsta). Te ir arī plaša Sāmsalas vēstures ekspozīcija (pirms krustnešu ierašanās Sāmsala esot bijusi visbiezāk apdzīvotā Igaunijas daļa). Vēl novadpētniecības izstāde (pirmo reizi redzēju vērpjamo ratiņu no dzelzs).
Pilī ir arī neliels dabas muzejiņš, kurā ir jauka nodaļa par salas ģeoloģiju un ģeogrāfiju (tā man tāda skolas laiku aizraušanās). Ieejas maksa pilī 30 EEK. Uzmanību! Tur ir arī studentu biļetes, varat ietaupīt.
Ārpusē ir iespēja pašaudīties ar loku, ko viens otrs arī izmanto (par naudiņām, protams).
Vēl maza pastaiga pa pilsētiņu
un sākam virzīties uz māju pusi. No Kuresāres ārā braucot, iepērkamies lielveikalā Selver (Tallinas ielas malā), jo pārtikas krājumi rūk straujāk kā plānots.
Tuvojas pusdienlaiks un sākam lūkoties pēc piknika vietas. Tāda atrodas pie Kaarma, kur pretī baznīcai ir senā pilsvieta.
Pie mums teiktu pilskalns, bet Sāmsalā kalnu nav un senie igauņi daudz nav funktierējuši, sadzinuši zemes valni apļa veidā, bet vidū ierīkojuši koka solus. Joks, protams, soli un estrāde ir stipri jaunāki par vaļņiem. Siltie ēdieni, ko iepirkām Kuresāres Selver veikalā, vēl ir silti un garšo fantastiski. Un vēl tāds svaigais gaiss un miers visapkārt. Mums te patīk, varētu kaut uz dzīvi apmesties. Droši vien arī tiem igauņu senčiem tur kaut kas iepatikās, vai citādi tādā vietā pili būtu cēluši.
Tālāk ar nelielu līkumošanu nonākam pie Kaarma dolomītu raktuvēm, kur iegūst vienu no labākajiem celtniecības dolomītiem.
Te beidzot var apskatīt vienu kārtīgu zāģi nevis kaut kādu tur huskvarnu :)
un redzēt kāds izskatās labs dolomīts. Atzīšos, viens mazs gabaliņš tagad atrodas mājās uz galda.
Kaut gan ir jau pēcpusdiena, vēl jāiebrauc Koguva ciematiņā Muhu salā, kur dzimis Juhans Smūls, trakā kapteiņa Kihnu Jena autors. Muzejs gan mūs ne visai interesē, bet pats ciematiņš ir pasakains.
Tajā daži akmens žogi esot pat vairāk kā 200 gadu veci. Kā tad, kas viņiem nekait šitādus uzcelt, akmeņu vairāk kā dubļu.
Pat ūdens sile no akmens
Vecās laivas tur neiznīcina, bet noliek krastā vai dāvā tām otru mūžu.
Jauks cieņas apliecinājums maizes devējai, jo zvejošana jau visos laikos ir bijusi salinieku maizīte.
Ja nu reiz esam uz šo Muhu salas galu atbraukuši, jādodas arī izpētīt to dīvaino ceļu, kas, pēc kartes spriežot, ved tieši cauri jūrai uz Koinastu salu. Mja, vispirms ļoti šaurs un līkumots ceļš caur kadiķu audzēm (nez kā tur var izmainīties ar pretīmbraucēju)
un tad traktora pēdas pazūd jūrā.
Diemžēl, binoklis nav paņēmies līdzi, tā arī nesaskatām, iznāk šamās uz tām salām ārā no ūdens vai nē.
Viss. Braucam uz ostu. Oho! Šitādu rindu gan nebiju gaidījis. Nu neko, iestājamies galā. Ir 16.30. Skaidrs, ka uz 17.00 netiksim, bet aiz līkuma īsti nevar saskatīt, cik vēl jāgaida. Viens dodas izlūkos un kļūst skaidrs, ka arī uz 18.00 nespīd. Tie, kuri tālredzīgi rezervējuši biļetes iepriekš, slaidi laiž garām rindai. Eh, pats vainīgs, bet nu jau vairs neko. Mazai nojausmai, kāda tā rinda: skats no pusrindas uz priekšu
un atpakaļ
Galu galā drusku pēc sešiem biļetes ir rokā, un gaidām prāmi 19-os. Tā kā vēl ir vairāk kā pusstunda laika, turpat ostmalas zālītē ierīkojamies pēdējam piknikam.
Vakariņas paēstas, arī prāmis ir klāt.
Abus klājus pielādē pilnus līdz malām, turpat blakus ir arī otrs prāmis, mazāks, arī tas pilns, biļešu pārdevēji strādā igauniskā mierā, izbraukšana kavējas kādas 10 minūtes.
Kad tiekam uz kontinenta, vienīgā apstāšanās, ja neskaita robežu, ir Pērnavā, jo jāuzpilda benzīns (13,10 EEK iekš Uno-X) un dažiem sagribas kūciņas :) Pa ceļam, lai gan braucu precīzi pēc noteikumiem, netrūkst apdzinēju, no kuriem divas trešdaļas ir ar igauņu numuriem. Še tev nu bija prātīgie un lēnie "ikkauņi" ;)
Šopus Ainažiem izskatās, ka ir bijis stiprs lietus. Atliek vien priecāties, ka mēs uz Sāmsalas tādu īstu lietu, par spīti laika prognozēm, tā arī nedabūjām, tikai ik pa brīdim kaut ko līdzīgu angļu miglai. Mājās esam ap 22.30.
Šis tas, kas varētu noderēt citiem Sāmsalu apmeklēt alkstošajiem:
Iespējamos apskates objektus un nakšņošanas vietas var sameklēt iekš http://www.saaremaa.ee vienīgi jārēķinās, ka uz e-pastiem igauņi neatbild vai atbild ar milzu nokavēšanos, drošāk ir zvanīt.
Kempinga mājiņās vietas sezonas laikā labāk sarunāt iepriekš, lai mierīgāka sajūta. Tas, ka kempinga cena norādīta kopā ar brokastīm vai gultas veļu, nenozīmē, ka nevar sarunāt citus variantus. Telts vietas, visdrīzāk, nav problēmu dabūt bez iepriekšējas sarunāšanas. Var mēģināt celt telti pļavā vai mežā, bet sala ir diezgan apdzīvota un privātīpašums, kā zināms, ir svēts.
Sazināšanās valoda angļu vai krievu, kā jau lielākoties Igaunijā, pie tam ne vienmēr izdodas uzreiz uzminēt pareizo. Ja saruna svarīga, labāk iepriekš painteresēties, kā tad runāsim :)
Prāmja biļete maksā 35 EEK no deguna, vieglajai automašīnai 70 EEK, bet svētdien pēc 13-iem par auto jāmaksā 105 EEK. Atpakaļbiļeti ieteicams nopirkt, jau ierodoties salā, ja tāda ir nopirkta, tad, piebraucot ostai, nav jāstāv garajā rindā, bet droši jābrauc tai garām līdz kasēm, kur ir atsevišķa josla pasažieriem ar rezervāciju.
Rupji lamāties un aprunāt citus latviski nav ieteicams, jo latviešu tur ir vairāk kā pašu igauņu. Vismaz tūristu iecienītākajās vietās noteikti. |
|
|
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}