friends [entries|archive|friends|userinfo]
Aizliegts Viljams

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

Links
[Links:| Ielogoties | Pukstēt | Skatīt komentus | Tagot | Svaigie puksti ]

Revenues [14. Aug 2020|14:43]

pavisam
[Tags|]

Daba, kā zināms, nemīl tukšumus.

Acīmredzot, padzirdējis, ka septembrī nāk treasury meitene (ak jel, tulki un valodnieki, iesakiet man latvisku vārdu šim amatam!!!), Džefs nemanāmi sāk ievilkt mani sen solītajā projektā. Man jāpārņem no viņa ieņēmumi, kas tika viņam pilnīgi netaisnīgi iešķiebti, kad stājos amatā, jo vienkārši bija acīmredzams, ka nepavilkšu.

Izslēdzu visu, 2,5h klausījos absolūti neticamas un svešas lietas.
Iesāka ar "We are incredibly expensive and greedy" :D
Kas interesanti, pat pavilkos tāpat kā uz dedestiņām!!!
Ļoti negribu ticēt vai atzīt, bet pastāv mazmazītiņa iespējiņa, ka esošais darbs, pat banku kontu atvēršana, ir vienkārši... apnikuši un neinteresanti.
Tas ir tā it kā būsu apnicis ielauzt roku reizi mēnesī, tāpēc iespēja ielauzt kāju ir mega interesanti.

Lai vai kā, pēc sapulces JAU pasteidzās ziņot:

[2:09 PM] Jeffrey
Tiziana is informed of the change in manager
​[2:09 PM] Jeffrey
I felt she was almost too happy (smile)

Šitas mani dara tramīgu - vai nu pārāk lielas ekspektācijas no jaunā vadītāja vai nu Džefs dirsa.
Un, iespējams, abi.
Un, iespējams, manipulē.

Un es zinu, ka iesākt teikumu ar "un" ir slikts stils.

Lai vai kā - tiešo padoto skaits kā pūķa galvas. Tikko kādu nocērt, tā nāk divas vietā. Jāzīmē atkal shēmas un shēmiņas.
Wiiii!!! Korporatīvais burbuli, es atgriežos!!!
Link7 raksta|ir doma

[14. Aug 2020|11:42]

tante
[Tags|, , ]
[Oma: |mja]

viņš piedzima 5 kg 100 gr liels..
kad viņu atnesa mājās no dzemdību nama, ielika manās rokās un teica: - "še, audzini!".. un to es arī darīju..
pirms skolas vedu ar ratiņiem uz silīti, jo mamma nevienu lieku dienu neuzkavējās mājās pēc dekrēta, aizgāja atkal strādāt - tagad viņai bija 3 bērni.. precīzāk - 2 bērni un es, jo visus mājai nepieciešamos darbus darīju es, tai skaitā audzināju savu jaunāko pusbrāli..
silīte, skola, veikals, mājas uzkopšana, veļas mazgāšana, silīte pakaļ brālītim, vakariņu gatavošana.. man neatlika laika mācībām, mācījos es tikai tik daudz cik skolā - mājas darbu burtnīcas man nebija defaultā.. ja nu skolotāji kādreiz uzspieda, tad iekārtoju kārtējo mājasdarbu burtnīcu vienai reizei un pēc tam, kad biju to atrādījusi, atkal aizmirsu par skolas uzdevumiem mājās..
viņam bija apmēram 2 gadi, mēs gājām pastaigāties, kā vienmēr - divatā, un es pa ceļam nopirku viņam cukurgailīti..
pārdevēja mīļi smaidīdama teica :- "Смотри мальчик, какая хорошая у тебя мама!" un es šausmīgi nosarku, man uznāca kaut kāds nesaprotams kauns, ka mani nominējuši (tik jaunu, cik es toreiz biju, ne reizes neskūpstījušos, utt, utml.) par mammu - sāku taisnoties, ka esmu tikai māsa...
kad viņš bija armijā, Latvijā taisni iestājās nekā nekur nav laiki, viņam drīz bija jānāk mājās, es uzrakstīju viņam vēstuli, lai viņš nomēra sevi ar diegu cik centimetru garas rokas, apkārtmēri visur kur vajag un cik pats garš izaudzis.. pēc tam es uztaisīju remontu vienai šuvējai istabā un koridorā, lai viņa uzšūtu toreiz tik moderno uzpūsto kurtku, manam brālītim... tā bija samaksa par manu darbu ;)
viņš bija mājās no armijas jau kādu nedēļu, es to, protams, nezināju.. iegāju pie mātes, neatceros vairs kādas vajadzības dēļ un tur virtuvē sēdēja mans brālītis.. māte arī turpat bija..
es iekrampējos virtuves durvju stenderēs un ar asarām acīs čukstēju viņa vārdu... es biju Tik laimīga atkal redzot viņu..
viņš piecēlās un pienāca man klāt, cieši, cieši apkampa un teica: - "Tagad man atkal ir mana mamma!".. mūsu māte sēdēja turpat un to dzirdēja, bet neuzdrīkstējās neko teikt, jo izaudzināju to puišeli es un mēs visi to zinājām..

šodien viņam paliek 50 gadi :)
manam mazajam brālītim ;)
mana meita tikai savos 16 gados iemācījās teikt "mammas brālis", līdz tam viņa vienmēr teica vienkārši "brālis"..
manas meitas 16-ajā dzimšanas dienā viņš stāvēja atspiedies pret istabas durvju stenderi un domīgi teica: - "Jā, ja tu būtu vecāka, kad es piedzimu, es būtu pavisam savādāks..."

šodien viņam paliek 50 gadi :)
un kaut arī mums ir gājis visādi - gan labāk, gan sliktāk, gan arī pavisam slikti, viņš ir un paliek Mans Mazais Brālītis..

MANS!!!!

:))
Link4 raksta|ir doma

robežas, robežas [13. Aug 2020|15:21]

barbala
Vienīgais, kas mani pa īstam dara uzmanīgu jautājumā par Ždanokas iekļaušanu iekš "Mūsējām" ir tas, ka caur šādu tvērumu: izzināt personību, tās attīstības ceļu, apzināties, ka dažādiem viedokļiem ir tiesības līdzāspastāvēt, diemžēl, mēs kā sabiedrība esam hroniski uz grābekļiem kāpuši, jo viegli pieņemam patīkamo, izprotamo personības daļu, taču neievērojam darbus un nelabprāt nošķiram (patīkamo) personību no tās praktizētajām vērtībām: darbiem, praksēm, vārdiem.

Pavērojiet, ar cik vieglu roku allaž atrodas attaisnojums itinkā laba cilvēka nepiedodamai, bīstamai vai apdraudošai rīcībai- piemēram- varmāka, bet talantīgs mākslinieks;
neuzticams alkoholiķis, bet reizēm labs autors;
pilsēteles mērs ar neaprakstāmi brangu korupcijas un tiesiskuma piesmiešanas tvērienu, bet "smukas, bruģētas ielas un piemaksas pie penzijas" un tādā garā.

Atbalstu empātijas veicināšanu un cilvēciskā kodola atrašanu, taču nekritiski pieņemot un veidojot cilvēkstāstu, faktiski vari attaisnot ikvienu un tas nav kritiskās domāšanas trūkums lasītājiem, bet paškritikas trūkums, parastā nepadomāšana autoriem. (jā, arī raudošs šlesers priekšvēlēšanās ir no šīs pašas bezgaumīgās paletes).

Cilvēks tomēr ir viens veselums un nudien nav veselīgi nošķirt raksturu, profesiju, uzvedības musturi no personības vērtībām,
ar šo nošķīrumu esam ieguvuši dažādas (bīstamības) kalibra ākstus uz skatuvēm, trampus, putinus, šīzogobzemus un kantānes, jūlijas vai rībenas, kaitinošāko pasvītrot.

Vērtību jautājumi, tiem ir nozīme un dažkārt stiprāka par vajadzību būt pamācoši iekļaujošiem vai dumpinieciskiem tomēr ir vajadzība būt ar robežu izjūtu- par ko tu, tavs varonis stāv/ceļas un krīt un te nu TŽ atrašanās blakus VVF, Skulmei, Ķeniņai un citām granddāmām šķiet nevietā.
Link60 raksta|ir doma

kas ir "cilvēks"? [13. Aug 2020|12:20]

indulgence
[Tags|]

Iz sarunas pie alus kausa lokālajā kultūras un atpūtas centrā:
- Dievs taču radījis mūs pēc sava ģīmja un līdzības. Tā teikts Rakstos.
- Tiesa gan. Un dzīves uzdevums ir šim bezspalvu pērtiķim izaugt par cilvēku. Priekš tam viņam ir dota brīvā griba. Taču ne katram tas izdodas.
Linkir doma

[13. Aug 2020|10:18]

lavendera
[Tags|]

mati krīt ārā lieliem gabaliem

Nu, es nebrīnos, ka jaunie vārdu virknētāji nezina vārdus kušķi vai lēkšķes... Viss tagad ir gabalos - matu gabali, akmens gabali...
Link7 raksta|ir doma

[13. Aug 2020|09:24]

lavendera
Eu, nu - kāds ir nākamais "līmenis" Lukašenko spēlītē? "Ziemeļkoreja"?

https://www.tvnet.lv/7038411/mes-iemacisim-jums-par-ko-balsot-iedzivotaji-stasta-par-vardarbibu-un-pazemosanu-aizturesanas-vietas-baltkrievija
Link1 raksta|ir doma

Cepumiņi & vēsture [13. Aug 2020|07:57]

pavisam
[Tags|]

Kaut kāda debila darba softa dēļ nācās izplēst visu interneta vēsturi.

Gadiem uz gm+enter atvērās e-pasts.
Ja nu kas, General motors akcijas lēnām atgūstas no pavasara krituma.
Pārbaudu katru rītu...
Linkir doma

Septembris tuvojas [12. Aug 2020|20:53]

pajautaa

[zimbardo]
Kur jūs pērkat bērnam skolas lietas? Rimi liekas dārgs.
Link3 raksta|ir doma

[12. Aug 2020|16:03]

pajautaa

[pelnufeja]
Jautājums par gudrības zobu raušanu. Varbūt jums ir kāda laba pieredze, ar ko dalīties? Kur to darīt? Stomatoloģijas institūts vai kāda no praksēm? Varbūt varat ieteikt konkrētus ārstus? Īpaši droši vien šis jautājums ir adresēts tiem, kam katrs zobārsta apmeklējums ir šausmas un elle. Es gribētu zināt, cik "slikti" šis ir un ar ko rēķināties? Varbūt kādam (ne bērnam) ir pieredze ar pilnu narkozi šajā sakarā?

Un atkal: es lūgšu izteikties cilvēkus, kam ir relevanta info, nevis dot pārgudrus padomu saņemties.

Paldies!
Link36 raksta|ir doma

[12. Aug 2020|14:12]

lavendera
[Tags|]

Vilku aitu sugas suns
Link1 raksta|ir doma

[12. Aug 2020|14:08]

nova
... tālāk ... )
Link

Pietura Esplanāde [11. Aug 2020|18:30]
pajautaa
[p_petersons]
[Tags|]

Vai no pieturas "Esplanāde" uz Pārdaugavu mūsdienās brauc 336. mikriņš? Jautāju tāpēc, ka viendieniņ tur ierados un aplauzos - nebija ne uzraksta, ka tas tur pietur, ne arī paša mikriņa. Google maps un "Satiksme Rīgā" aplikācija apgalvo, ka pietur. Vai man vienkārši nepaveicās?
Link1 raksta|ir doma

[11. Aug 2020|11:09]

pavisam
[Tags|]

eima, eima
Link2 raksta|ir doma

[11. Aug 2020|10:25]

pajautaa

[zhora]
Labākā optika Rīgā?
Link11 raksta|ir doma

[11. Aug 2020|09:58]

lavendera
[Tags|]

Turcija satur PP vitamīnu.
Linkir doma

[11. Aug 2020|07:53]

viipsna
Skatos uz pēdējo pelēkā filca gabalu (kas ir mazliet lielāks kā A4), un gribas raudāt.
21.jūlijā pasūtīju filcu no Korejas.
Ar EMS (kas maksāja 56usd) sūtīja uz UK.
Noliktavā UK saņemts vakar vakarā. 10.augustā. Trīs nedēļas, jptv.
Ebaypiegāde uz LV izbrauc pirmdienās, attiecīgi šonedēļ nebūs, izsūtīs tik nākamnedēļ - 17.augustā.
Kamēr atvedīs, kamēr atsūtīs man.. viiiismaz vēl viena nedēļa klāt (šņuk).
Labākajā gadījumā ap 25.augustu saņemšu.
Vairāk kā fucking mēnesis kopš pasūtīšanas - ar piegādi, kas man izmaksās vismaz 80usd.

Sūda pandēmija.
Pat nerunājot par papildus izmaksām, februārī tas prasīja 5 dienas.
Link1 raksta|ir doma

Pirmdieniņa [10. Aug 2020|22:02]

pavisam
[Tags|]

-Divreiz nopīpināja no ielas un salamāja (un bija par ko, es nezinu, ko darīju ielas vidū)

-Suns, kurš vienmēr skrien man līdzi otrpus žogam zvērīgi riedams, ar saimnieku bija ārā. Momentā bija klāt, iekodās telefonā, kas bija aizmugurējā kabatā. Sakliedzu uz saimnieku, un tikai tagad sapratu, ka tomēr uzsitis arī zilumu uz ciskas, zobiem noslīdot no telefona. Lai slavētas ierīces! Gara acīm redzu, kā būtu stāvējusi policijas iecirknī, un rādījusi kodumu uz kreisās puslodes. Neko nesaprotu - mazie suņi metas laizīt jau sen sadzijušo rētu uz rokas, lielie - taisīt jaunas. Jebkurā gadījumā, mana dzīvniekmīlestība sāk strauji izsīkt.

-Iesēdos taksī izbesījusies, ar saulenēm uz acīm, lai neredz jaukās dienas sekas, bet takstists jautrā balsī - Uz darbiņu?
ASTOŅOS VAKARĀ BRAUCAM UZ RUMBULU!!!

No otras puses:
- šodien šefs atgriezies - 1.septembrī sāk strādāt Treasury meitene. Bankas vairs nebūs mana galvassāpe.


- Saņēmu savu lūzni nokrāsotu, nopulētu kā konfektīti. Bagāžniekā visi krāmi sakārtoti. Nekad nebeigšu brīnīties, cik vienaldzīga man ir kārtība mašīnā un cik personiski to uztver veči. Reiz no moikas saņēmu auto ar 3 cirvjiem bagāžniekā...sakārtotiem pa augumiem. (Tas, kāpēc man bagāžniekā bija 3 cirvji, bija absolūti loģiski izskaidrojams - viens pastāvīgs iemītnieks, dārgo un labo negribējās atstāt laukos, bet slinkums uznest dzīvoklī, un trešo savācu no vīra auto, atdodot to darbam).
Vajadzētu tirgot nost (mašīnu ne cirvjus), kamēr normālā paskatā, bet man tagad jākrāj nauda Santjago, ne līdz auto pirkšanai...
Link9 raksta|ir doma

[10. Aug 2020|20:13]
pajautaa
[kaukau]
Kur jūs pērkat sveces, ja vajag DAUDZ?
Link10 raksta|ir doma

vēsture [10. Aug 2020|17:15]

indulgence
[Tags|]

Ir tāds fenomens kā Lieldienu zaķis – visi viņu zina, neviens nav redzējis. Gluži tāpat ir ar jau hrestomātisko tēzi, ka vēsture māca saprast tagadni. Visi zina, neviens nekad no vēstures nav mācījies. Jo nav jau īsti ko. Pamazām sāk šķist, ka tā tomēr nav “īsta” zinātne”, bet tikai zināšanu nozare, kurā nosacīti nesen sākuši mēģināt pielietot arī zinātniskas pētniecības metodes, pamatā pārņemtas no citām zinātņu nozarēm. T.i., vēstures zinātnes līmenis ir cieši atkarīgs no zinātnes līmeņa kā tāda.
Taču, kaut tā nav zinātne, vēstures pētniecības ietvaros ir iespējams iegūt zinātniskas zināšanas, t.i., rekonstruēt daudzmaz ticamu pagātnes ainu. Ir iespējams, taču ne vienmēr tas tā ir. Pie vainas gan pats pētāmais objekts - cilvēks, - kurš pārāk bieži rīkojas neracionāli, dažādu nesaistītu blakus faktoru ietekmē, t.i. neklasificējami un neatkārtojami. Un arī pētniecības subjekts – vēsturnieks, - kurš pārāk bieži rīkojas neracionāli, dažādu nesaistītu blakus faktoru (spriestspējas līmenis, emocijas, simpātijas, ideoloģijas, politiskā situācija u.tml.) ietekmē.
Pēc darbības un metodēm tuvākā nozare vēstures pētniecībai ir nevis kāda no zinātnēm, bet gan kriminālizmeklēšana. Arī kriminālizmeklētāji cenšas izmantot darbā zinātnes atziņas, taču pamatā balstās uz savu spriestspēju, intuīciju un mērķiem, jo refleksija te nav nepieciešama un neko neietekmē. Vairāk mehāniska atrasto pierādījumu/faktu “puzles” gabaliņu likšana kopā, līdz “balto laukumu” palicis tik maz, ka nu skaidrs – visticamāk, slepkavnieks ir dārznieks.
Link2 raksta|ir doma

[10. Aug 2020|14:42]

kakjux
[Tags|, , ]

... bet pēc Živanices dod tomēr iet mežā. tas ir atvieglojoši. it kā joprojām nav vēja, bet vismaz ir daudz skābekļa. oof. elpo, bitch, elpo. hehe. bet nu, atkal iela un atkal miests, kas saucas Černá u Bohdanče. tur mūs karte ved iet iet pa ielu, bet realitātē mēs skatamies uz tupa pļavu gar mājām. emm, nuok. iebrienam pļavā, visi tādi "sen nav iets pa zāli" un nīgri brienam. tur ir atkal kaut kādas jobanas rozes, nātres un tas viss, lieliski. nonākam pie kaut kāda slepena labības lauka. kuram blakus ir milzu nātru taka un zirnekļi un uhh. sapinos kaut kādā tīklā un kaut kāds milzu zirneklis skrēja skatīties, kas noticis. VZ noņirdzās, ka gan jau satraucās, vai viņam ir pietiekami plastmasas kastītes, kur tāda izmēra medījumu likt.

šogad ir kaut kāda konkrēti extra lush nātru raža, piezīmēšu. ir bijušas arī garākas par mani, jajebu. pie šī visa skata VZ ierosina, ka davaj ejam atpakaļ un esjam līkumu pa ielu. jo nu fuckthisshit. izkāpjam no pļavas un vienojamies, ka ja jau jācieš, tad šoreiz labāk ciest uz ielas. un iela nav tik slikti, tur ir koki apkārt un nav pārāk daudz tā traffic. bet nu, nonākam kaut kādā noplukušā garāžu rindu rajonā un vasarnīcu rajonā un es jūtos ļ dīvaini, jo nav redzēts nekas tāds jau vairāk kā 10 gadus :D I had forgotten, ka arī tā bija. VZ piezīmēja, ka gan jau tāpēc tāds traffic visur, jo jābraukā ar vāgenu no garāžas un atpakaļ un tā.

te kaut kādā lēzenā kalnā jāuziet. un tad jāiet milzu līkums cauri kaut kādam parkam, lai apietu Svētā Jiržika kalnu. ejot cauri tam miestam, lēnā garā atelpojamies pietiekami, lai atsāktu sarunāties.
VZ: gribu ierosināt, ka, kad nākamreiz iesim garām kādam atspridzinošo dzērienu establishment, varētu neiet tam garām, bet piesēst.
kaķ: es vispār 5 min atpakaļ gribēju ierosināt to pašu!

bet nu, vispirms jāiet mežā. atceramies, ka mums ir saskrāpētas un mazliet asiņojošas kājas. un mēs ejam mežā. mežā ir odi. odiem liekas, ka te tagad būs open bar. nē nu, es vienmēr esmu teikusi, ka assumptions lead to fuckups. dahuja odu nomira, jo asjūmoja, ka open bar.
Linkir doma

[10. Aug 2020|13:15]

kakjux
[Tags|, , ]
[Mūzika |Deine Lakaien - Slowly Comes My Night]

iešana iet karstumā ir salīdzinoši savādāka nekā iešana iet pa lietu / aukstākā laikā. pirmkārt, pa lietu var noiet 30+ km, bet karstumā 28 km ir jau salīdzinoši grūtāk nekā gribētos.

pagājušā weekendā gājām iet par spīti +32 grādiem celsija skalā. bijām pietiekami pragmatiski un atradām trasi, kas ir plakana. jo kāpt kalnā karstumā ir vienkārši NO. aizdevāmies uz Smichov staciju un gājām uz savu nice express vlak, kurš nez kāpēc pietur mums vajadzīgajā pieturā. jo vispār Přelouč ir salīdzinoši nekuriene tomēr. bet jobans vlak, ja? mūsu vagonu un tikai mūsu vagonu nomainījuši no moderna un normāla, uz kaut kādu vecu un bezjēdzīgu un ew. **nopūšas** ne tur ventilācija, ne elektrība, ne kas. ew. bet atnāca kontroliere un atvainojās par šito ahtungu un izdrukāja man 3 kuponus ar kuriem es varu samaksāt kasē / vlakā par tix. tas it kā bija jauki, bet trokšņa apjoms nekādā veidā nemazinājās no tā.

bet nu, salīdzinoši drīz anyway nokļuvām mistiskajā Přelouč, kur es uzreiz redzēju Hotel VM, šausmīgi noņirdzos un nofotkāju priekš Borgija šito. aww, geek jokes. anyway. izkāpjam no vlak un aktīvi nopriecājamies un izbrīnamies, ka tiešām nav jākāpj tālāk nekādā citā, nekādos tramvajos. var vienkārši sākt iet iet. es gan preventīvi ieinhalēju savu ventolinu. un urā. no miesta it kā izejam diez gan drīz, bet tik un tā sanāk iet pa ielu un sauli. un bez vēja. uhh, kad beidzot MD iemācīsies, ka pie temperatūras virs +25 un saulaina laika vajag dot tomēr kaut kādu gaisa kustību tīri tā, lai būtu, ko elpot?

nē nu, kurš manī klausās, bļaķ. anyway. aizejam pārsvarā pa ielu uz Lohenice. tur, izrādās, kaut kāda zirgu jāšanas sacensība or whatever bijusi. jaysus. aaaa. pilns ar zirgu vadātājvāgeniem un visādu huiņu, piemēram, cilvēkiem. ew. ejam tagad garām kaut kādam ezeram pa priežu mežu, bet aizgājām pa ēnaino taku, kur neviena nav. nevis gar pašu krastu, kur ir ieradušies visi lokālie Atpūtnieki. šim konkrētajam priežu mežam ir viena nelaimīte tho.
kaķ: we live in a fucking land locked country, WHY the fuck am I still having a walk on the beach? and the wrong part of it as well
VZ: būtu tagad 3 m under water, tas kā tieši būtu labāk?
kaķ: tur tas aquaman varētu palīdzēt!
VZ: šis iet un tu tikmēr nananā?
kaķ: es tak nez, kā šis darbojas, man pohuj. I HATE sand.

un tās smiltis mazliet fakapoja manu locītavas saiti atkal. ew. bet nu neko, jāiet vien, ko tur daudz. kaut kad jau tās mokas beidzas un dod iet iet pa asfaltu. urā! tikai nesaprotamu iemeslu dēļ, visu laiku visur brauc vāgeni. kaut kā tomēr pierasts, ka ejot pa nekurieni nav tā, ka ir streams of traffic. bet nu, the good thing is, ka vismaz ģenerē kaut kādu gaisa kustību. un tad jāiet garām lieliskajam miestam Nerad. Nerad ir mans jaunais fave Czech word. jo vispār tas ir like īsts vārds, ne tikai vietas nosaukums. Nerad, angry face emoji. visi tādi nerad ejam pa ielu pa Živanice miestu, kas liekas pasaulē nebeidzamākais miests vispār.

starp citu, šoreiz kaut kā sanāca, ka sanāk iet iet pārsvarā pa nemarķētām trasēm. bērni, tas ir a risky move, pārsvarā bravery, generally speaking, nerekomendēju. bet šoreiz kaut kā nebija pārāk bravery jāveic, ja neskaita tās jobanas, jobanas smiltis.
Link1 raksta|ir doma

BY [10. Aug 2020|10:16]

pavisam
[Tags|]

Lukašenko izrubījis internetu.

Varētu uzrakstīt, ka mums slēgšana, bet nez' vai saņems.
Un nezvai krata.
Link3 raksta|ir doma

[9. Aug 2020|22:59]

kakjux
[Tags|, ]
[Oma: |Jiržikbārs]
[Mūzika |Jiržikbārs]

Dziesmā gaudulīgs čuvaks: I’m walking away
kaķ (līksmi): TAP TAP TAP!
VZ: jo, lai uzsvērtu, ka nebrauks tak ar tramvaju
Link2 raksta|ir doma

Pilgrims [9. Aug 2020|22:11]

pavisam
[Tags|]

Ziņa, ka caur LV ies Santjago ceļš, atsauca atmiņā, ka faktiski mans bucket list ar Metallica konci nebeidzās.
Nē nu beidzās, bet nedēļu pirms tā pamanījos iemest spainī baltā skaudībā noklausītu stāstu par Santjago ceļu.

Paņerkstēju pareizajā virzienā un man šķiet (MAN ŠĶIET), ka nākamgad dodamies uz:
Portugāles piekrastes ceļu )

Kāpēc tieši šis?
- (relatīvi) īss 280km
- tātad var noiet ~2 ned (man, kā zināms, garāks atvaļinājums netiek izsniegts)
- esot diezgan plakans
- jācilpo gar okeānu, kas esot patīkami, jo nav mega karsti

Ir zināma piesardzība sapriecāties, jo:
- m*ka C-19
- jātiek ārā no baklažāna stāvokļa, kas ik pāris vakarus atgādina par sevi. Šodien sapriecājos, rīt var uznākt "eeeh".

No otras puses, viss, par ko varu domāt:
1) jāsakrāj piķis (ja vien nepadirst darbu, nevajadzētu but sarežģīti)
2) jāsapērk ekipējums (milzu mugursoma, piemēram)
3) jāizlasas visas detaļas (lai vai cik milzīga mugursoma, kā tur var salikt 2 nedēļu nepieciešamības?)
4) jāsarezervē lidojumi
5) jāsarezervē 14 viesnīcas
6) jātrenējas kā duracell trusim (bet jau tagad uz bultu gatavojoties sāk sāpēt mati)
7) kā noturēt provizoriski piekritušos komrādus uz viļņa. Viena laikam neesmu gatava doties

Faktiski jau 1, 3, un 6 var veikt neriskējot neko zaudēt.
Un kopš man ir skaistāks mērķis par "pamosties, izturēt darbdienu un noiet 10km", tam pat nevajadzētu būt grūti!
ho-ho-ho!
Link32 raksta|ir doma

[9. Aug 2020|22:26]

krii
Tā bija Kusturicas filma, bet tagad es pilnīgi noteikti zinu, kādas gribu savas atvadas, kad tā nereize pienāks.
Linkir doma

[9. Aug 2020|18:52]

fleur
Grūti bērnam izaudzēt avokado, ja kaķis visu laiku no glāzes izdzer ūdeni.
Link1 raksta|ir doma

Salvation lies within [9. Aug 2020|17:38]

pavisam
[Tags|]

"Turas uz Dieva vārdiem" šodien ieguva pilnīgi jaunu un burtisku nozīmi - viena no grāmatām, kas stutē salauzto gultas rāmi, ir bērnu bilžu (vai ilustrētā?) bībele. Nekā personīga, grāmata ir bijusi ideāla izmisuma brīdī - cietie vāki, garena.


Nav nekā pastāvīgāka par pagaidu risinājumu, rit trešais gads...
Ir kādas praktiskākas idejas, kā salabot salauztu koka rāmi, par grāmatu čupu, kas tur lūzuma vietu?

Ja pareizi saprotu, kkas šāds:
http://www.relat.lv/wp-content/uploads/2017/10/relat.lv_Pocket-Spruts-%D0%BD%D0%B0-%D1%80%D0%B0%D0%BC%D0%B5-MATRACI-uz-ramja-%D0%9C%D0%90%D0%A2%D0%A0%D0%90%D0%A1%D0%AB-%D0%BD%D0%B0-%D1%80%D0%B0%D0%BC%D0%B5-MATRESS-on-w-frame-1024x674.jpg
ar kājiņām.

Faktiski, laikam jāmeklē, kur pirkām un mož šie brauc labot. Maz gan iespēju.
Ja ne, tad ko? Matracis liels un milzīgs, golfs maziņš un izrūsējis, "aizved uz kādu galdniecību" nav opcija.
Varu mēģināt apmest otrādi, bet ko tālāk? Pieviņķelēt metāla armatūru? Uzsist pa virsu dēli?

Vispār, visvienkāršākais variants ir noraut kājiņas un lai stāv uz salauztā rāmja, bet tad būs gulta guļoša retrīvera augstumā...
Link21 raksta|ir doma

[9. Aug 2020|09:31]

krii
"... Bet tad tu tagad piezvani brālēnam, jo viņš ir sastrīdējies ar savu māti, un izstāsti, kur un kā jābrauc. Bet runā tā, it kā jau būtu izlemts un pašsaprotams, ka viņš to savu māti vedīs. Tev ar viņu vienmēr bijušas labas attiecības, viņš negribēs tev runāt pretī."
Link4 raksta|ir doma

[8. Aug 2020|19:22]

krii
Pietiek latviešu dzimtā kādam nomirt, lai visā krāšņumā parādītos desmitgadēs plaukušie savstarpējie kašķi un aizvainojumi.

"... Piezvani tu tai M, un pēc tam pastāsti man, ko norunājāt. Es ar viņu negribu runāt."
"... Vajadzētu jau aizbraukt atvadīties, bet pēc tās A jubilejas, es negribu viņu redzēt."

Un nē, man nav jauks raksturs, drīzāk otrādi, un šī nav mana mierīgākā un vieglākā nedēļa, bet kaut kā nevilšus esmu uzņēmusies (vai tiešām pati?) koordinatora un zvanu centra funkcijas.
Dzeru balzamu, kurinu sveces un klausulē dažādās balsīs dūdoju: "Lai vai kā - ir mazāk ticams, ka tu nožēlosi, ja būsi klāt, nekā - ja nebūsi, bet neviens nepārmetīs arī ja nebrauksi. Nē, tas nemaz nav tik tālu no Rīgas. Nē, tev nav pienākuma nevienu apkampt, var taču atsaukties uz kovidu. Protams, ka tev ir tiesības dusmoties uz R, bet miris taču ir G, un atvadīšanās būs no viņa ."

Un, domājot par nelaiķi krusttēvu, man ir caur asarām jāpasmaida, jo iztikt šādā brīdī bez mācītājiem, runātājiem, zārka un puķēm, un galvenais - bez kapu kopiņas ar begonijām un rāzīti - tas ir ļoti gaumīgi, nebiju domājusi, ka viņam tā sanāks.

Viena pelnu sauja sajauksies ar krasta smiltīm. Otru vējš izkliedēs starp mola akmeņiem. Trešā pašūposies viļņos un nogrims.
Starp vienu valsti un otru. Tajā pašā skarbajā ainavā, kur viņa dzīve sākusies.


Pirms daudziem, daudziem gadiem viņš man parādīja, kā izskatās moča karburators un sveces. Un kā pieslēgt akumulatoru. Plusa un mīnusa vadiņi, un nešļanckājies, skuķi, tur iekšā ir nikna skābe.
Un vēl viņam bija stāsti par jūru un aizjūras zemēm, kur apelsīni aug kokos, un papagaiļi lēkā pa zariem, un es klausījos pavērtu muti.

Pēc tam viņš vairs nebrauca jūrā, tikai ilgojās pēc tās. Bet rīt daļa no viņa pie tās atgriezīsies uz mūžīgiem laikiem, un es zinu, ka Poseidons viņam piemiegs ar aci un nosēdinās uz ruma muciņas kaut kur savas labās spuras tuvumā.
Priekā!
Link6 raksta|ir doma

[8. Aug 2020|10:16]

pavisam
[Tags|]

Amy: Kiss me where I've never been kissed before!
Sheldon: You mean like Salt Lake City?
Link4 raksta|ir doma

navigation
[ viewing | most recent entries ]
[ go | earlier ]