Džurnalistika
Kultūras žurnālistika
Klausītāja skatījums
AINIS

7. maijā, RSU notika saiets, kas bija aicināts papļāpāt par kultūras žurnālistiku. Esmu vainīgs, nokavēju sākumu, tamdēļ nevaru zinot, kas organdizierēja un – kāpēc. Iespējams, ka tāpat kā LU vajag ārstniecību, RSU vajag komunikāciju zinātni…
Piedalījās Segejs Kruks, Arno Jundze, Kultūras Foruma bijusē šefiene un kāda Jauka Dāma no Latvijas radio; pasākumu vadīja autoram nepazīstama simpātiska jauna meitene, laikam no RSU.
Kruks sarunas gaitā pauda, ka viņa/ -u kontentanalīzes pētījumi uzrāda sliktu kult. žurn. kvalitāti; nodemonstrēja, ka stereotipiski uzskata LZA korespondētājlocekli prof. Igoru Šuvajevu tikai par Freuda pētnieku un neprofesionāli izteica ar faktiem nesegtu apgalvojumu, ka šamais tikai Vācijas (Austrijas, docent, Austrijas!!!) pieredzi apraksta, kas nesaskanot ar Latvijas tēviņu un mātīšu vēlmēm. Kļūda, vajag palasīt prof. darbus, lai saprastu, ka probļemka iestiepjas Junga kolektīvajos arhetipos, kas skaidro behaivioru universiāli! Tāpat viņš nebija iepazinies ar profesora jaunāko darbu (2., papildinātais izdevums – šogad) „laika raksturojums”, kurā Šuvajevs parāda, ka nav stereotipiski pieņemtais Dzīļu psīcholoģijas (psihoanalīzes, kā pieņemts rakstīt) šaurais apoloģēts, bet var pateikt kādu biezāku vārdu par visu, kas aktuāli notiek no plaša filosofiskā redzesloka. varēja redzēt, ka Krukam bija garlaicīgi, jo, neatvainojies, viņš auditoriju pameta uz minūtēm 15—20…
Jundze spīdēja savā ampluā: Muldēja pa ķešu, norādīja, ka definīcijas, šajā gadījumā – kultūras žurnālistikas, esot tikai akadēmiskas (ar augstprātīgi nievājošu nozīmi teikts vārds), kas praktiskajai darbībai neko nedod. Skumji.
Forumiste stāstīja par skarbo dzīves realitāti Krīzes laikā, ka pat pa 20 vai 15 tūkstošiem nav varējusi savākt tos 100 tūkstošus, kas vajadzīgi izdošanai, pie kam minēja, ka autoru hoņiem vajadzējis vien 30—40. Viņai nebija kauna nepieminēt, ka savus autorus – izdevuma sāli-- pate atlaida bez jebkādas bŗīdināšanas un aiziešanas pabalstiem. Viņa pauda savu nievīgo attieksmi pret tīmekļa blogiem, kas neesot publikācija klasiskā nozīmē, kur autors-džulnalists itin kā atbildot par piesauktajiem faktiem un savu viedokli, kam steidz piebalsot Arno kungs, kurš startē divos pēc saimnieka tik atšķirīgos mēdītājos.
Jaukās Dāmas no Radio teiktais ir koncentrētā formā izsakāms šādi: nav naudas. No šamā izriet profiņu pāŗpirkšana par PR bankeniekiem-bandeniekiem etc.
Sapulcējušamies nezināja atbildes uz šādiem jautājumiem, tik taustījās kā pa tumsu:
-) kas ir kultūras žurnālistika;
-) kas ir kultūra;
-) kāpēc viņi sapulcējušies un kam vēstī savu neizpratni?
Autora vārie rētoriskie mēģinājumi rezultātus sarunas ievirzīšanā saprāta gultnē rezultātus nedeva. Mea culpa!
Secinājums: kārtējais formāta žurnālists-iztaujā-žurnālistu mēģinājums izgāzās, tas tika vāri apbalvots ar dāmīšu un divu klātesošo veču aplausiem.
Papļurkstēšanas laikā tika veikts videoieraksts, kas varētu apstiprināt šā teksta patiesumu vai nolīdzināt tā pārstāstu un nevajadzīgās interpretācijas līdz ar zemi; autors vadās tikai un vienīgi no savas īslaicīgās atmiņas krājumiem 