Below are the 3 most recent journal entries recorded in ainis' LiveJournal:

Saturday, May 10th, 2014
7:45 am	Džurnalistika Kultūras žurnālistika Klausītāja skatījums AINIS 7. maijā, RSU notika saiets, kas bija aicināts papļāpāt par kultūras žurnālistiku. Esmu vainīgs, nokavēju sākumu, tamdēļ nevaru zinot, kas organdizierēja un – kāpēc. Iespējams, ka tāpat kā LU vajag ārstniecību, RSU vajag komunikāciju zinātni… Piedalījās Segejs Kruks, Arno Jundze, Kultūras Foruma bijusē šefiene un kāda Jauka Dāma no Latvijas radio; pasākumu vadīja autoram nepazīstama simpātiska jauna meitene, laikam no RSU. Kruks sarunas gaitā pauda, ka viņa/ -u kontentanalīzes pētījumi uzrāda sliktu kult. žurn. kvalitāti; nodemonstrēja, ka stereotipiski uzskata LZA korespondētājlocekli prof. Igoru Šuvajevu tikai par Freuda pētnieku un neprofesionāli izteica ar faktiem nesegtu apgalvojumu, ka šamais tikai Vācijas (Austrijas, docent, Austrijas!!!) pieredzi apraksta, kas nesaskanot ar Latvijas tēviņu un mātīšu vēlmēm. Kļūda, vajag palasīt prof. darbus, lai saprastu, ka probļemka iestiepjas Junga kolektīvajos arhetipos, kas skaidro behaivioru universiāli! Tāpat viņš nebija iepazinies ar profesora jaunāko darbu (2., papildinātais izdevums – šogad) „laika raksturojums”, kurā Šuvajevs parāda, ka nav stereotipiski pieņemtais Dzīļu psīcholoģijas (psihoanalīzes, kā pieņemts rakstīt) šaurais apoloģēts, bet var pateikt kādu biezāku vārdu par visu, kas aktuāli notiek no plaša filosofiskā redzesloka. varēja redzēt, ka Krukam bija garlaicīgi, jo, neatvainojies, viņš auditoriju pameta uz minūtēm 15—20… Jundze spīdēja savā ampluā: Muldēja pa ķešu, norādīja, ka definīcijas, šajā gadījumā – kultūras žurnālistikas, esot tikai akadēmiskas (ar augstprātīgi nievājošu nozīmi teikts vārds), kas praktiskajai darbībai neko nedod. Skumji. Forumiste stāstīja par skarbo dzīves realitāti Krīzes laikā, ka pat pa 20 vai 15 tūkstošiem nav varējusi savākt tos 100 tūkstošus, kas vajadzīgi izdošanai, pie kam minēja, ka autoru hoņiem vajadzējis vien 30—40. Viņai nebija kauna nepieminēt, ka savus autorus – izdevuma sāli-- pate atlaida bez jebkādas bŗīdināšanas un aiziešanas pabalstiem. Viņa pauda savu nievīgo attieksmi pret tīmekļa blogiem, kas neesot publikācija klasiskā nozīmē, kur autors-džulnalists itin kā atbildot par piesauktajiem faktiem un savu viedokli, kam steidz piebalsot Arno kungs, kurš startē divos pēc saimnieka tik atšķirīgos mēdītājos. Jaukās Dāmas no Radio teiktais ir koncentrētā formā izsakāms šādi: nav naudas. No šamā izriet profiņu pāŗpirkšana par PR bankeniekiem-bandeniekiem etc. Sapulcējušamies nezināja atbildes uz šādiem jautājumiem, tik taustījās kā pa tumsu: -) kas ir kultūras žurnālistika; -) kas ir kultūra; -) kāpēc viņi sapulcējušies un kam vēstī savu neizpratni? Autora vārie rētoriskie mēģinājumi rezultātus sarunas ievirzīšanā saprāta gultnē rezultātus nedeva. Mea culpa! Secinājums: kārtējais formāta žurnālists-iztaujā-žurnālistu mēģinājums izgāzās, tas tika vāri apbalvots ar dāmīšu un divu klātesošo veču aplausiem. Papļurkstēšanas laikā tika veikts videoieraksts, kas varētu apstiprināt šā teksta patiesumu vai nolīdzināt tā pārstāstu un nevajadzīgās interpretācijas līdz ar zemi; autors vadās tikai un vienīgi no savas īslaicīgās atmiņas krājumiem  (Comment on this)
Wednesday, March 19th, 2014
3:34 am	Termene, Vārdene, Jēdzene Autora lietoto vārdu Jēdzene, Termene un Saīsene Priekšstati par valodas teoriju un sintaksi nav nepieciešamības tekstā bez īpašas vajadzības lietot versālus burtus, jo tas neatbilst valodas ekonomijas principam. Tāpat ir skaidrs, ka rindkopa sākas ar jaunu teikumu, kā arī aiz punkta, komata, izsaukuma vai jautājuma zīmes seko cits teikums. personvārdu apzīmēšana/ vai ne ar lielo sākumburtu ļauj detalizētāk paust autora attieksmi pret aprakstāmo autors ciest nevar un cenšas savu iespēju robežās atslēgt autocorect f-ju, jo tā, piemēram, var izstrādāt šādus automātiskus jokus: onka – džonka; steroīdi – asteorīdi; filosofija – filozofija; kā arī tā savulaik ir izraisījuse nelāgo paradumu, kas iesakņojies visos dokumentos, ne tikai presē: nelietot atstarpi pēc skaitļa vārda cipara, jo nav bijis prāta noņemt funkciju capitalize first letter of sentence autors ir iepazinies ar LLVV pastāvēšanu un dažus šķirkļus saistībā ar ieaudzināto kārtības mīlestību arī centies izlasīt. pārsvarā gadījumu autors lieto normēto dzimto valodu, kuras skaidrojums un lietājums ir ronams LLVV (8 sēj.) un PRPRV (1 sēj.); varbūt arī citus, šķiet, arī tīmeklī redzamos, no kuriem autors parasti izvēlas rakstību, kurai ir vairāk meklēšanas rezultātu autoram nav nojēgas, kad lietot „tā saucamo” un kad „ tā saucamais”, aizdomas ir, bet skaidrības nav, tāpēc notiek centieni saukt visas lietas to īstajos vārdos ,,, -- apzīmē to, ka doma nav pabeigta, bet, ka par to vēl daudz ko varētu pateikt !?! – apzīmējums rētoriskam jautājumam „sehs” lokāms tāpat kā „miets”; autors uztver līdzību starp procesa un priekšmeta pazīmējumu; vēl vairāk – norobežojas no mieta lietošanas sehā un seha saistīšanu tikai ar mietu, ar ko slimo dažādu fallisko teorijiņu piekritēji pret aizgājušo apspiedējvalodu šai tautai jau divos gadījumos ir bijuse silta attieksme, kas izpaudās svešās vārdu lietājumā ilgi pēc tās dominējošā stāvokļa zaudēšanas. pirmajā gadījumā valodā stingriieņem vietu tādi vārdi un to savienojumi kā pucēt brilles, rihtīgi, ķēķis, otrajā – vot, davai, bļin, bļoda ragataja. ko mēs ar mīlestību paņemsim no šobrīd dominējošās – sex, OK, cool!?! šajā tekstā notiek pastāvīgas autora darbības, kas apšauba filoloģijas zinātnisku spēju precīzi formulēt jēdzienu nozīmi. pastāvīgi notiek filogolisks piegājiens valodai ar ārēji paustu mīlestību pret to, bet ar patieso domu tādējādi sasniegt kādu (parasti nejauku parastam cilvēkam) mērķi iesaku kādā no vārdnīcām ievietot trīs (itāļu, angļu un krievu) vārdu skaidrojumus, kas pēc lietošanas frekvences ir sarunvalodas topa augšgalā: čau; OK; davai un beidziet valodas stundās mulsināt bērnus par Vokatīvu bez galotnes, citādiņās viņi vienai tantei teiks: Mēs esam vareni, Vair! N.B. Terminu „likumdošana” jau nu gan būtu laiks iedzīt likuma kalpu un žurnaļugu galvās tā pareizajā nozīmē, jo tas tiek lietāts termina „likumi” vietā, kā to dara krieviski ar vārdiņu „zakonodaķeļstvo”, kas apzīmē abas šās parādības puses; tātad „likumdošana” ir process, ko veic deputāti, bet tiek ievēroti likumi vai arī ir nepieciešamība izdarīt izmaiņas tajos, nevis lēmumu pieņemšanas procesā Divu tautu dzīves gudrība (epitāfija senam izdevumam) banaļņiks vienīgais Džiļa pienesums latvju kultūrā bļaģ saitiņa; profesionālu abu genderu personu apzīmējums ar sarūgtinājuma pieskaņu bļin pankūka, arī jēdziens, kurš aizstāj bļaģ; latvji to parasti izteic formā bļoda ragataja dh до хуя; ar nozīmi – pietiekami un vēl vairāk figņa kaut kas nenoteikts ar nepārprotamu semantisko noslodzi, bet bez saturiskās jēgas; (arī) nenoteikts lielums, kam sekot kā aksioloģiskai vērtībai, lai realizētu savu sapratni par lietām gruzīt no gruziķ (kraut); pārslogot otru personu ar informāciju, lai ar to būtu vieglāk manipulēt tās pārlieka apjoma fonā ģelas lietu un notikumu vairāk vai mazāk secīga kārtība (to kopums), kas itin kā atbilst tam, kas notiekās hepenis dzeiva, bet pārspīlēta norise mahlinieciskā garā hui dzimumlocekļa (maskulin) apzīmējums, kas tiek izmantots gan kā saitiņa, gan negatīvas attieksmes paudējs sarunas karstumā, lai paustu savu negatīvo attieksmi hui dzimumloceklis (maskulin); noraidījuma partikula huiņa kaut kas nenozīmīgs, arīdzan informācija, kuru cenšas pasniegt kā saturīgu, bet tā tāda nav hvz to zina dzimumloceklis kārtot ģelas saskaņot nolīguma kārtību starp darījuma subjektu un objektu -ks- x aizvietotājs latvju teks(x)tos LPP (lož pizģož i provokācija) apzīmējums nepatiesai informācijai, kuras mērķis ir izprovocēt recipientu uz darbībām, kas nav viņa interesēs, bet, saprotot to, un lietojot šo abreviatūru viņš pauž aktīvu dzīves pozīciju, lai no šīs koučingās ietekmes tiktu vaļa, vispirms jau caur savu attieksmi (šaurā nozīmē – verbalizēta nepiekrišana) ņe huja nesanāks muljons daudz padomji sovjetu (padomnieku) latvju variants pakaļ[aizmugures]doma izķēmots vārdu salikuma zadņaja misļ variants pfg получай фашист гранату pizģec noslēgums pizģec vjemu finālais noslēgums pn pošol nahuj jebšu ej uz dzimumlocekli (maskulīno); termins, kuru autors nekad nelieto tiešajā mērķa nozīmē, bet vien kā noslēdzošo daļu pie telefon- vai citas sarunas, kas nav viņu apmierinājuse arnozīmi zb porķis no porķiķ – portāls (tīmekļa) riļco v pušku acīmredzamas vainas apzīmējums skomuņizģiķ neleģitīmi vai formāli leģitīmi piesavināties skuju uz pieklājību pretendējošs izteikuma variants, kas sakņojas krievu huju sučka pārprotams arī kā krievu sučok (nokaltis zariņš), taču apzīmē nepatīkamu personu jebkurā dzimtē ar pamatjēgu suka (kuce), taču deminutīva formā; pamatā lieto ar mīlināmi negatīvu nozīmi trahāt būt aktīvās attiecībās (sehiskās) ar citu personu (šajā tekstā – tikai maskulīnu), lai gūtu nomierināšanos; variants – aktīvi agresīvas garīgās darbības vietne točka zajabis transformēta vārdforma, kas apzīmē apmierinājumu ar (ne)pabeigta procesa rezultātu; nav tieši saistīts ar dzimumaktu, bet pielīdzināms tā sniegtās baudas apzīmēšanai zajabis transformēta vārdforma, kas apzīmē apmierinājumu ar pabeigta procesa rezultātu; nav saistīta ar dzimumaktu tieši zajebaļi noveduši [daudzi] līdz citam apziņas stāvoklim, kurā vairs nekas nešķiet iepriecinošs zb zajebal; vārdsavienojums ar oriģināla nozīmi, ka subjekts ir kļuvis par daudz aktīvu saziņas (plašā nozīmē) objektam un tiek rupji izmantots; autors lieto tikai gadījumā, kad kāds ir piegriezies ar savu komunikāciju tās dažādajās izpausmēs Latentās latvju invektīvas AININGS darba burtnīcas aizpildīšana alīši piespiedu paņemtie uzturlīdzekļi paša atvasēm alka patīkami apreibinoši dzērieni amīši jeņķīši atpisies aicinājums pārtraukt aktīvas (pārsvarā – garīgas) darbības pret subjektu ar mērķi palikt tikai savu priekšstatu vai vērtējumu lokā; kaut arī vārda sakne norāda uz dzimumaktu, tā laikā vai citos ar to saistītajos miesiskajos procesos to nelieto, ja nu vienīgi kā neveiksmīgu joku atvērums (skats uz) iespēja redzēt abas blakusesošās lpp., ja ir atšķirta kauč pirmā lpp. Neattiecas uz iespiesta teksta pēdējo lpp. augstais galds galds, līdz kuram nabagiem neaizsniegties autors autonomā gaitā ejoša persona diplomāts kantains mazs koferis; sevišķi attīstīta sociālisma laikos bufetalis/-e persona aiz bufetes g šķidruma mērvienība gr. grāmata; arī – grafiskais noformējums grāmatis gudrības priekšmeta apzīmējums vīriešu dzimtē ibidem iepriekš; bija; izteikts; efektīgāks marķējums identitāte tāpatība, apzīmējums, kas matemātiski apzīmējams =; identisks idents dikti jau līdzīgs ar nozīmi točno tieši tā pate lieta, ko matemātikā apzīmē ar vienādības zīmi, kurā ir trīs strīpiņas, trad. – identisks izdevēji tie, kuriem ir daudz materiālo izdevumu izskaitļot sastādīt savās interesēs projektu ar mērķi piespiest intereses objektu veikt rīcību, kas no subjekta puses ir paredzama, vai kuru objekts spiests veikt saistībā ar viņa motīvu u.c apstākļu kopumu, norāda uz subjekta spēju paredzēt notiekošo un notikušo (nāk. izt.) objekta melnajā kastē pavisam sūdīgi kāds persona, kuras citu pieņemto apzīmējumu ar lielo burtu autors nav noskaidrojis, iespējams – viens no daudziem kopiskas domas nesējiem kauč nenoteiktas un juceklīgas ar paraloģiku saistītas darbības apzīmējums, cieši saistīts ar koučingu kolēģis ar autoru līdzīgas garīgas konstitūcijas personas, kā arī personas ar līdzīgām vajadzībām, vai personas, kas piedalās vienlaikus saskaņotā darbībā ar autoru kompozēts kompozīcijai pakļauts, gk. saistībā ar poētisko vārdu, arī ielikts garīgajā kompostā, kas vēlāk uzkaisāms jauniem darbiem koučings smadzeņu pisings langliski mūsdienu latv. val. langliskums dabistisks aizguvums lateiro pārejas laika naudas vienība līdzatkarība fanošana par kādas personas, personu grupas vai ideju, kas fanošanas subjektam liek pārņemt objekta problēmas, mērķus un paustās vērtība, kas izraisa subjektā (ne)atgriezeniskas vērtību pārmaiņas, kuras izpaužas subjekta rīcībā, mēģinot identificēties ar objektu gan tiešā (arī hipertrofētā, piem., svētāks par pāvestu), gan prastā veidā (piem., līdzjušana spēlētāju komandai), gan arī transformējot savu uzvedību ar citādas uzvedības objektu (piem., dzērāju otras puses personu rīcība) lūpings bučošanās vai tās vizuāla vai audio attēlošana medijs ziņu un svešu domu mednieks mēdijs izmēdītājs mēdiju grupa mēdīšanās grupā, par ko pienākas atbildības samazinājums, jo tajā var rasties kolektīvā bezatbildība t.i., sabiedriskā doma; sabiedriskās domas radītāji mēdītājs informācijas starpnieks, kas vienu lietu transformē, to cenšoties parādīt savām vai sava saimnieka interesēm atbilstīgā izķēmotā veidā melnā kaste iemīļots biheivioristu и же с ними prātniekiem, lai nosauktu to, kas ir starp S un R; bieži lietots arī pārnestā (kā nu kurš nes) nozīmē; autora izpratnē – nezināmais, gan attiecībā uz sevi, citu personu un citu parādību, kā izziņā nav piemērots gana garīgo spēku vai fizisku mēģinājumu mētāt firmu izrādīt, ka esi ļoti labs gadījumos, kad tā ir, gan gadījumos, kad tā nav, t.i., savu labumu pārmērīgi paužot citiem mīlītis apzīmējums personai, kura ir gana tuva, lai stātos sehiskās attiecībās; vienlaikus var apzīmēt pozitīvu predispozīciju pret personām ar identu dzimumu motosi moto dsk. forma autora izpratnē nopelniem bagāti no pelniem un to kaisīšanas uz savas galvas (katoļu nozīmē -- grēkapziņas) brīvas personas pašsehs sehuāla subjekta minētās īpašības autonoma apmierināšana pavairotāji izdevēji pie dirsas neapzīmē lietas vai parādības lokalizāciju, bet gan aktīvi neieinteresētu attieksmi pret tām pieslīga kuce Ulža Bērziņa © apzīmējums īpaši patīkamām dāmām pisings maza bērna turināšana priekšsēdis parasti sēdoša pasākuma vadītājs pss pats sev skolotājs rabotālis strādnieka cilvēks rakstvedis sekretārs savdzīvlaikkāvis lasītājs skaipisti kustīgu attēlu fanu pulciņa biedri, kas izmanto starpniektehniku (arī stiklu starp personām); to darbība var tikt uzskatīta par paštaktilā seha paveidu stereografomānmāfija -) stereo – papildināts mono, ja aplūkota vairāk nekā viena problēma -) grafo – norāde uz grafomāniju -) māfija – alūzija ar māniju un mafiju t.sk. autora blēdību piesedzošs saīsinājums, jo viņš nezina, kad jālieto „to skaitā”, kad – „tajā skaitā” terra incognita teroristi tieksme (saskaņā ar prof. Eglīša definīciju) nepārvarama vēlme pēc kauč kā, kas izraisa visaptverošu personas atkarību no kauč kā sasniegšanas; tā attiecināma ne tikai uz vēlmi kauč ko graut (sevi vai ko citu), bet arī radīt (māksla, bērni, dzīves mērķi) trakie kolēģi to dažādās hipostāzēs transcendentāls idents vārdam „apjēdzamais” tikai filosofu žargonā transcendents tā pati „melnā kaste” tikai filosofu žargonā vairotāji iespiedēji vecāks mācību iespiedmurgu pircējs vietnieks vadošas personas darbīgā daļa; personas garīgās dalīšanās izpausme, no kurām viena domā, bet otra dara virtuālā čalošana seha paveids ar vizuālā attēla un skaņas iesaistīšanu virtuālis sehs pastāv daudzveidīgi gan pludmalēs, gan caur logiem, gan arī rūpnieciski radīts nekustīgās un kustīgās formās (ar akustisko pavadījumu vai bez tā, kā arī speciālās iestādēs ar papīra dvieļiem vai pie monitora , kā arī, izmantojot dzīvo vērojumu, kas ir ordinārs izplatītākajās formās. Plaša pirmā seha pieredze bērniem, kas var izpausties kā paša subjekta sevis vērošana, kā arī grupās ar divu un vairāku dalībnieku piesaisti Voldemārs Krustiņš krutais latvju kolektīvās bezapziņas veidotājs un izmantotājs žīdi reabilitēts neprecīza „ebreji” nosaukums Pozitīvo jēdzienu uzskaitījums cilvēks meklējoša persona ticība pārliecība par patiesības uzvaru cerība dzīvesziņas pamats mīlestība tieksme uz pilnību (Comment on this)
Thursday, March 6th, 2014
2:01 pm	recenzija par Līsistrati Sehisms Latvijas kultūras telpā jeb kā runā dzimums, kas vairs nav otrais Recenzija par neredzētu uzvedumu ar gnoseoloģisku pamatojumu Kad ej pie sievietes, paņem līdzi pletni! Frīdrihs Nīče „Tā runāja Zaratrustra” AINIS PA PASAULI KLĪST RĒGS – FEMINISMA RĒGS Apakšvirsrakstā (pirmajā) minēto domu izskaidro un autora pirkstiņu nesaturēšanu attaisno fakts, ka lugas „Līsistrate” operuzvedums nevalsts valodā (ar uzrakstiem virs skatuves latviski) vēl tikai notiks zīmīgā datumā, kas PR speciālistu veiksmīgi izraudzīts – Starptautiskajā sieviešu solidaritātes dienā 8. martā. Šogad aprit 100 gadi kopš pieminētās Solidaritātes dienas svinēšanas. Gadu simtiem vīriešu genderis (gender – angļu valodas termins, kuram mūsu gudrie valodnieki vēl nav atraduši latviskojumu, tāpēc šo kalku tā arī lieto un laikam jau lietos arī turpmāk) uzurpēja varu pār sievieti, bet radās drosmīgas dāmas, kas uzsāka cīnu par savu emancipāciju sākot ar sufražisma kustību. Panākumi dažādās valstīs un zemes daļās bija atšķirīgi, piemēram, vēlēšanu tiesības sievietes dažādās valstīs ieguva atšķirīgos laikos . Jāmin arī tāda cīnītāja kā rakstniece Žorža Sanda, kas pazīstama latviešu lasītājam, un Simona de Bovuāra – darba „Dzimums, kas nav otrais” --, kuras darbi latviski lasāmi, diemžēl, tikai fragmentos. Mēs nezinām tās amerikāņu sievietes vārdu, kas gāja bojā protesta demonstrācijas laikā 19. gs. beigās, tāpēc viņas pieminēšana te neko nedos. 20. gadsimts sievietēm nesa savus augļus: vēlēšanu tiesības Rietumu demokrātijās, feminisma tā visdažādākajās izpausmēs atdzīšana sabiedriskajā domā, posiblis dienēt armijā, iespēja dažviet slēgt viendzimuma laulības. Īpaši par šo tēmu praksē murgo Europas Ziemeļvalstīs, kur noteiktas sieviešu kvotas valsts un privātuzņēmumos (sic!), obligātais karadienests jaunām meitām Norvēģijas armijā. Pamazām un nemanāmi par otro dzimumu pārvērtās (vārds lietots pabeigtas darbības nozīmē) vīrieši. Tagad šis šausmas jau mākslasdarba veidā sasniegušas Latviju. Patiesībā uz izrādi nav ko iet, viss jau pastāstīts masmedijos: kādas dāmītes iedomas par pasaules kārtības maiņu iedomātā Senajā Grieķijā, uzsākot sehuālu mobingu pret savu vīru un sagrozot galvas arī citām precētām sava gendera pārstāvēm. Par mērķi vispār tiek izvirzīts absurds pieņēmums: vīri nedrīkst karot par savu Dzimteni. Pārnesot situāciju uz Ukrainu: veči nāciet mājās no kazarmām, tad varēsiet pisties un apmierināt mani, vai uz Krieviju, kur valsts pirmā baba bija spiesta šķirties no Putina, nespēdama izturēt viņa kaujinieciskumu, a šamais savai mīļākajai ielika rokās olimpisko lāpu un žvadzina ieročus uz nebēdu par spīti visas pasaules protestiem. Ja tāds stulbums būtu bijis Latvijā Bermontiādes laikā, sūdu mēs, ne savu valsti redzētu. Latvija, kā par to liecina rakstītās kultūras artefakti, izsenis ir bijusi matriarhāla, par to vēsta kauč fakts, ka klēts atslēga vienmēr bija pie Saimnieces. Arī mūsdienu Latvijā Saeimas spīkere ir sieviete, tāda ir arī Premjerministre, nemaz nepieminot VVF, kas bija tik tāds pārpratums, bet tautai viņas spēlētā Nācijas Lielās Mātes loma patika, un to labprāt visi klausījās paplestām mutēm ,vien par savu diženumu un varenumu līdzi bļāva tikai daži viegli ietekmējami cilvēki. Es neaicinu uz tik radikāliem soļiem, kādus sper dažās Āfrikas tradicionālo kultūru ciltīs, kur veic sieviešu apgraizīšanu t.i. klitora nogriešanu meitenēm, lai libido spēks viņas neaiznestu pa pieskari un līdz ar to arī visu sabiedrību. Es vispār esmu pret jebkāda veida (fiziskās un garīgās) vardarbības pielietošanu pret sievieti. Tomēr ASV šāda vienlīdzība (ne līdztiesība, kā tam vajadzētu būt patiesā demokrātijas izpausmē) jau novedusi pie aizvien pieaugoša vīriešu – vardarbības upuru ģimenē no sieviešu puses – pieauguma. Mans patoss ir izglītošanā, un te sev var palīdzēt tikai sievietes pašas: saprast savu vietu un savu sūtību Zemes virsū. Meitenēm jābūt jaukām, jaunavām jābūt iekārojamām un sievietēm jābūt sievām un mātēm. Ar vecmāmiņām mums, paldies dievam, viss pagaidām ir kārtībā, bet tās ir vecā kaluma sievas. Neapzināti, bet vīrieši cīnās. Varu atsaukties uz šodienas – 6. marta – LR 1 raidījumiem, kuros vīrieši itin kā spriežot, kāpēc vīrieši vienmēr melo (Kā labāk dzīvot) , jauki un ar humoru, un vienlaikus gudri sprieda par genderu attiecībam, kā arī gudra vīra runa par patieso sievietes stāvokli Senajā Grieķijā un tiem murgiem, ko sarakstījis Aristofāns, apmelodams godīgas grieķu sievietes (Zināmais nezināmajā) .Pretī tam stāv kultūras industrija, kas atbalsta jaunu avantūriešu (siev. dz.) neprātu, kam savā blicē izdevies iesaistīt pa kādam vīrietim, nepadomājot par postošajām sekām nācijai no šādas ideoloģijas izplatīšana(ā)s (sk. sponsoru sarakstu). Neiešu es uz šo kaitīgo balagānu, i nelūdziet! Ceru, ka to rādīs TV, un es varēšu, ar muguru pret ekrānu, novērtēt mūziku, kas varētu būt laba, jo mūzika vispār ir laba. Aicinu večus boikotēt šo ārprātu. Man 8. marts būs tāds, pie kāda esmu pieradis savā padomju bērnībā un saglabājis visus šos pozitīvā mantojuma nolieguma gadus – es apsveikšu savu Māti ar kādu puķi un iedošu buču uz vaiga. Gan jau es ar laiku sagaidīšu to, ka viņa mani atkal sveiks Vīriešu dienā 23. februārī, kam manā uztverē nav nekāda garīga sakara ar Padomju armijas un jūras kara flotes dienu, bet iezīmē vīrieša kā potenciālā karavīra-aizstāvja (tā to pārsauca Krievijā – Tēvzemes Aizstāvju diena) dienu. VISU ZEMJU MAS(Z)KULĪNISTI SAVIENOJIETIES! (Comment on this)