to lie or not to lie
vakar lasīju ziņu, kā ļaunās meitenes vera un ļena lika savai spītības pārņemtajai klasesbiedrenei aigai ēst tualetes papīru, prusakus un rīkojās visādi citādi adekvāti savai audzināšanas pakāpei. aiga var nebēdāt un gan jau kādreiz, kad tiks par deputāti vai kaut ko tamlīdzīgu šis būs kā labais plankums viņas dzīvē, bet vera un ļena nav jāsoda ar prusaku spaiņa izēšanu vai nāvessodu - viņas ir kļuvušas par prostitūtām, tas ir viens no sūdīgākajiem variantiem, kas var notikt ar sievieti, manuprāt. nemaz negribās runāt par avīzes "fakts" žurnālistu, kas tēlaini apraksta meitenes ciešanas uz izmisumu, paciešot un ēdod visu pēc kārtas, ko mazās mežonītes liek priekšā. būtu konkrētajam žurnālistam jāraksta par veras un ļenas sūrajām prostitūtas gaitām, gan jau sanāktu tikpat tēlaini, un aigas spīdzināšana tāds sīkums un adekvāta rīcība viņu cv vien būtu. vai tik la ratseps nav mainījis medību laukus, vai arī kāds viņu kopētājā ielicis

un vispār gribēju jau es pajautāt, ko darīt ar meļiem/melēm? manuprāt, normāli izdarīt tā, ka meļi turpina būt pārliecināti, ka īsās kājeles skrien ātrāk par sprinteri, nav panākamas un salaužamas. savukārt, ļoti normāli ir sākt izmantot to pašu stratēģiju pret meli - melot viņam, ļaujot domāt, ka viņš ir tas, kurš ģēnijs. jo ilgāk tas notiek, jo apokalipse patīkamāka