their law
ausis ir atjēgušās, skaņa "kā mucā" mazliet vēl kavējas galvā, bet kaut kas vairāk par īīīīī ir jāuzraksta. jau senu laiku atpakaļ iegādātās biļetes beidzot tika liktas lietā un ar k-kk brandžiņu: gt, y, agric tikai ievērtēts the prodigy ķīpsalas termohallē. zinot pokemoniskos fanātus, kas vairāk par "breathe" un "firestarter" nav dzirdējuši, gājām uz turieni, mūsuprāt, laikus, bet pacani spļaudījās un kumārīja jau krietnu laiku pirms mums. savu vietu uz paaugstinātās ceļa apmales bija ieņēmuši gotiskie sarkanmataiņi un tamlīdzīgas vecmammas skapju izstādes. on the spot biļete maksāja veselu tricāru, kas ļāva sajusties labāk, jo mūsējās jau tika iepirktas pa ls astoņpadsmit. gājiens cauri čekpointam, trīs miezīši un cola, sveiciens ar lietuvas the prodigy cīņubiedru tomu un sākām virzīties skatuves virzienā. uzmetot aci equipmentam, šķita, ka 7o tonnas agregātu vieņiem sanāktu tikai tad, ja katrā no 7 furgoniem būtu pa vienam pārsedzes panelim. nu man ir jāredz svari, lai noticētu, ka tur tiešām ir visas tās tonnas. mūsu sasniegums bija otrā rinda pašā vidū tieši blakus diviem iemīlējušamies pārīšiem, kur stipro pušu sejās arvien vairāk tika manītas izteiksmes: "nafig es to veceni ņēmu līdzi uz koncertu?" priekšā mums pie režģa bija iekrampējies "sīrupa" gada abonementu pulciņš, kas, laikam ejot, pamazām izģība un tika iztransportēti ieelpot svaigo gaisu. 21:oo un uz skatuves uzleca sprigans džerks ar mākslīgo neļķi kabatā un instinktīvi kliedza mikrafonā tā, ka saprast varēja neko. vienīgie vārdi, kas man bija saklausāmi bija "... i'm just passing by" un "kiss my cherry lips". projām viņi aizgāja tik pat ātri, cik atnāca, nelīdzēja ne makintoša portatīvais dators, ne shemale ģitārista tandēms ar solistu. pats vien макс касимовс vainīgs, nevajadzēja sākt publikas uzrunu ar redneka cienīgu fuck you žestu. pretim viņi saņēma to pašu un 45 minūtes mēs gaidījām the prodigy pieklusināta drum'n'bass pavadījumā. varoņi uzkāpa uz skatuves mazliet pēc 22:oo un blakus esošie pārīši varēja tikai noelsoties, saprotot, ka nekāda hansabankas rindā stāvēšana te nebūs. pie tūres tituldziesmas "their law" jau vajadzēja mazliet atvilkt elpu, jo pasākums bija tikai sācies. drīz vien sviedri no savām ierastajām vietām: paduses, piere, pauti pārņēma atlikušo ķermeni un neatlaida līdz pat svaigajai vēja brīzei ārpus halles. nekad, nekur nebija gadījies izmirkt no sviedriem viscaur. ar "viscaur" es domāju bikses, līdz pēdējai vīlītei, botas, cigarešu filtrus un piecu latu banknoti kabatā. krekli bija griežami! sakarā ar reanimācijas pasākumiem, koncertā skanēja šis tas no jaunajiem albumiem, pa skaņdarbam no pašpasludināto prodidži fanātu ziedu laikiem - the fat of the land ar brathe un firestarter priekšgalā un, kā balzams manai dvēselei - no good, out of space, poison [...] es nemāku spriest par ķīpsalas halles akustiku un skaņas kvalitāti, bet brīžiem man likās, ka basu sit cauri, bet to es norakstīju uz bažām par savu ausu izturību, jo tik skaļi es nekad nebiju dzirdējis neko ritmisku un manas bungādiņas nekad nebija drebējušas tā, ka es to varēju sajust. es saprotu, ka kavlitatīvāko skaņas baudījumu nevar gūt stāvot pie skatuves, kur rindā ir izvietotas tumbas, kas izdod tikai zemās frekvences, bet tā ir cena, ko nākas maksāt, ja gribi, lai tieši tev uz galvas trāpa ūdens šalts, ko no kārtējās evian pudeles izlej maxim reality (jā, jā es vairs nemazgājos). žilde gan šodien sagrāva manas cerības, ka tieši mēs bijām tie, kas pēc otrreizējas the prodigy uznākšanas izkliedzām no viņiem poison, bet mēs nolīgojāmies līdz ar out of space un pusstīvi aizgājām mājās. pieci no pieci, the prodigy bija tieši tādi kā viņiem jābūt. ikar kubliņ, ej dirst!