īīīīīīī expierience
šorīt visas skaņas un trokšņi uztverās ar dubultu sakļumu. ja kāds runā 3o cm attālumā no manis šķiet, ka viņš blakus kliedz un grib nobeigt atlikušo bungādiņu pārpalikumu. galvā skaņa ir īīīīīīīīīī, vakar, kad gāju gulēt bija žžžžžžžž (lieliem burtiem). durvis tikko aiztaisījās ar tādu skaņu, it kā tās aizcirstu raimonds bergmanis. tāds frankie wilde iestājies pēc vakardienas, un klusā klaviatūra ir tik skaļa un katru taustiņa piesitienu pavada skaņas īī, ī, īīī, īīīī, ī, īī. viss, kas rada skaņu, nāk komplektā ar vairāk vai mazāk stipru īī. vot tāds lūk koncertiņš, kur man jau likās, ka basi reizēm vairāk kā vajag izsitās cauri skaļruņiem, bungādiņas pārplīsīs, lakta izkusīs un āmurīt's salūzīs