sickness
tikko biju veikalā pēc šokolādes. stāvēju rindā uz kasi un pamanīju uz ko cilvēki atskatās. priekš saviem gadiem (~25) lieliska sieviete sēž ar sidra pudeli rokā pie saldējuma skapja un raud. nezinu par ko bija izcēlies strīds, bet viņa draudēja pārdevējai par kaut kādiem pagātnes grēkiem un sāka raudāt balsī. piekodinot, ka sidra pudeli tūlīt sasitīs, viņa atvilka sev piedukni un tur atklājās vismaz 8 rētas pāri vēnām (nevis šļirces brūces, bet grieztas). nožēlojami. ja tu dari pašnāvību tad dari, nevis draudi veikalā ar sidra pudeles rozīti. tiesa gan 8o% no cilvēkiem, kas par to runājot vienreiz to arī izdara, bet ne jau publiskā vietā. mana stāsta punkts bija nevis par pašnāvībām, nevis par ko citu, bet par iemesliem, kāpēc sieviete var nonākt šādā stāvoklī, ka viņai ir whatever. manis postulētā patiesība ir tāda, ka nav svarīgi kā tu esi bijis piečakarēts vai kādu piečakarējis un sirdsapziņa ir ierunājusies, bet svarīgi ir tikai viens sūda pašnāvnieka gēns. bļin, vecene, saņemies! aizbrauc pie bērnības drauga uz ārzemēm, notēlojot, ka esi lieliskākā nekā visi citi, dabū labāku darbu vai nodibini uzņēmumu, bet beidz dirsties publiski un tēlot izmisušu ārprātu līdz atbrauc apsardzes vecis un ieliek tev ar steku pa kunģi, tādējādi apgrūtinot man nopirkt to, ko man vajag