pēc nožēlojamas vakardienas, kad pateicoties nervu nestabilitātei, ķermeņa temperatūra pacēlās līdz patīkamiem 38 grādiem, gulēt gāju ar domu: tev būs mosties jaunai, skaistai un lamīgai.
no rīta atvēru acis, uzsmaidīju sienai, nolamāju modinātāju un atcerējos. sapnis.
es apprecēju vienu bijušo. skaistā(?) ceremonijā baznīcā. nezinu, kas par baznīcu. mācītājs nēģeris skaļi kaut ko dziedāja, viesi dejoja mums apkārt. kaut kāds baptistu un sātanistu apvienojums ar bregoviča mūziku fonā. man uz galvas bija kaut kāds milzīgs veidojums... līdzīgs tam, ko valkā bin ladena radinieki, tikai lielāks. un tas visu laiku ņošļūca man uz sejas un es centos to noturēt un man bija karsti un es biju panikā. panikā par to, ka pieļauju kļūdu. ka negribu precēties. atceros pirms tam jautāju līgavainim, vai viņš tiešām to vēlas. viņš vēlējās un es piekritu un apprecēju un pamodos ar sajūtu, ka pieļāvu milzīgu kļūdu.
man vajag kušeti un freidvedīgu onkuli, kurš glaudīs manu galvu un mierinošā balsī murrās: i tebja viļečat, i menja viļečat...".