esmu nervoza
esmu vairāk, nekā nikna... tas tētuks mani visu laiku izved no pacietības...
es vājprātīgi gribu dzīvot Rīgā.. gribu iet un nākt mājās, kad gribu..ok.. tāpt tā daru..
gribu iet gulēt tad, kad gribu, nevis dzirdēt- ir jau vēls ej taču gulēt..
gribu iet uz vecrīgu un dejot uz galdiem tad, kad sagribu, nevis tad, kad sarunāju, kur nakšņošu Rīgā...
ghe...
pateicu sencim..ka pēc iespējas ātrāk pārvākšos...
jūtos dranķīgi...