Manuskripti.

Galva man nestrādā, bet esmu izķidājusi intervijas un uztaisīju klasificētu shēmiņu ar to, kas/kurā intervijā&kurā lappusē ir pieminēts.
Pirms pāris stundām bija palicis uzrakstīt vēl 11lpp, uz priekšu esmu pakustējusies par aptuveni rindkopu. Cerams, ka šī interviju shēmiņa paātrinās procesu. Vispār biju nolēmusi ieiet vannā, bet pēc tās es 100%atslēgšos. Iešu uzvārīt sev kafiju un rakstīšu vien līdz kādiem 2iem naktī.
Gribās pīpēt -> varbūt būs jāaizbrauc pēc cigaretēm. Ja iedzeršu alu, tad palikšu miegaina. Varbūt iedzert 50gr viskija? Varbūt, ka es esmu alkoholiķe?

Pavadīju 3 dienas ar Izemu, kas bija burvīgas. Aizsūtīju viņu mājās -> abpusējām mācībām par labu nākošs lēmums. Ātri jāapprecas vai jāpiedzemdē bērns pirms esmu kaut ko sabojājusi vai izdomājusi ko muļķīgu savā galvelē. Bet esmu apmierināta - tendence ir ļoti pozitīva, ar katrām attiecībām es izvēlos veiksmīgākus partnerus. Vēl viens arguments ko likt priekšā maniem vecākiem: lūdzu, ja jums nepatīk Izems, tad nolieciet man deguna priekšā visās jomās labāku vīrieti. Nevarat?! Tā jau domāju....

Man nāk virsū mācīšanās nojūgšanās.

Ak dievs,

tikko vēlreiz apskatījos kalendārā un - lūdzu lūdzu mācīšanās čakra atveries, ir palikušas vēl 2 dienas!!! :D


nē nu pizdjec.

es viņu mīlu jau kopš iepriekšējā laika
jau tad ar liepu ziediem, liepu lapām
tā manī gulēja tik klusa un tik maiga
jau tūkstoš naktis pirms mēs tuvi tapām
kad lūdzies nebiju ne saulei vēl ne ēnām
jau redzēju es viņu mani neatraidām
es viņu ilgi mīlēju un lēnām
es viņu mīlēju kā bērnu, kuru gaidām
un pat kad liekas, nu jau diezgan būtu
caur nerimušu izsalkumu justs
es viņu sevī atkal šķērsām jūtu
kā krusts.

/I.Ziedonis

Es domāju, ka viņu noteikti apprecēšu.

Lūdzu lūdzu lūdzu - mācīšanās čakra atveries!!!!

5 dienas, man vēl ir tikai 5 dienas.

@#%$^*&)(&*^$#

Šodien ir fantastiska darba diena. Ierodos darbā 10:15, dzirdu departamenta direktoru staigājam pa gaiteni un purpinam: kur palicis viss departaments? Visur durvis ciet!

Satieku priekšnieci, kura pārsteigtā balsī man jautā kāpēc es esmu darbā.... Prasu vai ir kas darāms, viņa atbild, ka īsti nav.
Nolemju aiziet pēc dokumentiem un tos sašķirot. Nesu dokumentus kolēģim, kurš ar ļoti nopietnu sejas izteiksmi līmē mapītēm nosaukumus. Es sāku smieties un prasu ar ko viņš tur nodarbojas, viņš atbild, ka līmē mapītēm nosaukumus, jo kādam tas ir jādara. Tad prasa ko es daru, es saku, ka iznēsāju dokumentus. Viņš prasa, vai manuprāt tas ir nopietnāks darbs? Es saku, ka jā un nopietni pamāju ar galvu.

Plānoju tuvāko 20min laikā doties prom un turpināt ceļu uz RSU bibliotēku.

tātad, man ir 32 lpp.no 50 bakalauram un prezentācija bez secinājumiem, kuri man šobrīd būtu jāuzraksta rītdienas priekšaizstāvēšanai, bet esmu izdzērusi 3 vīna glāzes un man ir pilnīgi vienalga vai ir vakars man vienalga vai ir rīts, man vienalga kāds tur sakars, man vienalga viss!!!!


UPD: Un esmu iedzērusi C vitamīnu, B vitamīnu, vitamīnus matiem un zivju eļļu. yo!

Domāju par iespējām, kas ir apkārt. Skatījos video un ar vienu mazu daļu nožēloju to, ka nerealizēju savu ideju. No otras puses notiek tas, kam ir jānotiek. Tam es svēti ticu.

Tad nu tā lūk -> esmu novilcinājusi bakalaura rakstīšanu līdz neiedomājamai robežai. Nu labi, es pārspīlēju, bet roka tāpat neceļas rakstīt. Plānoju šodien doties prom no prakses ap 14:00 un beidzot BEIDZOT kaut ko parakstīt.
Rīt priekšaizstāvēšana, kas mani īpaši neuztrauc, bet vajadzētu kaut nedaudz uztraukt.

Vakar naktī man rādījās dīvains erotiskas ievirzes sapnis par departamenta direktoru (?!). Vai tiešām? Es atceros to, ka es domāju: 1) Pirmkārt, ka tas ir neētiski, ka viņš man sapnī uzmācās, jo es esmu viņa neaizsargātā praktikante; 2) Otrkārt, ka viņu kaut kas nomāc. Tad manā sapnī viņš prasīja vai es palikšu ar viņiem, es nopūtos un teicu - visticamāk, ka jā.

Savu ļubovņiku es nesatikšu līdz rītdienai (vakar arī nesatiku), jo viņš mācās kārtējam mediķu eksāmenam. Bet godīgi sakot nemaz negribu pāris dienas satikt. Gribās pavēdināt galvu. Vakar patiešām izbaudīju to, ka esmu viena. Pēdējā laikā vispār nevienu dienu gandrīz nebija sanācis būt vienai - vai nu biju prom, vai nu kāds bija pie manis. Gandrīz pabeidzu lasīt angļu pacientu.

Apskatījos biļetes uz ASV - varētu braukt jūlija sākumā.

Es apsveicu sevi ar pašpagatavotu omleti. Laikam, ka tas ir vienīgais, ko dzīvojot sudijā kopš septembra esmu šeit pati pagatavojusi. Diezgan patīkams process, vajadzētu gatavot biežāk.

Vispār.
Jasāk beidzot pieaugt.

Situācijas UPD:

- Pēdējā laikā tērēju pārāk daudz naudas. Nezinu kur tā paliek. Esmu uzsākusi kaut kādu buržuju dzīves veidu kontaktējoties ar cilvēkiem, kuriem tā viena vai otra iemesla dēļ ir pietiekami. Pelnīt pašai nozīmētu arī kaut nedaudz attaisnot tās klātbūtni.

- Pārrunāju visu ar priekšnieci. Līguma parakstīšana ir 50/50. Saņēmu akceptu jūlijam ASV, lai arī kā attīstītos scenārijs. Jāsazvana Džordžtauna&jāmēģina sameklēt pēc iespējas izdevīgākas biļetes. Es piekrītu viņai, ka tas būtu labs karjeras sākums un kā vel. Viņa saka, ka tas būtu muļķīgi no ministrijas puses laist vaļā kādu, kas jau ir sācis iestrādāties.

- Man uz galda stāv smaržīga bēša puķe dzeltenā puķu podā. Ārā spīd saulīte.

Dzīve šķietami sakārtojas. Šodien intervēju Imantu Lieģi bakalauram. Viņš teica, ka izklausās, ka esmu uz pareizā ceļa gan ar rakstīšanu, gan ar izvēli pa labu drošības politikai kā tādai.

Šodien jāparunā ar priekšnieci, gribu saprast uz kādiem noteikumiem/cik ilgu laiku viņi varētu mani šeit pieņemt.
Neesmu satikusi daudzus draugus jau vairāk kā mēnesi. Attaisnojums vienmēr ir bakalaurs, kurš joprojām ir kaut kādās 1/2 pabeigtā stadijā. Jūtu pienākumu viņus satikt, kas kombinējās ar vēlmi, bet es zinu, ka uzņemoties vēl kaut ko (kaut vai vēl kādu tikšanos) būtu mazlietiņ pa daudz. Vēl pāris nedēļas, tad jau būs labi. Gan mīlas trakums būs iegājis rāmākā gultnē, gan bakalaurs uzrakstīts.

Kaut gan mīlas trakums diez vai pāries, jo ir ļoti labi.

^^ šodien it kā ir mana pēdējā 3 mēnešu prakses diena, bet priekšniece pagarinās manu praksi līdz 29.jūnijam un paralēli Satversmes aizsardzības bir.atkal izskatīs manus dokumentus par drošības piekļuvēm, lai ĀM varētu noslēgt ar mani līgumu uz kādu konkrētu laika periodu, kurā man maksās par to, ka es šeit strādāju. :)

Faktiski būšu ĀM darbiniece, cerams, ka ar visām no tā izrietošajām iespējām - valodu kursi pa brīvu, komandējumi utt.

Because of you
I forgot the smart ways to lie
Because of you
I'm running out of reasons to cry
When the friends are gone
When the party's over
We will still belong to each other

Underneath Your Clothes
There's an endless story
There's the man I chose
There's my territory
And all the things I deserve
For being such a good girl honey
.

Moi je t'offrirai
Des perles du pluie
Venues de pays
Ou il ne pleut pas
Je creuserai la terre
Jusqu'apres ma mort
Pour couvrir ton corps
D'or et de lumiere
Je ferai un domaine
Ou l'amour sera roi
Ou l'amour sera loi
Ou tu seras reine

Lietas ir nedaudz dīvainas. Man būtu jāraksta bakalaurs, tā vietā es uzaicinu somu delegāciju pie sevis paskatīties filmu. Šorīt pamodos ar kaut kādu independent women stāvokli. Visu dienu domāju par to, ka līdz galam atslābināties es laikam nemācešu nekad. Vienmēr šķiet, ka nevienam vērtīgam es bez mērķiem un ambīcijām un savu personīgo pasauli/noslēpumiem es tāpat vajadzīga nebūšu. Kāpēc es vienmēr gaidu negaisu pat tad, kad debesis ir zilas un bez mākoņiem? Vai tā ir slēpta iekšēja nedrošība vai arī racionalitāte tur, kur jābūt 100% iracionalitātei?

Maza liriskā atkāpe. Daudz domāju pēdējā laikā par to, ka personīgie kontakti un cilvēki ir vienmēr jāvērtē augstāk par akadēmiskām zināšanām. Vai tad ne tā?

Šorīt korporācijā somiem cepu pankūkas. Šiverējos pa virtuvi kā aptrakusi mājsaimniece. Gatavoju ēst reti, bet kad gatavoju tad gūstu no tā dīvainu prieku. Tādu pat prieku kā kārtojot lietas ap sevi, visam mēģinot atrast īsto vietu. Kurš atradīs īsto vietu man?

Es neesmu viņam paprasījusi vai mēs esam kopā, bet es gribu būt. Gribu būt kopā ar viņu gadiem. Tā lūk!

C'est la vie!


*šorīt es kāpu pa trepēm ar domu, ka tūlīt saklāšu gultu&gulta ir saklāta. Un nevis vienkārsi saklāta, bet perfekti saklāta. Sēdēju uz letes un kustināju kājas. <3

From hundreds of miles you cry like a baby
You plead with me, shout, scream, tell me I'm staying
I know I know I know, I'm still your love
Back from the last place that I wanted to fake you
Laugh with me, shout, scream now tell me you're staying
I know I know I know, you're still my love
The same as I love you, you'll always love me too
This love isn't good unless it's me and you
Box after box and you're still by my side
The weather is changing and breaking my stride
I know I know I know, it's just this day
House after house, just like car after car
You see club after club and it all seems so far
I know I know I know what else are we here for
The same as I love you, you'll always love me too
This love isn't good unless it's me and you
Stick your hands inside of my pockets
Keep them warm while I'm still here
Tell them this love hasn't changed me, hasn't changed me at all
Last night I was writing about you
I know my screaming and shouting won't keep you
I know I know I know, you're still my love
I wake up to the sound of you working
You're one room right over, stressing and loving me
I know I know I know, be still my love
The same as I love you, you'll always love me too
This love isn't good unless it's me and you

<3

wāwāwā.

%^&$^&^&*&
wāwā!


1. in love
"A deep feeling one holds for another, that has them going onto sites such as UrBanDictionary.com, looking up terms like "in love", and thinking about that special person within there heart the entire time while reading this. Now there smiling to themselves, curiously wondering how I knew that."

Ance saka, ka es pārāk ātri saku, ka esmu piedzērusies&pārāk ātri saku, ka esmu iemīlējusies.
Basta!

Man bija vajadziga shi izraushanas uz Bulgariju! ^^

Vai tas var būt&es tiešām esmu atradusi jaunas smaržas, kas man patīk?!!!! Versace - Yellow diamond. <3 me gusta.

Vakar skatījāmies uz projektora hitchhikers guide to galaxy. Miha visas dienas viens staigājās pa muzejiem, kamēr es esmu praksē. Mazlietiņ jau viss apnicis. Šodien vienīgi tāda palaba diena, kad jūtu, ka daru arī kaut ko noderīgu. Vakar sūdzējos viņam par to kādā state of confusion par nākotnes mērķiem atrodos. Runājot par Džordžtaunu, man jāizstrādā vēl 2 backup varianti, citādi nebūs labi. Pagaidām es plūstu tajā virzienā&viss sakārtojas pats no sevis/ šķiet pašsaprotams un tuvs un pazīstams.

Gribu izbrīvēt laiku un aiziet uz randiņu. Kaut kāds klikšķis ir.

Priecājos&gaidu Bulgāriju!!!! Beidzot beidzot satikšu atkal vienu no retajiem cilvēkiem, kas palīdz man salikt galvu pa plauktiņiem.
Man ir gaiši zaļi nagi (piparmētru kā Ančuks teiktu). Tīri labi izskatās kopā ar dimantu gredzenu.

Šorīt vēlreiz pārdomājot to mērķu trūkumu viss rādās mazliet citās krāsās. Es labprāt gribētu, lai manas darba spējas nebūtu tik ļoti atkarīgas no mana tā brīža noskaņojuma.

Man šķiet, ka šodien es beidzot sāku saprast bakalaura darba izpētes daļas jēgu!!! Labāk vēlu, nekā nekad. Katrā ziņā rakstās arī ātrāk un sakarīgāk, ja no intervijām izvelk galvenos domu graudus un tiem pievieno savus secinājumus.
Jau nākamnedēļ es braukšu uz Bulgāriju pie Ancītes un pirkšu jaunas kurpītes. ^^ Un vispār, es ceru, ka pēc nedēļas tur mana seja būs brūna vai vismaz apdegusi sarkana.

Nezinu, kur man vakar bija prāts Pirmdienā iet uz īru pub'u un dzert alu kopā ar Izemu/Elizabeti/Mihu un Annu!!! Šorīt aizgulējos, visu dienu jūtos kā iereibusi, labi, ka vismaz paģiru nav. It kā jau -> kad tad, ja ne tagad, jaunībā. Bet kaut kā dīvaini biedējošā ātrumā es briestu tuvāk pieaugušo dzīvei.

I'm crazy...and shit.

Smieklīgi kā es klabā rakstu viskautko, izņemot galvenās lietas, kas pēdējā laikā nomocījušas manu prātu. Laikam pāragri spriest&negribas neko likt kā uz paplātes vai iespaidoties no citu viedokļiem. Apzināti jau nekad neiespaidojos, bet zemapziņā uz urrā!!!
Man man man pēdējās dienas/nedēļas ir bijušas interesantas.

Kristīnei par šo vakaru ir sakāma viena lieta -> that awkward moment when your ex looks like a shit from the pirates of the Caribbean!

Vismaz mans ex izskatās tīri tā neko.

Priecājos par jauno/gaiši rozā blūzīti un aveņu krāsas nagiem. Rakstu īsziņu spilgti rozā telefonā un klausos mūziku rozā i-podā. Sasmaržojos ar saldām smaržām un pētu, ko šodien darīt savā plānotājā ar rozā detaļām.

Pilnai laimei man trūkst:
1) Yo-yo jogurta randiņš ar Ančuku
2) Miss Dior Cherie smaržas
3) Svaigi ziedi, kurus man pasniedz kāds noslēpumains&pievilcīgs vīrietis


Au revoir!


UPD:

Drošības politikas departamenta vīriešu minoritāte tikko sarīkoja departamenta meitenēm pārsteigumu uzdāvinot katrai pa tulpei&sarīkojot mazu pasēdēšanu ar vīnu, smalkmaizītēm un Berģu kultūras nama video koncertu fonā.

Visa atslēga ir saule - saule tik ļoti maina lietas/uzlabo garstāvokli. Papildinājums - saule&vīns. Pieneņu vīns. Nezinu kāds vēl vīns - pieneņu vīnu vispār neesmu nemaz dzērusi nekad, bet tas man saistās ar rūķīšiem un Sanmikelu.
Šodien bija neformālā diskusija ar Bruce Jackson, kurā piedalījās viņš, apmēram 7 ĀM darbinieki un es ne pa tēmu. Domāju, ka tā būs riktīgi kā lekcijas formātā, nevis tik intīma diskusija, kurā es sēžu viņam tieši pretī, galda otrā pusē, skatos acīs un māju ar galvu (pat tad, kad man nav ne jausmas par ko viņš runā). Divi cilvēki man šodien jau ir pienākuši klāt un pajautājuši vai es šeit strādāju un kurā nodaļā.
Man vajag botas, lai varu sākt atkal sportot, piemēram, iet uz Zumbas nodarbībām.

Atceros pavasari pirms pāris gadiem, kad sagāju kopā ar Tomu. Tas posms man atmiņā ir palicis kā kaut kas neiedomājami salds un cukurvatei līdzīgs. Šogad esmu viena, bet sajūtas pamazām paliek arvien līdzīgākas. Man vēderā lēnām plaukst pumpuri. Mostas no ziemas miega, tikai nezinu pret ko - pret dzīvi jau laikam!

Kaut katru dienu man būtu mirkļi kā šis.