Manuskripti.

Kārtējo reizi noskatījos Lepnumu&aizspriedumus. Sasmērējos ar savu papaijas/ginger ķermeņa losjonu&mirkli jutos harmonijā ar visu, kas notiek apkārt.
Kādreiz es uzrakstīšu par saviem novērojumiem raugoties uz vidusmēra latvieša un Latvijas dabas sado-mazohistiskajām attiecībām no malas. Pagaidām ir saule. Es jūtu, ka tuvojas pavasaris. Gribētu būt Itālijā vai Francijas dienvidos. Migrēt katru gadu kā putni.

Laikam, ka jāsāk no 4dienas - tikos restorānā 3 draugi ar Peteru. Neskatoties uz astronomisko rēķinu, kuru viņš apmaksāja, man ļoti patīk šī vieta. Garšīgs ēdiens, lielisks personāls un patīkama vide. Tas tā, ja gadījuma uz kādu smalkāku vietu jāved kāds viesis. Ļoti jauki parunājāmies. Jau atkal pilnīgi visi man apkārt ir pārliecināti par Džordžtaunu - un jo vairāk viņi man to saka, jo pārliecinātāka kļūstu es. Izrunājām dažādus atgadījumus no vasaras Brunssumā. ^^ Viņš teica, ka Mr.De Sitters visu laiku uztraucās, lai man viss būtu labi, lai neviens neuzbāztos un visi no POLAD offisa sūta man sveicienus! Iedevu viņam līdz konfekškasti ar Rīgas trifelēm un vēstulīti Z.A.Meierovica aploksnē, ko nodot visiem tur no manis.

5dien - Biju pie Elizabetes un Izema dzīvoklī uz meiteņu vakaru. Bijām tāds internacionāls bariņš no Zviedrijas, Norvēģijas, Vācijas un Latvijas. Taisījām&ēdām suši, dzērām vīnu un pļāpājām. Bija ļoti patīkams vakars. Kārtējo reizi nopriecājos, ka esmu iepazinusies ar šo pāri. Nevaru beigt sajūsmināties par to cik intelektuāli ir topošie ārsti&vēl komplektā ar ārzemnieku pozitīvismu. ^^

6dien - Mums korporācijā bija uzlikts sods (mājkūre), kuras ietvaros man jau 7os no rīta bija jābūt C!Q! un tad jāiet pāri akmens tiltam līdz audzinātājas dzīvoklim. Brīdī, kad cēlos, purpināju pie sevis par to cik grūti tas ir. Jo ilgāk biju augšā, jo patīkamāk palika. Spīdēja saulīte&, kad ieradāmies pie audzinātājas mūs sagaidīja galds ar brokastīm. Sods izvērtās par patīkamu tikšanos. Saliedēšanos.

Pēc tam braucu uz Jelgavu, lai grimmētos vakarā paredzētajai O.Kalpaka ballei. Man pašai ļoti patika kā izskatījos, bet ballē biju nedaudz vīlusies. Nevis tādēļ, ka nebūtu skaisti/pārdomāti vai grezni, bet gan tādēļ, ka ierados bez partnera&faktiski visu laiku arī tur staigāju apkārt viena kā tāda dieva nepieņemta. Vismaz biju skaista savā vientulībā (ha-ha-ha).

Pēc balles braucu pie Kristīnes uz mājām, kur savā garajā vakarkleitā čilloju ar draugiem! ^^ Šī daļa gan man patika. Nākamajā rītā ēdām brokastis McDonaldā -> es joprojām biju garajā vakarkleitā ar morning after pieskaņu.

Šī diena arī solās būt skaista. Viss iet uz labu -> tā man šķiet.

Vakar mēģināju nokārtot komāna eksāmenu (galīgi neesmu pārliecināta, ka man izdevās - visdrīzāk, ka nē).
Pēc tam uzaicināju pie sevis ciemos Elizabeti un Izemu -> nopļāpājām līdz 1iem ar vīnu un augļiem. Man viņi abi ļoti patīk.
Kā izrādās, Izems ir pētījis manu Junga sistēmas psiholoģisko tipu. Viņš teica, ka tam cilvēkam ar šādu pašu tipu, kuru viņš pētīja un tipam kopumā ir divas iezīmes: 1) Viņi kā ekstravertie bieži nesaprot kas notiek viņos pašos iekšienē. Brīžiem lietās ieguldītais spēks nenāk atpakaļ tā kā šis tips to ir iztēlojies savā galvā un tad nāk vilšanās sajūta, noslēgšanās, norobežošanās utt. 2) Es viņam stāstīju par to ko izlasīju sava tipa aprakstā, kas man likās kā gold digger pazīmes. Viņš teica, ka šis tips ļoti rūpīgi izsver to ar ko būt kopā, jo tas priekš viņa ir nopietns solis.
Beigās jau nevaru vairs atšķirt ko teica viņš un pie kā nonācām visi trīs sarunu gaitā, bet viena no idejām kas man palika prātā bija par to, ka ja es iesaistīšos nopietnās attiecībās (sk.parakstīšos uz precībām), tad tikai ar iekšējo pārliecību, ka tas ir uz mūžu.

Šodien ir burvīga diena. Brīvdienās piedzīvoju vienu no labākajām nedēļas nogalēm vispār! Pēc tās liriski/filozofisku pārdomu pārņemta dzīvoju vēl pāris dienas krītot divās galējībās - Galējība Nr.1 "Es nedzīvoju sev, man ir krasi kaut kas jāmaina (iespējams profesija), man ir jāizraujās" Galējība Nr.2 "Man ir jāiet uz savu mērķi, man patīk sevi attīstīt&es mīlu to, ko daru"
Starp abām šīm galējībām parādījās arī pagātnes attiecību tēli&mana iekšējā analīze par to kāpēc viss ir tā kā ir ar mani. Kāpēc es daru lietas tā, kā es tās daru. Un visbeidzot - kāpēc mans ārējais tēls ne vienmēr sakrīt ar manu iekšējo. Apzinos, ka brīžiem esmu radījusi tādu karjeristes, vienpates iespaidu, kaut arī iekšēji vēlos rosinošas attiecības, laika gaitā bērnus, ģimeni un suni.
Mans = dzīvoju pati sev&attīstu pati sevi -> pēc maniem plāniem ir tikai tuvākās 5gades plāns, ne visa mūža.

Vecāki pārrakstīja bērnības kasetes uz CD formātu. Pavadīju vairākas stundas skatoties visus video&tas patiešām bija smieklīgi/mīlīgi/forši. Es biju dīvaini mīlīgs bērns ar savu iekšējo pasauli.
Viena video aina ir, kur es pucējos baltā mežģīnu kleitā un notiek dialogs starp mani un mammu.
Mamma: Tagad mēs vilksim kristāla kurpītes
Es: Bet man taču nav kristāla kurpīšu. Tikai tādas ar koka papēdīšiem.
Tad es stūķēju kājās zeķes un saku mammai: Bet šitās baltās zeķes taču pieder pie manas kleitas. Pēc tam vēl pārprasu kāpēc manai baltajai kleitai ir apakša (domāta odere) uz ko mana mamma atbild, ka visas dāmas zem kleitām nēsā apakš svārkus (tas izskaidro manu šī brīža aizraušanos ar kombinē un pucēšanos vispār).
Tāds garš video, kur es ar mammu divatā (tētis filmē) lēnām sapucējos no mājas drēbēm uz princešu drēbēm, tad vēl ar mammas spogulīti un kosmētiku mēģinu sevi uzkrāsot un tad grozos un dziedu istabas vidū.

Vakar paņēmu brīvu dienu praksē -> braucām ar mammu uz Liepāju atkal mērīt tautas tērpu. Šis brauciens bija pilns ar dažādām emocijām. Ārā bija pretīgs laiks.

Bet kā jau minēju, šodien ir lieliska diena. Rīt tiekos ar Peteru no Brunssumas bāzes - viņš teica, lai izvēlos restorānu, viņš izmaksās. Teicu, ka tad ņemšu dārgu. It kā smieklīgi, bet vakar socionikas grāmatā par sava tipa sievietēm izlasīju kā par tādām, kas meklējot turīgus vīriešus, elitārus kontaktus utt. Laikam, ka Tomam tomēr bija taisnība par to gold digger daļu manī. Man gan gribās ticēt, ka mani attaisno fakts, ka pati esmu gatava strādāt un iespringt un veidot karjeru -> es tomēr negaidu, ka kāds man visu noliks kā uz paplātes.

Ā -> un es esmu izlēmusi strādāt pie izmaiņām savos ieradumos. Gribu iekšējo harizmu salāgot ar ārējo. Turpinu dzīvot sev.

Vakar tikos ar Izemu -> pasēdējām Mojo cafē un ļoti forši parunājām. 2 par 1 cenu laimīgās stundas ietvaros paņēmu mojito un tad arī varēju +/- 45min. laikā tos ātri izdzert, jo tālāk bija jāskrien uz prezentācijas kursiem. Abi mojito daŗija savu un no rezervētās pozas, kuru vienmēr ieņemu sākotnēji, kad pārlieku saspringti koncentrējos uz to, ko otrs cilvēks saka, es pārgāju uz "heijā"/atvērtās pozas un sarunas beigās vēl skaidri nodeklarēju, ka mums jābūt draugiem! Vispār ļoti interesanti - runājām ar Alžīriju, berberu ciltīm (no kuras viņš nāk), pēc tam par psiholoģiju, ceļojumiem un lietām. Aizskrēju uz kursiem, kuri atrodas burvīgā Elizabetes ielas namā, bet tie bija pārsteidzoši garlaicīig +es tomēr biju nedaudz iereibusi.
Pēc kursiem aizbraucu mājās. Ejot gulēt nevaru izmest no galvas uztraukumus/sūdus, kas sakrājušies. Nezinu kā lai to risina. Pāris nedēļas Aglonā, vasarā varētu palīdzēt, bet kur nu līdz tam.

Daudzas lietas/notikumus laikam neesmu dokumentējusi. Otrdien pēc ilgiem laikiem atkal biju korporācijas deju nodarbībā, pēc tās paliku pie Kristīnes Babītē. Izgulējos labāk kā studijā, varbūt, ka dēļ vīna. Pēdējā laikā esam pasākušas ar mammu iet kaut kur pusdienās, kad aizlavos dienas vidū no darba. Vakar tikos ar vīrieti no Baltkrievijas opozīcijas kustības -> viņš bija mani sazīmējis pēc young diplomacy foruma Facebookā un uzrunājis. Saruna pie kapučino bija interesanta, viņa stāvoklis kā politiskajam bēglim ārpus Baltkrievijas neapskaužams. Zinu, ka viss nav melns vai balts, bet kad aizdomājos par visām šīm leitām -> savelku tās kopā ar atsevišķiem infantīliem mūsu demokrātiskās sistēmas dalībniekiem (pat ne politiskā līmenī, arī tīri ikdienas saskarsmē, studentu vidū), tad es saprotu, ka ļauj tik tādiem sākt kāpt uz galvas. Ja vēl komplektā nāc harizma un oratora spējas, tad es vairs pat arī nebrīnos par to kā var eksistēt necilvēciski režīmi.

Latviešu tauta ir tik nopietna un nomākta.

Šodien tikšos ar Izemu -> izmantošu viņa psihologa skilus&pastāstīšu par to, kas mani pēdējā laikā nomāc. Pietrūkst Ances, bet nevis tādā ziņā, ka pietrūkst viņas šeit, bet man pietrūkst būt tur, vai kaut kur citur kur ir silts, kopā ar viņu.

Miha nopirka lidmašīnas biļetes uz LV marta beigās. ^^ wīiii! Sazinājos ar kolēģi no Brunssumas -> Peteru, blondo ASV paraugkaravīru. Viņš nākamnedēļ darba vizītē būs Latvijā un mēs tiksimies (par ko man milzīgs prieks), lai parunātos par Džordžtaunu (viņš ir absolvents). Ļoti gaidu.

Šodien otrā sevis prezentēšanas nodarbība -> ar nepacietību gaidu ko man pateiks šoreiz. hah. Kas zin, varbūt izdosies novest kādu līdz asarām.

Nedēļas beigās solās Valmiera slash Ž dzimšanas dienas moustache-trache party.

Šodien nodaļas vadītāja tikās ar Beļģijas vēstnieku par sankcijām Irānai. Sēdēju blakus un klausījos. Pēc tam klabināju dienesta ziņojumu par tikšanos. Vakar aizāgu uz padomes sēdi, kārtējo reizi izgāju ārā ar pabojātu (ne pilnībā sabojātu) garstāvokli. Mani ļoti kaitina cilvēki, kas savus kompleksus izliek uz apkārtējiem un čakarē viņiem darbu tādējādi mēģinot celt paši savu kredibilitāti. Labi. Štrunts ar to, tikai žēl valdes. Es pat nezinu ko lai es iesaku. Līdz šim izskatās, ka visas tās negācijas kaut kā nebūt ir gāzušās par mani, bet nu man no tā ne silts ne auksts, tāpat es eju prom. Tiem kas paliks varu novēlēt tikai izturību. Godīgi sakot, domāju, ka viņu vajadzētu ievēlēt valdē un tad, bļin, sēdēt otrajā/ērtajā pusē un kritizēt uz vella paraušanu.
Man reti ir cilvēki, kuri nepatīk, bet ja nepatīk, tad patiku ir praktiski neiespējami jebkad atjaunot.

Pēc sēdes braucu uz literāro vakaru korporācijā par etiķeti un uzvedību ballēs, jo viena tuvojās. Pārgurusi braucu mājās, šorīt nedaudz ilgāk bija sev jāstāsta, ka jāceļās - nedrīkst simulēt slimu. Darbs parāda manu sausiņa dabu, kas man krīt uz nerviem. Ir ļoti liels gandarījums laužot/strādājot ar sevi panākt rezultātus - komunikācijā ar citiem, sava viedokļa paušanā, pamatošanā, zināšanās. Neskatoties uz to laiku pa laikam uznāk smeldze par nerealizētiem sapņiem. Gribu sev nākotnes dzīves modeli ar periodiskiem naudas pelnīšanas un pasaules apceļošanas posmiem. Ja man būtu bērns, tad nēsātu to līdz sainītī uz muguras.

Nogurums kā zilonis sēž man uz galvas un plakstiņiem. Dzeru kafiju. Baigi gatavojos rakstī bakalauru. Šobrīd man ir tikai ievads. Tā gatavojos jau kādas minūte 15. Vēl neesmu uzrakstījusi ne rindiņu.
Šņikāju ārā cilvēkus un lietas no savas dzīves bez jebkādiem sirdsapziņas pārmetumiem. Sestdien atsaucos uz kārtējo random Edija zvanu ar uzaicinājumu uz kafejnīcu. Saturs jau tāds pats, tikai šoreiz jau pavisam konkrēts - vai es būšu ar viņu kopā. Tā īsti nesagaidījis ko es pateikšu viņš sāka kaut kā nobijies taisnoties un atkāpties mēģinot saglabāt pašlepnumu. Izskatās, ka es vīriešus esmu sākusi biedēt. Juris jau ir tāds pats - apvainojas uz mani, nerunā, tad pats salūzt, sāk kaut ko rakstīt, atnāk bez uzaicinājuma ciemos, sēž un klusē. Saka, ka es esot nesaprotama. Es viņam saku, bet Juri, ja tu kaut ko nesaproti, tad pajautā, es tev skaidri un gaiši atbildēšu. Turpina klusēt, jo pajautāt jau bail. Zinu kā tas ir. Es prasu ko viņš no manis gaida, vai tad pats neredz ka mēs jau kādu stundu sēžam blakus un mums reāli nav par ko runāt.
Mamma ar omi sadziedājušās. Es esot egoiste, nedodot puisim iespēju. Man šķiet, ka es viņam dodu iespējas vairāk kā vajag. Vienā brīdī motivē mani stāties maģistratūrā vienā no labākajām šīs jomas universitātēm pasaulē, nākamajā saka, ka es pārāk koncentrējoties uz karjeru, ka man vajagot domāt par attiecībām un būt ar kādu kopā.

vakar vakarā pasēdējām ar puišiem, Elžu un Jūliju. Skatījāmies video, dzerām šampi&taisījām romantisko gaisotni. Šorīt pēc tam, kad viņi aizbrauca es novēlos pa trepēm un visu dienu nevarēju saprast vai jūtos sūdigi no šampanieša vai no kritiena. tagad uz dibena ir zils/sapīgs pleķis. -.-

Pēc prakses šodien devos pie higēnista, kur uzzināju, ka pa nakti griežu zobus un tādēl tie ir nodiluši. Kad prasīju vai nav iespējams tikt no šī "ieraduma" vaļā, saņēmu ieteikumu konsultēties pie psihologa par apspiestiem nervu sasprindzinājumiem. Nu labi. Sapratu, ka tagad man sevi jālutina. Aizgāju uz Stokmanu, nopirku ķermeņa losjonu, sasmaržojos ar smaržām, nopirku i-podam austiņas&maisu ar visādiem kārumiem.
Atnācu mājās, uztaisīju skaistumkopšanas salonu vienītī, noskatījos filmu&drīzumā plānoju iet gulēt.

Man pietrūkst laba seksa.
Smieklīgi.

Pēdējā laikā dzīve sastāv no mini fail'iem, kas kopumā nav nekas īpašs. Nupat, kad garstāvoklis ir uzlabojies, tie jau šķiet smieklīgi. Vakar gan, protams, brīdī, kad mani pasauca uz personālatlases daļu, lai norātu par to, ka praktikanta anketā neesmu uzrā'dijusi ceļu satiksmes pārkāpumus man smiekli nenāca. Nezinu kāpēc, bet visu atlikušo dienu ik pa brīdim iedomājos par šo sīkumu, jo nevarēju saprast kādus pārkāpumus viņi man īsti grib piešūt (nepareiza parkošanās iet uz mašīnu, nevis cilvēku&pēdējais ātruma pārkāpums man bija pirms vairāk kā diviem gadiem, līdz ar to tam būtu jābūt jau dzēstam)& pēc tam jau domāju par to vai gribu strādāt birokrātiskā struktūrā, kur katra nodaļa savam dokumentu pārsūtīšanas un informācijas lasīšanas darbam piešķir tādu nozīmi it kā tas būtu dzīvības un nāves jautājums.

There - it is out.

Vakar ejot prom kabinetā atstāju apkopēju, ko izrādās nedrīkstu darīt, lai viņa nesāktu lasīt dokumentus, kurus nedrīkst. Enīvej, par to man top piedots, bet vispār pieļauju tādas sīkas kļūdiņas nepārtraukti - pie sevis domāju, savukārt, ka tas tāpēc, ka neviens līdz galam man neko nepaskaidro un izskatās, ka arī paši nemaz nezin. -.-

Šā rīta fail's -> man noklājies telefons, tāpēc nav neviena ierakstīta nr. Saņemu kaut kādu random valentīndienas sms no nepazīstama nr. ar Nīderlandes kodu un uzreiz automātiski nodomāju, ka no Žaka. Aizsūtu pretī mīlīgo apsveikumu gan valentīndienā, gan dzimšanasdienā&tad saprotu, ka sūtītājs visticamāk bija Kevins, nevis Žaks, vai arī Žaks no sveša nr. Enīvej, tā iet, ka uztur elektroniskus sakarus ar random vīriešiem all around the world. Ja reiz iesākām runāt par Kevinu, tad vakar brīdī, kad atrados medus masāžā, gulēju satīta plēvēs un eļļaina un domāju par to, ka ar katru vīrieti man saistās kaut kāda cita iespējamā nākotnes vīzija. Ja es to iztēlojos ar Kevinu (ar kuru man nekad nekas nav bijis), tad nez kāpēc prātā nāk baudas/masāžas un kaut kas seksīgs. Viņš prot radīt tādu nepiespiestu/pozitīvi seksīgu auru!


Ceru, ka šodien ar trešo reizi beidzot izdosies tikt uz bakalaura teorijas konsultāciju. Ārā snieg, besī.
Viss, eju pusdienās!

Dažreiz es iedomājos par to cik ļoti neesmu pelnījusi, lai mani kāds mīl, jo nemāku mīlēt nevienu.

Esmu izspiedusi sev pilnu komplektu - mīksto rotaļlietu/uzaicinājumu uz kino/aizvešanu uz Jelgavu un pēc tam pašā vakarā dejas kreklos. Par pēdējo vēl šaubos, jo labprātāk pavadītu laiku ar saviem puišiem zaļās piektdienas ietvaros.

Esmu nolēmusi sniegt viņam šo fantastisko iespēju sastādīt visčīzīgāko valentīndienas plānu uz pasaules un aplaimot ar savu līdzdalību tā realizēšanā. Tad redzēs vai viņš būs sajūsmā par manu labvēlību. haha.
Šī ideja tapa vakar vakarā, kad ar Jūliju un Ilzīti malkojām šampanieti un apspriedām Lulū picas valentīndienas piedāvājumu -> picu sirds formā, kurai dāvanā nāk plastmasas saderināšanās gredzens ar pērlītēm.

Šorīt pamosties bija vieglāk nekā es biju paredzējusi. Nedaudz ir tāds uz kolu balstīts hiperaktīvs iekšējais stāvoklītis. Konfrontēju Klāvu (manu +/-45 gadīgo radinieku pie kura pirms vairāk kā 3 gadiem viesojos Ņujorkā) ĀM kafejnīcā prasot vai tad viņš ir pavisam aizmirsis par mūsu norunāto kafijošanu uz ko viņš atbildēja, ka noteikti nav aizmirsis un kā datumu tikšanās reizei nozīmēja pirmdienu. Lai labāk izskaidrotu apstākļus iezīmēšu ainu, kurā es ļoti apspīlētos džinsos, papēžos, blūzītē un žaketē uzsāku šo dialogu pāri visai ēdnīcas telpai, kurā bez mums abiem atrodas arī viņa nodaļas vīrieši, kuri ar ļoti ieinteresētiem acu skatieniem mūs pēta.

Šodien ir tāda palaba diena.

Noskatījos pēdējo Harija Potera daļu -> noraudājos, jo ir pienācis HP ēras gals. mēeeh.
Uztaisīju Ančukam dz.dienas pārsteigumu, kurš izdevās. jējējē.
Runāju ar Manu un domāju, ka ja izdosies paņemt brīvas dienas no prakses, tad braukšu pie viņa paslēpot uz nedēļu Francijas alpos. Man nebūs jāmaksā ne par dzīvošanu, ne inventāru +viņš ir slēpošanas/snovborda instruktors&dzīvo 1600m augstumā ledāja pakalnē.

Domāju par Džordžtaunu. Rīt atpakaļ uz Rīgu. Šodien tā arī nesaņēmos nekur aiziet.

Toties visu dienu dzeru tējas.

2012.gads līdz šim brīdim ir bijis patīkams gads. Man pat īsti nav ko piebilst. Negribas pliki uzskaitīt notikumus. Šajā konkrētajā brīdī jūtos laimīga/mierā ar visu un pat ļoti lielā mierā ar sevi.

Šodien domāju par bērniem, sapratu, ka visam savs laiks -> man līdz šim posmam vēl ir krietns gabals.

Labrīt!
^^
Perfekta diena/rīts.
Studijā pa logu spīd saulīte, ārā smaržo pēc aukstuma un sniega, bet iekšā ir silts. Dzeru kafiju, spoguļojos, spīdinu sauli sev acīs un priecājos.
Klausos visādas dziesmas un pucējos.
Skolā viss nokārtots/zobs nesāp/gaidu praksi ĀM/nākampiektdien tiksimies ar NATO ģenerālsekretāru (tikšanās ir atjaunota)/sarakstos ar Ž

Nopirku lidmašīnas biļetes uz Bulgāriju. :)

Atrisināju zoba drāmu un piedzīvoju pilnībā pārbāztu dienu. Skatījos meiteni ar pūķa tetovējumu kino un nez kāpēc brīžos, kuros bija seksa ainas domāju par Ž.
Pēdējā laikā manas domas kaut kā grozās atkal ap viņu.
Tikšanās ar ģenerālsekretāru ir atjaunota! Spāņu valoda uzrakstīta. Tēzes bakalauram nodotas. Man ir tieši brīdis, lai uzelpotu nedaudz.

Pieēdos ar panna cotta&tagad man sāp vēders. Kaut kā nevaru pieķerties tēžu uzlabošanai. Bēdājos par to, ka Žaks aizbrauca mājās, bet reizē arī joprojām priecājos par to, ka viņš vispār bija atbraucis -> par to, ka šī nedēļa pagāja tieši tā kā tā pagāja. Kaut kā sev esmu pavisam nopietni nostādījusi smadzenes pa labu Džordžtaunai. Godīgi sakot, šobrīd, kad ir skaidrs, ka bakalauru es uzraksīšu un gadu es pabeigšu ir iestājies nedaudz lielāks miers&skaidrība.
Gadījumā ja man nekas nesanāks ar tuvākajiem plāniem, es braukšu kaut kur prom.

Bet iesākumā varētu beidzot nopirkt lidmašīnas biļetes uz Bulgāriju. yo.

Mans plāniņš nedaudz mainās:
Drīz sēdīsimies autobusā, lai brauktu atpakaļ uz LV. Igaunijā bija riebīgs laiks, bet kopumā omulīgi un forši -> visu laiku staigājām no vienas kafejnīciņas uz otru.
Tagad sēžam kokteiļu bārā "Butterfly lounge" -> es dzeru milzu mojito, bet Žaks kapučino, jo no mums abiem es esmu bezatbildīgā. hah.

Šovakar pabeigšu spāņu valodu un vismaz iesākšu bakalaura tēzes, jo pirmdien tās jānodod jau ar vadītāja parakstu. Gribu Rublovskim aizsūtīt jau daudz/maz laicīgi kaut ko!

Un 5dienas masāžu visticamāk, ka pārcelšu uz nākamo nedēļu! Kaut kā tā.

Izlasot savu nākamā gada horoskopu, ja, man radās apgaismība - nevis es slīgstu demotivācijas purvā vai vēl sazin kādi sūdi, bet atbilde ir viena:
Šogad, lai sasniegtu visu to, ko es vēlos sasniegt, man ir jāpieliek daudz lielākas pūles un smagāks darbs kā pagājušajā gadā. Tā lūk, bet es noskaidroju arī to, ka šis darbs atmaksāsies ilgtermiņā un es būšu rūdījusi savu fantastisko personību.

Pie manis ciemojas Žaks.

Īsumā:
Bijām uz gospeļu kora koncertu, kurā es uzzināju, ka jēzus ir mans draugs (tādas lietas vienmēr ir izdevīgi zināt)
Nosvinējām Jauno gadu, kurš lai gan diezgan ātri beidzās, jo man nāca miegs, tomēr bija patīkams
Jelgavā ar manu ģimeni ēdām svētku vakariņas
Šodien bijām mākslas muzejā uz kuru es jau sen gribēju aiziet un vispār visu dienu pavadījām pārvietojoties no vienas kafejnīcas uz otru, jo ārā ir pārāk auksts un pretīgs laiks
Rīt braucam uz Tallinu uz divām dienām ^^
Ceturtdien es nokārtošu visus spāņu valodas parādus
Piektdien pavadīšu Žaku mājās un ja viss izdosies kā plānots, tad 15:00 došos izpirkt dāvanu karti uz 90min medus masāžu (loveforeverlove)

Tad pa brīvdienām bakalaura tēzes un tad jau mans mīļākais un vienīgais C daļas priekšmets - Diplomātiskais protokols.

Tātad - Ziemassvētki ir garām. Ceru, ka jaunais gads iesāksies labāk/motivējošāk. Ja es paskatos atpakaļ uz iepriekšējo gadu, tad tas ir bijis burvīgs. Viss ir noticis tā kā tam jānotiek, tikai pāris pēdējie mēneši ir sagājuši putrā/sviestā, nezinu kā lai to nosauc.

Pēc alerģijas mana galva nestrādā vispār. Smadzenes vienkārši nefunkcionē tā kā tām tas būtu jādara. Šķiršanās no Ž iespējams, ka arī nebija (bija?!) labākais solis. Mēs kaut kādā brīdī pazaudējām to kā sākotnēji viens otru cēlām uz augšu. Tagad es tikai kaut kur slīdu.

Man reāli jau apnika svinēt Ziemassvētkus!

Interesanti, ka līdz ar paģirām pazūd arī mani sirdsapziņas pārmetumi, bet es tik un tā priecājos, ka priekšā ir mierīgās dienas.

Uzrakstīju sev nelielu rezumē ->

Es dusmojos uz Kārli, jo viņā redzu visas tās negatīvās īpašības no kurām cenšos tikt vaļā sevī. Esot kopā mēs viens otru pazudinātu. Viss nāk atpakaļ, to es apzinos skaidri. Visas manas pamācības par to kā būtu jādzīvo - kā vārdā?! Es pati esmu tieši tāda kādu kritizēju. Ar jaukiem, uzticamiem cilvēkiem man nav interesanti, man vajag to drāmu un sūdu kaudzi.
Nevis citiem ir savs tukšums jāpiepilda, bet man.

es esmu reāli skumja meitene, kurai vajag pieteikties minesotas biedrībā.

Ok, man tagad būtu jāraksta referāts, bet es gribēju atskaitīties par vakardienu. Nelielā pasēdēšana izvērtās tīri jauki. Blakus Ezītim miglā (Jelgavas versijai) no tumsas iznira Juris tērpies kovboja cepurē un ar lakatu aizsegtu seju, turot rokās šampanieša pudeli. Viņš mani aizvilka prom no visiem un sāka gari un plaši klāstīt savu inženiera teoriju par to kāpēc mums jābūt kopā un es esmu īstā. Tāpēc, redziet, ka viņš ir lielais zobrats, kas griežas lēni un es esmu mazais zobratiņš, kurš griežas daudz ātrāk, ar savu enerģiju iegriežot arī viņu. Kopā mums veidojas mijiedarbība&gadījumā ja man pietrūks spēka, tad viņš būs tas lielais un stabilais man blakus, kas turpinās griezt mani.
Tad viņš ik pa laikam atkārtoja - bet es jau tev nepatīku, es esmu pārāk garlaicīgs priekš tevis.
Vēlāk es viņam savukārt klāstīju savu teoriju par to, ka ja viņš grib, lai viņam ir izredzes, tad viņam ir jāpelna patiešām daudz. Es to skaidroju caur to, ka neesmu no sievietēm, kuras vēlas, lai visu uzliek uz paplātes, bet man vajag blakus vīrieti, kurš ir vīrišķīgāks par mani. Es zinu savas ambīcijas un to, ka pati daudz sasniegšu, tāpēc manam partnerim ir jāsasniedz vēl vairāk. Viņš teica - un tad tu visu laiku tikai pirksi kurpītes? Es teicu - jā, bet es to darīšu pati par savu naudu, tev būs jāmaksā par visu pārējo. Varbūt izklausās ciniski, bet savādāk jau es pie savas mājas ar kolonniņām, lavandas lauka un sarkanā divplākšņa netikšu.

Kreklos ap 4iem rītā notika dialogs starp mani un Kāmi:
Tu gribi Juri?
- Nē
Tu gribi mani?
- Nē, es gribu picu.


"Everything I touched was golden
Everything I loved got broken
On the Road to Mandalay
Every mistake I've ever made
Has been rehashed and then replayed
As I got lost along the way"

Tikko istabā ienāca mamma un teica man, citēju: "Lelde, lūdzu beidz nodarboties ar huiņu un sāc mācīties!", tad, kad es apmēram stundu biju pavadījusi mēģinot saprast kā visskaistāk uzzīmēt pāva spalvu.