Manuskripti.

mmm -> ir tik nenormāli labi beidzot būt mājās. Murinos un ņurinos un sēžu pie kamīna un dzeru tēju un ēdu bizē cepumus un eju vannā un skatos angļu detektīvus.

^^

Es pie sevis tā sēdēju un domāju vai tiešām man šobrīd dzīvē ir vajadzīga kaut kāda drāma, spēlītes vai jebkāda cita veida fufelis. Vai tiešām es nevaru tam stāvēt pāri.
Mazlietiņ par šauru vide palikusi pēdējā laikā, vajadzētu izrauties, lai atpūtinātu galvu. Es tomēr gribu rimtu dzīvi, lai kaislības nāk no tādām lietām kā ceļošana/grāmatas/fotogrāfija/laba mūzika vai dejas.
Tam, kam ir lemts nākt ir jānāk viegli, citādi eju garām virknei tādu, kuri zvaigžņotā naktī dancina mani ielas vidū un dungo Champs Elysees.

Sēžu studijā un dziedu => Man sāp galva&es vispār negribu rakstīt referātu dziesmiņu.


Narwhals Narwhals swimming in the ocean, causing a commotion, cause they are so awesome

Opera kombinācijā ar paģirām mani gandrīz nogalināja => jāķeras klāt referātam. -.-

#$%%^*&$%@


Kāpēc man šķiet, ka kopš vakar vakara esmu ieguvusi sev jaunu ienaidnieku?

Neskatoties uz to, ka pēc idejas man šorīt būtu jājūtās diezgan dranķīgi, es jūtos vienkārši lieliski. Pieļauju, ka tam ir saistība ar vēl neizgājušo alkoholu.

Ja tā padomā -> ja vien manas dzērušās smadzenes būtu izlaidušas pāris soļus vakar naktī, tad būtu pavisam lieliski&arī tagad man ir klusais/ļaunais smiekliņš.

Šorīt saņēmu - blabla īsziņu.

Rīt priekšā diena, kas jāizplāno pa stundām.
Šodien - studija/liriska mūzika/visādas korporāciju lietas.
Būtu tik jauki, ja kāds man šobrīd tā vienkārši piezvanītu un uzaicinātu uz kino - tā, kā Tadejs Slovēnijā izdarīja.
Tā bija viena no jaukākajām lietām - vismaz tāda, kuru novērtēju ļoti. Nekādas drāmas un citas figņas nestāv klāt mīlīgai romantikai.

^^

Man nāk miegs, neviens neizprot manu sāpi&man jāspēlē kaut kāda pieres līmlapiņas spēle. Slepenais pasākums=foršs, bet nogurdinošs.
Varētu iet uz 24/7 veikalu pirkt šampi. Screw the rules.

Mana lielā gadsimta sāpe par to, ka dzīvoju viena milzīgā dzīvoklī, kurā ir miljons spoguļu. Pārvietojos pa māju seksīgā apakšveļā, klausos perfektu mūziku, esmu no galvas līdz kājām sasmaržojusies ar visādām eļļām un losjoniem, bet seksa kā nav tā nav. Ar ko pagadās negribu un nedarīšu, bet pārējais virzās uz priekšu pārāk pārāk lēnām. Kaifoju. Nopirku sveces un ziemassvētku lampiņas. Kārtējo reizi dzeru šampi, katru reizi jūtos vainīga Madariņas priekšā, kura noteikti jau sen uzskata mani par alkoholiķi. Esmu harmonijā ar sevi, man vienalga par to, ka rītdien būs gara un grūta diena. Pajāt!

Esmu atbrīvojusi kosmisko vietu attiecībām izšķiroties, ja vien tā varētu, tad būtu kopā pati ar sevi, cik labi man ir. Apprecētu sevi 5 minūtēs un nesaprotu tos, kuri nedarītu tāpat. Šovakar dzīve ir skaista. Es esmu skaista. Mani draugi ir skaisti. Mana ģimene ir skaista, pat mans kaķis ir skaists.

Visu laiku turos, lai nepārkāptu robežu starp noslēpumainu un iekšējo psiho rūķi, kas manī sēž.

-.-

Sēžu neģīmī. Štukoju ko darīt ar sevi. Nezinu kas man tā par reakciju - dīvaini izvairīties no jebkāda nejauša fiziska kontakta ar cilvēku, kura fizisko kontaktu šobrīd gribētu visvairāk.

Nu kā tā var?!
Un kaut kur ejot divatā visu laiku iespringusi klusēju.

Laikam, ka pat tad, ja Ž visu laiku bija tik tālu&es tāpat jutos it kā būtu viena, tomēr pēkšņi ir kaut kāda muļķīga sajūta - izsists pamats zem kājām. Pat nevis konkrēti par Ž, bet par visu kopumā. Es vispār vispār vispār absolūti nevaru padomāt par mācībām. Es nesaprotu kas ar mani notiek. Es sāku apšaubīt pilnīgi visu savā dzīvē, sākot no izvēlētās profesijas, beidzot ar dzīvi in general.
Man bail, ka es tūlīt kaut ko ļoti pamatīgi izčakarēšu.
Nav uzrāviena, ir burnouts.

Šodien mani atkārtoti ievēlēja valdē.

Izšķīros no Žaka, ļoti viegli un nepiespiesti. Viņš brauks ciemos uz jauno gadu!

Šodien man bija smieklīgs, mini flirtiņš ar Kārli, kurš man pārmeta, ka es ejot uz 5 randiņiem dienā tikai tādēļ, ka meitenei no SP stāstīju par to, ka mani pēdejā laikā aicina uz visādiem x randiņiem.

Sestdien bijām ar vecākiem uz Iļģu koncertu,

Svētdien ar mammu uz Lindas Leen koncertu,

Šodien ar tēti brauksim uz hokeju (man starp citu nepatīk hokejs).

Vakar:
-Nodevu kursa darbu (jējējē BEIDZOT jējē)
-Aizbraucām līdz krišnu veikalam sarunāt lietiņas Āzijas vakaram
-Notika lieliska Ķīniešu valodas nodarbība Āzijas nedēļas ietvaros
-Devāmies ar Ančuku uz CLP, kurš arī noritēja ļoti labi
-Vakarā braucām uz sastrēgumstundas ierakstu

Kopumā diena bija lieliska un piepildīta, pārmaiņas pēc.

Šodien arī viss beigās noritēja labi. :)
Sapirkšu gardumus/sveces/šampūnus&braukšu mājas.

Vakar sajutos kaut kāda šizīgi vientuļa milzu studijā. Likās, ka jūku prātā. Neesmu sen bijusi Jelgavā, gribās pie mammas, tēta, brāļa&kaķa. ^^
Gribās siltu ēdienu, mieru un visu pārējo, kas nāk komplektā.

Sēdēju gultā, mēģināju izspiest asaras, lai kaut kā remdētu dīvaino tukšumu. Mēģināju atkal galvā definēt savus mērķus, tā vietā sapratu, ka neko nesaprotu un skaidrības vietā ATKAL ir vate.

-.-

Protams, ka rīts vienmēr nāk ar skaidrāku galvu, bet tas jau nemaina faktu, ka esot tur viena ņemšos un gruzīšos. Šovakar braukšu uz Jelgavu, lai ko tas prasītu.
Sarakstīšu visus darbus, nokārtošu spāņu valodu, aizstāvēšu kursa darbu, pabeigšu semestri.
Svinēšu Ziemassvētkus.

Smieklīgi, tikko sēdēju studijā ar pasaulē bēdīgāko ģīmīti un ēdu šokolādi, kad pa radio sāka skanēt dziesma ar nosaukumu "Broken tonight", kuru DJ veltīja visiem tiem, kurus mācības šovakar ir nomocījušas. Vismaz darba vadītājs atbildēja, ka centīsies izlasīt un dot savus komentārus, lai varu līdz trešdienai izlabot un iesniegt. Ceru, ka šis plāns izdosies. Tā iet, kad pa vadītājiem neņem gluži cilvēkus, kuriem viss vienalga. Būtu jau forši, ja viņš vienkārši pateiktu - kā būs tā būs, un es varētu nodot darbu tāpat. Nu labi, ne tāpat, man joprojām pietrūkst 4.5 lpp.
mēmēmē

Jējē, kursa darbam jau ir 18,5lpp no +/- 23 nepieciešamajām. :P

Klausos lirisko playlistu SP telpās.

Man gribētos domāt, ka lēnām eju ārā no demotivācijas purva. Tāpat es uzskatu, ka man ir jāsamazina alkohola patēriņš - nav tā, ka es regulāri līdz bezfilmai piedzertos vai kaut kā tā, bet gandrīz katru dienu sanāk iedzert vai nu kādu vīnu vai šampanieti.
Nē, tā tās lietas nevar turpināties. mndbfggbmmnknk

Ā, un, starp citu, Žaks uz jauno gadu braukšot uz Latviju un tā.!
Tad jau redzēs. Protams, ka es gaidu, bet reizē man šķiet, ka tomēr nāksies izrunāties ar viņu uz tādas puslīdz skumjas nots par mūsu attiecībām. Nedrīkst taču turpināt uzturēt kaut kādus rezerves variantus, citādi Ancei būs taisnība par manu "what goes around comes around" sačakarēto karmu.

jzshbfgknrgfmhgsm,gmjehbsdjhnfms,dnkjrfnhmd
dhmsfngf,mnhg,ms
dsfhsgfdhnhmndfsmgnhjrsndkjmgv,cx
gramdfhnbksjersnd,cm vmnkjdsn
mdsnbvmcnbg bmn


Kursa darbs izskatās daudz maz cerīgi. Pabeigt es to pabeigšu, bet jautājums ir - vai Liepnieks kādreiz atbildēs uz maniem e-pastiem un es dabūšu arī kaut kādu novērtējumu no sava vadītāja? Pretējā gadījumā es viņu tāpat nevarēšu nodot. Aij, sviests.
-.-

Bet labi - demotivācija ir zudusi. Jādara viss - iespējamas&neiespējamais.
Lai dzīve vispār ritētu uz priekšu.

Citādi krītu no vienas galējības otrā: 1) visu laiku skraidu; 2) nedaru absolūti neko.

Vakar nodedzināju SD fotoaparāta karti ar visādām foršām bildēm. Vieni mīļumiņi aizbrauca atpakaļ uz Jelgavu, otri šodien šeit svinēsies. Mans plāns ir visu dienu sēdēt bibliotēkā. Vakar ap kādiem 1iem naktī man piezvanīja iereibis Kārlis (a.k.a. iepriekšējā ieraksta galvenais varonis)&prasīja kāpēc es neesmu nekur Vecrīgā. Vēlāk ap kādiem 4iem no rīta atnāca arī sms ar tekstu: kā ar ballītes garu? Mans ballītes gars tajā brīdī gulēja skaistuma miegu, yo.

Starp citu, esmu nolēmusi sakonektēties ar savu iekšējo netīro ielu reperi, tādēļ bieži izmantošu vārdu "yo".
Apsveru arī domu piedalīties talantu konkursā ar priekšnesumu "ielas vingrotājs".

Kaut kad pirms laika atklāju kā visātrāk tikt vaļā no neracionālas aizraušanās ar kādu. Neskatoties uz to, ka es jau katru reizi esmu morāli sagatavojusies vilties un faktiski ar tādu domu šīm lietām arī pieeju, neliels tips: visu to mindfucku uzrakstīt uz papīra lapas. Izrakstīt no galvas, lai ir miers.

Tātad, nu mans 2 dienu slimības rezultāts:

Vistrakākā lieta brīdī, kad tev kāds iepatīkas ir fakts, ka 99% dialogu un scenāriju norisinās tavā galvā. Viss norit pēc tiem pašiem plāna punktiem. Pazīmes ir vienādas. Sviests galvā ir tas pats. Iespēja it kā pastāv, bet vienlaikus tu jau esi morāli sagatavojusies vilšanās sajūtai. Es stāvu te viena, skaista, spēcīga un neaizskarama. Vājie atsitas pret manu sienu kā tauriņi pret lampu. Esmu lieliska, pašpietiekama, mīlestība ir mana prioritāšu saraksta apakšējā galā. Izbaudu dienas, izbaudu mirkļus - dzīvokli, pamošanos, vienpersonisku izvēļu izdarīšanu. Vēlīgi ļauju sevi pielūgt, tīksminos spožo acu atspulgos. Stāstu sev, ka virzos uz augšu, ka jebkas mani tagad bremzētu. Vai tiešām tie ir tikai tādi māņi? Vai tad tiešām es meloju sev un patiesībā to vien gaidu kā kādu, kas noārdīs manas sienas? Civilizēti nevar. Vienkāršais garlaiko, vajag asumu, vajag gruzīties, cepties, atkal dabūt tikai, lai kārtējo reizi pārliecinātos, ka tas, kas dabūts it nekur nav liekams. Varbūt nemaz nemēģināt ieturēt pareizo distanci un izčakarēt visu jau sākumā?

***
Negribu iekāpt "katru piektdienu cita meitene" statusā.

Tāpēc atmetu ar roku.

Vai dieniņās, uzzināju backgroundu puisim x, kurš bija man sagrozījis galvu tieši uz divām dienām&mans apcerīgi liriskais what if stāvoklis pārvērtās challenge acceptet spēlē.

Tā, tagad vismaz ar vieglu sirdi varu turpināt aicināt pie sevis ciemos random pielūdzējus no dažādām pasaules malām. ^^

Man to vajag un es to gribu! Bet bailīgi, sasodīts.

Saņemies Lelde, saņemies. ^^

Note to myself: stop getting your hopes up.

Dusmojos uz sevi. Šodien pienāca tas skaistais brīdis, kurā atkal atgriezās vēlme doties prom.
Ceļot vienai. Vienalga. Prom no visiem.
Es gribu pabeigt augstkolu un sakrāmēt mugursomu.

Laikam jāsāk no....sestdienas, kad sākās mana neveiksmju sērija. -.- Biju Andelē-mandelē, kuras bilance ir -5Ls. bēēē.
Uzlika sodu par noparkošanos 30Ls. Bet nu labi. Tirgojos kopā ar savu foršo brāli, pēc tam ēdām LIDO. Vakarā gāju uz korporācijas ballīti, kura man riktīgi iegriezās. Ejot cauri Vecrīgai naktī liku lai puisis xyz man nopērk lilliju. ^^

Svētdien galīgā neģīmī visu dienu pavadīju C!Q! tīrīšanā, aizbraucu apskatīt Kristīnes māju.

Vakardien uzzinu, ka ģenerālsekretārs ir satraumējis plecu un roku un atcēlis paredzēto braucienu uz Baltijas valstīm. Protams, ka kaut kādā mistiskā veidā mans ģeniālais prāts savilka to kopā tā, ka es īstenībā pati esmu pelnījusi, ka šī tikšanās nojuka, jo neesmu pietiekami aktīva, neesmu visu izdarījusi skolai, čakarēju Juri, nezinu ko darīt nākotnē, neesmu pietiekami sagatavojusies krāsu referāta lasīšanai utt.utt.utt. Visu dienu man bija shitshitcrapcrapwtf garstāvoklis.

Nolasīju to savu referātu, protams, ka visiem patika. Bet sevi jau vajag pamočīt, ne?!

aij labi, šorīt visa studija pilna ar sauli. Visur smaržo pēc lillijām. Vilkšu omes atsūtīto VS zīda kombinē un papēžus uz skolu!

Ja neskaita vakar vakara šotu pārdozēšanu, tad laiks rit ļoti produktīvi un forši sakārtoti!

Bijām ar Ančuku yoyo jogurta brīnumu kafejnīciņā, spīdēja saule, braukājāmies. Trešdien gājām uz krekliem dejot divatā kā agrāk&bija lieliski!
Pirmdiena iesākās ar tikšanos ĀM, kurai sekoja piedāvājums iziet tur praksi otrajā semestrī.

Otrdien mani ievēlēja RSU Senātā.

Pašpārvaldē viss iet uz priekšu milzīgiem tempiem.

un pats galvenais. Šodien man piezvanīja no universitātes un pateica, ka esmu starp 5 izvēlētajiem studentiem, kuri 18.Novembrī piedalīsies slēgtā pasākumā, kurā tiksies ar NATO ģenerālsekretāru!!!!!!! ^^ &ēdīs kopā pusdienas.
šorīt no prieka nezināju kur likties -> mans prieks gan mijās ar nelielām paģirām dēļ vakardienas šotiem. Esmu ievērojusi, ka uz paģirām man bieži paziņo ko svarīgu saistībā ar nākotni vai karjeru. Domāju, ka tādā veidā visums man mēģina likt justies vainīgai par to, ka dārgās smadzeņu šūnas izniekoju bezjēdzīgajā alkoholā.
Rīt Andele-Mandele. Tirgošos.

Pirmdien jālasa krāsu referāts -> lit.komisija uzrakstīja, ka man esot labākais līdz šim redzētais referāts. (:
mimi

aij. Kāpēc viss nav kā filmās.

Vakar biju uz tikšanos ĀM, ja viss notiks pēc plāna, sākot no nākamā pusgada varētu tur sākt iet praksi! Jāaizpilda un jāaiznes atsūtītie dokumenti.
Nodevu visus darbus, biju valdes sēdē. Vakarā aizčāpoju pie Jūlijas un viņas mazā/mīlīgā jaunā kaķīša Adriāna (hihi). ^^
Šorīt atkal klausījos frrranču mūziku un kaifoju studijā dzerot melno tēju!
Alexas vārdadienas svinēšanas ietvaros iesim ar viņu un Žeņu uz franču filmu K.Sunī!

wīīī