Sēžu neģīmī. Štukoju ko darīt ar sevi. Nezinu kas man tā par reakciju - dīvaini izvairīties no jebkāda nejauša fiziska kontakta ar cilvēku, kura fizisko kontaktu šobrīd gribētu visvairāk.
Nu kā tā var?!
Un kaut kur ejot divatā visu laiku iespringusi klusēju.
Laikam, ka pat tad, ja Ž visu laiku bija tik tālu&es tāpat jutos it kā būtu viena, tomēr pēkšņi ir kaut kāda muļķīga sajūta - izsists pamats zem kājām. Pat nevis konkrēti par Ž, bet par visu kopumā. Es vispār vispār vispār absolūti nevaru padomāt par mācībām. Es nesaprotu kas ar mani notiek. Es sāku apšaubīt pilnīgi visu savā dzīvē, sākot no izvēlētās profesijas, beidzot ar dzīvi in general.
Man bail, ka es tūlīt kaut ko ļoti pamatīgi izčakarēšu.
Nav uzrāviena, ir burnouts.
Šodien mani atkārtoti ievēlēja valdē.
Nu kā tā var?!
Un kaut kur ejot divatā visu laiku iespringusi klusēju.
Laikam, ka pat tad, ja Ž visu laiku bija tik tālu&es tāpat jutos it kā būtu viena, tomēr pēkšņi ir kaut kāda muļķīga sajūta - izsists pamats zem kājām. Pat nevis konkrēti par Ž, bet par visu kopumā. Es vispār vispār vispār absolūti nevaru padomāt par mācībām. Es nesaprotu kas ar mani notiek. Es sāku apšaubīt pilnīgi visu savā dzīvē, sākot no izvēlētās profesijas, beidzot ar dzīvi in general.
Man bail, ka es tūlīt kaut ko ļoti pamatīgi izčakarēšu.
Nav uzrāviena, ir burnouts.
Šodien mani atkārtoti ievēlēja valdē.