![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Šodien ir fantastiska darba diena. Ierodos darbā 10:15, dzirdu departamenta direktoru staigājam pa gaiteni un purpinam: kur palicis viss departaments? Visur durvis ciet!
Satieku priekšnieci, kura pārsteigtā balsī man jautā kāpēc es esmu darbā.... Prasu vai ir kas darāms, viņa atbild, ka īsti nav.
Nolemju aiziet pēc dokumentiem un tos sašķirot. Nesu dokumentus kolēģim, kurš ar ļoti nopietnu sejas izteiksmi līmē mapītēm nosaukumus. Es sāku smieties un prasu ar ko viņš tur nodarbojas, viņš atbild, ka līmē mapītēm nosaukumus, jo kādam tas ir jādara. Tad prasa ko es daru, es saku, ka iznēsāju dokumentus. Viņš prasa, vai manuprāt tas ir nopietnāks darbs? Es saku, ka jā un nopietni pamāju ar galvu.
Plānoju tuvāko 20min laikā doties prom un turpināt ceļu uz RSU bibliotēku.
Satieku priekšnieci, kura pārsteigtā balsī man jautā kāpēc es esmu darbā.... Prasu vai ir kas darāms, viņa atbild, ka īsti nav.
Nolemju aiziet pēc dokumentiem un tos sašķirot. Nesu dokumentus kolēģim, kurš ar ļoti nopietnu sejas izteiksmi līmē mapītēm nosaukumus. Es sāku smieties un prasu ar ko viņš tur nodarbojas, viņš atbild, ka līmē mapītēm nosaukumus, jo kādam tas ir jādara. Tad prasa ko es daru, es saku, ka iznēsāju dokumentus. Viņš prasa, vai manuprāt tas ir nopietnāks darbs? Es saku, ka jā un nopietni pamāju ar galvu.
Plānoju tuvāko 20min laikā doties prom un turpināt ceļu uz RSU bibliotēku.