Manuskripti.

Diezgan gruti pielagot savas smadzenes kaut kam citadakam tad, kad visu apzinato muzu esi dzivojis ar moto: "Nav gruti iemileties no pirma acu skatiena, gruti atcereties kura esi iemilejies".

Gaidiju Baltimoras lidosta un dzirdeju ka blakus sedosais virietis pa telefonu stastija, ka ir precejies ar savu sievu 25 gadus un vini ir kopa 27 gadus. Nodomaju, ka tas ir tiesi tas ko es gribu. Pateicu Izemam un vins atbildeja ar iszinu: "That would be a nice short term goal for us".
Sodien uztaisiju sev romantisko nakotnes pardomu vakaru. Loti atri satumsa, sadedzu sveces un iesledzu baseina gaismas. Sezu ara, dzeru pina colada un sutu e-pastus krustu skersu. Dzive ir laba.

Esmu Florida. Ome man tikko ieleja kokteili ar tadu kombo (Martini+rums), ka tagad sezu, dzeru, smaidu ka mulke un klausos Call me maybe.

Vakardien. Vakardien. Pec tam, kad kiniesu laimes cepuma izvilku lapinu ar uzrakstu: "you will be succesfull in your career" sanemu e-pastu no politiskas direktores ar jautajumu vai es butu ieintereseta klut par vinas asistenti.
Labi, ne par ko ieprieks vairs nesapriecajos. Protams, ka aizrakstiju, ka esmu ieintereseta - un ka vel.
Vispar nupat galva man ir vate. Skumji ta teikt, bet varbut, ka man pietruka si alko-kombo-kokteila, lai varetu sakt nedomat.
Gruti nedomat.
No manas domasanas jau ari nevienam vieglak kaut ka nepaliek. Neviens berns afrika nav pabarots un dzordztauna ari neesmu vel kaut ka iestajusies. Savu bernu ari neesmu piedzemdejusi, bet labi - man ir tikai 21, kaut ari si noteikti nav mana pirma dzive. viss pasaules vecums ir mani.
Nemaku but jauna. Gribu tikai macet milet pa istam.

Nights in white satin,
Never reaching the end,
Letters I've written,
Never meaning to send.

Beauty I'd always missed
With these eyes before,
Just what the truth is
I can't say anymore.

'Cause I love you,
Yes, I love you,
Oh, how, I love you.

Gazing at people,
Some hand in hand,
Just what I'm going thru
They can understand.

Some try to tell me
Thoughts they cannot defend,
Just what you want to be
You will be in the end.

Kārtējais izlaiduma rīts bez izlaiduma sajūtas. 9.klasē iepriekšējo nakti pavadīju izlecot pa logu un neguļot, dzerot šņabi ar sulu mašīnā pie Lielupes. Pēc 12.klases izlaiduma tiku nosūtīta trimdā uz Enguri. Šajā izlaidumā pati esmu pieteikusies teikt runu, kura man līdz galam nepatīk, bet reizē man ir arī lielā mērā vienalga. Vakar visu dienu nosēdēju seminārā, vēlāk skraidīju apkārt, biju pārgurusi un izsalkusi. Saņēmu spiedienu no vecāku puses par to, ka visu daru pēdējā brīdī un tad vēl Izems nolēma visas savas dzīves problēmas uzgāzt uz mani. Izturējās vēsi un dīvaini. Forši, it īpaši ņemot vērā to, ka tūlīt praktiski divus mēnešus viens otru neredzēsim. Nu labi. Dodos uz studiju jun tad uz universitāti - man viss besī.

Pāris metru radiusā no manis uz darba galda ministrijā atrodas milzīgs peoniju pušķis kristāla vāzē, kuru mamma tikko man atveda no mūsu dārza. Peonijas ir manas mīļākās puķes (it sevišķi mammas taisītā pušķī). Blakus vāzei stāv mans rozā telefons un pildspalva ar kristāliņiem, kuru man uzdāvināja kolēģi vasaras praksi beidzot. Otrā pusē Miss Dior ķermeņa losjons ar spīdumiņiem un mans plānotājs. Pirkstā omes dāvinātais dimanta gredzens. Esmu salaulājusies ar laimi un veiksmi.
Pusdienas ar mammu ēdām Andalūzijas sunī. Ēdu mīļākos salātus ar mandelēm un siltu vistu. Mamma jautāja kādas man ir sajūtas esot ar Izemu un es teicu, ka man ir miera sajūta. Sajūta, ka esmu tur, kur man ir jābūt.
It sevišķi pēc vakardienas sarunas. Runājām vairākas stundas. Pašā vakarā pēc tam, kad 6.5 stundas bijām pavadījuši pirms tam operā skatoties Vāgnera Dievu mijkrēsli. Ne tikai viņam patika opera, viņš bija sajūsmā un nākamgad mēs iesim uz visām četrām Nībelunga gredzena daļām. Es viņu mīlu.

Aizgājām ar Žeņu uz Biržu. Burvīga izstāde. Man ļoti patīk šis muzejs. Visu laiku skandināju ka tā un šitā noteikti būs manā nākotnes muižiņā, kurā dzīvošu. Kolonnas un balkoniņš un puķes. Daudz puķu podos un lielās barokālās vāzēs. Pujenes, rozes, lillijas, efeju lapas. Enģeļu, veneras un grieķu dieviešu skulptūras dārzā.

Izems mācījās ortopēdijas un traumatoloģijas eksāmenam. Es palīdzēju!!! ha-ha. Tagad zinu, ka apdegumu ārstēšanā ir 4 stadijas un vēl visādus brīnumus, kurus noteikti aizmirsīšu pēc pāris dienām (jau tagad esmu aizmirsusi). Pirms gulētiešanas iedzēru baldriāņus, lai labāk izgulētos (eksperimentālos nolūkos) - un izgulējos tik labi. No rīta bija jāizripinās no gultas, lai piespiestu sevi pamosties.

Šodien brauksim ar draugiem uz Enguri. Ceru, ka kurināsim pirti un forši pačillosim. Atprasījos no darba rīt, pārcēlu pedikīru uz vēlāku laiku - tagad priecājos. ^^

lālalālālā!!!!

Vakar sliktais Izems ar mani netikās visu dienu, jo mācījās eksāmenam kopā ar savu bijušo draudzeni. -.- Nu labi, īstenībā man vienalga, jo aizbraucu uz Jelgavu/satiku draugus/noklausījos pāris lekcijas par laika plānošanu no vecākiem&simulēju to, ka esmu nolaupīta. ha-hā!!
Šorīt braukāju ar sabiedrisko transportu uz tautastērpa blūzeas piemērīšanu un paceļam domāju, ka vistrakākā lieta ir, ja cilvēks neapzinās, ka otram nevajadzīgi bāžas virsū tādēļ, ka pašam nav ko darīt/neprot sevi nodarbināt.
Tad vēl es domāju, ka tā jau arī tikai tāda jauka mīlināšanās vien ir, ja abi cilvēki kopā neveido plānus un nedzemdē bērnus viens otram.
Paliek divi neatkarīgi objekti - laiku pa laikam satiekās, paēd kopā, nodarbojas ar seksu - čiki briki.
Bet man joprojām viss vienalga. Joprojām mīlu sevi. Joprojām priecājos ja kāds vai es pati stimulē manas smadzenes. Detalizēti izstrādāju savu ietiepīgumu. Cīnos ar visādām iedomātām lietām: to ka kāds mani varētu kontrolēt/to, ka jāspiež sevi runāt ar cilvēkiem/to, ka jāveltalaiks sev un saviem mērķiem, domām.

Nākamnedēļ izlaidums. Jāņi. Tad ASV.

Šodien iešu uz muzeju ar Žeņu, viņa brālēnu un draugu. Skatīšos beidzot savas puķu gleznas Biržā un pēc tam dzeršu kafiju vai arī alu. Staigāšu pa Vecrīgu. Priecāšos. Basta! Mīlu dzīvot.

Arvien tuvāk un tuvāk nāk jūlijs. Ķeru mazos mirkļus kamēr vēl varu. Esmu ļoti laimīga. Izemam ir atnākusi vaļā kāda čakra - viņš nepārtraukti uzvedās tāpat kā es, mīļojās, izdod dīvainas piu piu skaņas, stāsta man par to, ka mums būs 3 bērni (iepriekš viņš piekrita 2.2iem), vakar iereibis man stāstīja par to, ka precēs mani. Šorīt gan guļ paģirains kamēr es pošos uz Enguri. ^^

Mammai vārdadiena.

Man drīz izlaidums. (:

Vakar ar Jūliju nosēdējām studijā līdz kādiem 3 naktī dzerot baltvīnu, skatoties video uz projektora un skaļi dziedot līdz dziesmām. Dejojām apkārt&priecājāmies. ^^ Pēc tam vēl līdz 4 rītā nevarēju aizmigt, šodien darbā dzeru stipros Nescafe 3 vienā. hehe.

Otrdien Rūdim bija dz.diena, ļoti patīk jaunatklātā čību spēle. (:

Ā, un jā, pirmdien aizstāvēju bakalauru un dabūju vienu no diviem vienīgajiem 9niekiem šogad kursā. Recenzents un darba vadītājs pastāvēja uz to, lai liek 10, bet šogad bija diezgan augstu pacelta latiņa. Otrs 9 ir Žeņam, mēs arī abi izlaidumā teiksim runu. ^^ Tātad, oficiāli esmu politikas bakalaura grāda īpašniece!!!

Tas, protams, man pēdējā laikā licis ļoti domāt/pārdomāt savu nākotni&to vai nevajadzētu vienā brīdī radikāli mainīt profesiju. Gribu strādāt ar radošiem projektiem, noteikti negribu strādāt valsts pārvaldē. Tad redzēs, galva man ir īstajā vietā/sirds arī&pārējais sakārtosies pats no sevis. Mīlu Izemu. Sevi mīlu vēl vairāk, bet tik un tā labi.
Mīlu ģimeni&draugus. Mīlu ceļot. Gribu ceļot.
Mazi sīkumi mani aicina doties ceļā -> piemēram, vakar rietošā saule&plandošās bēšās žalūzijas kaimiņu logā.

Kopš mēs izrunājāmies viss rit neiedomājami burvīgi. Esmu atgriezusies cukurvates stadijā.
Vakar bijām aizgājuši līdz Kalnciema kvartālam, kur norisinājās ļoti jauks pasākums. Man patika gan vide, gan cilvēki, gan tas, ka biju kopā ar Izemu. Mēs klausījāmies dzīvo mūziku, dzērām vīnu, skatījāmies izstādi ar fotogrāfijām, vēlāk turpat restorānā "Māja" paēdām fancy vakariņas. Staigājām sadevušies rociņās, skrējām pāri ielai spiegdami un bučojāmies. Vakarā aizmigu viņam klēpī uz dīvāna skatoties Derren'a Brown'a video.

Sāku domāt par to, ka būtu ļoti forši studēt psiholoģiju, bet varbūt, ka pietiktu tikai ar to, ja brīvajā laikā palasītu kādas psiholoģijas grāmatas un pakonsultētos ar Izemu. Rakstot atbildes uz recenzijas jautājumiem prātoju par organizāciju vēlmi pašsaglabāties pat tad, kad ir skaidri redzams, ka to darbība pārklājas ar kādas citas darbību un tai īsti nav jēgas. Runa ir par NATO un ES, IT jautājumos&arī drošības jautājumos.
ANO/NATO&ES es vispār gribētu redzēt kā 3 org., kas mijiedarbojas/cieši sadarbojas&katra pilda savu funkciju, nevis mākslīgi paplašinās pievienojot arvien jaunas, liekas funkcijas, kas dublējas.

Jā, nu spriežot pēc tā cik veiksmīgi Izems risināja radušos situāciju, cik strukturēts ir viņa domu gājiens un cik argumentēti viņš prot mani nomierināt es secinu to, ka viņu precēšu.

Mana piesardzība ir pilnībā saprotama, bet pēc mūsu sarunas ir skaidrs, ka tas nav vēl viens Edijs, kurš mani emocionāli vazās aiz deguna. Kopš mūsu strīda es nevienā brīdī neesmu raudājusi, jo nebija par ko raudāt. Šodien mēs visu salikām pa plauktiņiem, izstāstījām viens otram kas notiek un kā visa situācija ir norisinājusies no mūsu abu skatu punkta. Es esmu atkal pārliecināta par viņu. Mēs nerunājām pietiekoši daudz pirms tam - pārsvarā bučojāmies vai stāstījām par pagātni vai nākotni, nevis tagadni.

Galvenais ieguvums man pēc šīm dienām un galvenais secinājums priekš pašas ir, ka ja es pirms tam vēl svārstījos un domāju vai esmu alfa vai beta sieviete, tad nu esmu pilnībā pārliecināta par savām alfa sievietes spējām. Es esmu ļoti augusi kā personība un ceru, ka neapstāšos augšanas procesā.
Uzsitu sev pa plecu un paslavēju&turpinu būt ļoti laimīga, ka esmu atradusi vīrieti, kuru cienu un respektēju un mīlu un par kuru nejūtos ne kripatiņu vājāka, ne kripatiņu stiprāka.

Esmu tēta darbā, dzeru kafiju, klausos mūziku un kustinu kājas. Dabūju atpakaļ bakalaura recenziju no sava stingro reputāciju iemantojušā recenzenta un recenzija ir ļoti laba. Viņš raksta, ka pēc darba spriežot autore ļoti labi pārzina tematu un ir ieteicams turpināt darboties šajā jomā.

(:

yēyēyē. I'm superawesome.

Kad iemīlos, es izturos pagalam muļķīgi. Gruzdu un gribu būt stipra, bet gaidu, kad otrs ar varu pārlauzīs manus vairogus. Eju prom pirms aizgājis ir otrs.

Tā es daru. Šobrīd es gaidu rītdienu. Ārā ir burvīgs laiks. Gribētu, lai manas hujņas netraucētu to baudīt.

UPD: Vēderā ir muļķīgs/neracionāls sāpju kamols.

Pēc ļoti piesātināti/nogurdinošas, bet absolūti jaukas nedēļas nogales ar korporācijas dāmām esmu atgriezusies Rīgā. Nedēļas nogale pagāja dziesmās un smieklos, zivju tīrīšanā, odu atgaiņāšanā, kopības sajūtā. Ja Ance pēdējo eirakstu veltīja puišiem (vīriešdraugiem), tad man pēc šīs nedēļas nogales domas ir pavisam citā virzienā. Ar katru šādu tikšanās reizi es arvien vairāk cienu sievieti sevī. Manuprāt fakts, ka esmu piedzimusi par sievieti ir labākais kas ar mani dzīvē ir noticis. Pirms pāris nedēļām izlašiju citātu: "Act like a lady, think like a man". Pirmā reakcija bija, jā - tas skan labi. Tad izlasīju citātu vēlreiz un sapratu, nē, kas par muļķībām. Kāpēc man jādomā kā vīrietim, ja man ir dabas dota fantastiskā iespēja būt sievietei, domāt kā sievietei, nevēlēties līdzināties kādam citam, bet tikai pašai sev. Sievietes ir nepelnīti noniecinātas, bieži vien tas notiek neapzināti, daudzas lietas, kuras ikdienā esam pieņēmuši par normām būtībā tādas nemaz nav.
Es cienu sevī augošās prasmes rūpēties, man patīk pucēties un to es daru tikai priekš sevis, man patīk būt stiprajai latviešu sievietei. Es cienu sievietes un to ko viņas spēj. Drīzāk vīrieši man ir mazāk saprotami, kaut arī daudzi no viņiem ļoti mīļi un tuvi.
Pēc šīm dienām vienu vienīgu sieviešu sabiedrībā esmu atpūtusies un priecīga, smēlusies iedvesmu un ieguvusi tonnām pozitīvu emociju.

***

Par vīriešiem. Par vienu vīrieti. Vakar vakars bija dramatisks. Dramatisms galvenokārt nāca no manas puses, bet es pieturos pie savām tiesībām skaisti dusmoties un skaisti skumt. Ž to noteikti sauktu par bēgšanu, bet es to saucu par galvas izvēdināšanu - katrā ziņā tas man bija vajadzīgs. Es nevarēju palikt tur četrās sienās un turpināt klausīties muļķībās. Man griezās galva un es sāku pazaudēt savas domas starp viņa deklarētajām patiesībām. Es paņēmu visas savas mantas, iztīrīju viņa mītni no sevis, lai piepildītu to savādāk, tad, kad būšu tikusi skaidrībā. Aizbraucu pie jahtām, bija 4 no rīta. Lēnām ausa saule, debesis bija iedzeltenas un dziedāja putni. Smēķēju cigareti ar ielokotiem matiem un papēžiem kājās. Neraudāju. Nevarēju izspiest pat vienu asaru un arī nebija par ko raudāt. Man ir ļoti grūti ticēt/uzticēties/grūti saprast. Esmu egoiste - es un manas domas un sajūtas ir pašas svarīgākās. Viņš ir egoists, arī viņam ir tikai sava patiesība. Kā mēs tādi divi uzpūtušies egoisti mijiedarbosimies? Es taču jūtos ar sevi vislabāk, kam man kādu citu vēl? Bet prom aiziet es nevaru, fiziski aizgāju, bet emocionāli kunkstu un skatos ar lielām skumjām suņa acīm. Nevajag aiziet, vajag ļauties, tikai sev pāri nevaru pārkāpt. Nemāku.

Tomēr esmu ļoti mierīga. Neraudu un nepsihoju. Kārtoju sevi pa milimetru plauktiņiem.

viņš ir vislabākais. (: nav vietas citām domām.

Šodien man ir kārtējo reizi ieslēdzies independent garstāvoklis. Es sāku domāt par to vai visu nākamo gadu vispār gribu nostrādāt valsts pārvaldē. Varbūt, ka strādāt kādā kompānijā/pilnīgi citā jomā būtu daudz lietderīgāk un vērtīgāk?! Šo 4 mēnešu laikā ministrijā man nav baigā sajūta, ka esmu ļoti augusi profesionālajā jomā. Jā, ir iegūti daudz un noderīgi kontakti. Konference par Afganistānu gandrīz vai bija highlight no visa perioda. Ir izpratne par to kā šis aparāts un visa sistēma darbojas. Ir lielāks apjukums domājot par to, kur nākotnē strādāšu.

Tētis vakar teica, ka kamēr būšu ASV, man būs uz 2 dienām jāaizlido līdz Milvoki, augšā pie Čikāgas un jāpalīdz noslēgt darijums ar amerikāņu ražotājiem. Viņi ar priekšnieku mani nobrīfēs par to ko īsti grib panākt un man būs jārada nopietns iespaids un skaistā angļu valodā jāizklāsta piedāvājums. Prātā iešāvās muļķīga variācija. Ja nu gadījumā ir tā, ka Izems pārvācas uz tiem 5 gadiem uz Norvēģiju pēc tam, kad nākamgad pabeidz studijas šeit. Mēs vēl esam kopā&es gribu būt ar viņu un pēc sava maģistra arī dodos turp, tad es varētu sākt bīdīt tēta filiāli Skandināvijā?! Vai arī meklēt darbu tur kādā universitātē un lasīt lekcijas? Vai arī dzemdēt bērnus?!!!

@@!$*@^#%)$&^%^*%%)

Manas alfa un beta female puses atrodas nepārtrauktā cīņā viena ar otru. Ģimene VS. pašrealizēšanās = ideālajā gadījumā abu apvienojums.

Nu kas notiek?!

Vakar bija jauka diena. Nopirku maijpuķīšu un neaizmirstulīšu pušķi. Bijām ar Izemu paēst uz Indiešu restorānu, biju pie kosmetologa un jutos safrišināta. Vēlāk ar Elizabeti aizgājām uz Fazendu - kafejncīcu pārdaugavā iedzert glāzi baltvīna un papļāpāt. Kā izrādās, tur tagad strādā Ieviņa. ^^ Tas ir tieši blakus Izema dzīvoklim, līdz ar to es iešu tur biežāk&kafejnīca ir burvīga. Ap 11iem vakarā ar Izemu uz balkona skatījāmies uz zibeni, klausījāmies pērkonu. Par katru milzīgo spērienu viņš sajūsminājās kā mazs puika, bet es tikai priecājos kā laimīga dumiķīte. Jūtu viņu caurcaurēm. Tas ir tik....abpusēji. Varbūt, ka beidzot pat vairāk no manas puses. Šorīt bija lēnais rīts. Mums abiem nebija īpaši jāsteidzās. Ap 10:30 kopīgi brokastojām, ēdām viņa cepto omleti. Es dzēru kafiju ar pienu un medu, jo mans topošais ārsts paziņoja, ka tas ir daudz veselīgāk par cukuru. Nu ko. Tas ir tas ko es gaidīju -> kāpēc nepiekritu nekam mazākam par šo.

Esmu nonākusi pie vēl kāda secinājuma saistībā ar praksi. Man ļoti nepatīk muļļāšanās, līdz ar to ir tā, ka es nīkstu dienās, kurās nav daudz ko darīt&man uznāk visādas dumjas domas, bet dienās, kad ir darbi man ir pilnīgi cita attieksme pret darbu. Azarts un adrenalīns un vēlme strādāt. Man vajag tādu darbu, kurā visu laiku ir kaut kas jādara. Cik noprotu, tad ja es šeit sākšu strādāt, tad man būs vairāk (loģiski) pienākumi kā praksē. Šorīt no rīta čammājos, ierados tikai 10:30, domāju par to, ka man sāks pārmest par to, ka tik vēlu nāku&agri eju prom. Tomēr nē, viss kārtībā, saņēmu vēl uzslavu par to, ka labi esmu izvilkusi galveno informāciju no ziņojuma par Irānu (Stradiņu īpašie kopsavilkumu skili).

Man patīk kā es šodien izskatos. Man ļoti ļoti patīk Miss Dior Cherie losjons ar spīdumiņiem, kuru vecāki atveda lidojot no Nīderlandes. Visu šo nedēļu esmu nodzīvojusies pie Izema. Vakar vārījām kartupeļus, ēdām ar siļķi un tomātiem. Viņš ir burvīgs. Es ļaujos. Vakar arī pie sevis domāju, ka man pilnīgi noteikti jāsaglabā savs funktieris, citādi sajutīšos pārāk ērti un ļaušu, lai viņš nosaka visu. Bet ir sajūta, ka varu paļauties uz viņu, pilnīgi un noteikti.

Nu lūk. Brīvdienās būšu Engurē.
No 1.-29.jūlijam būšu ASV.

Šī ir publiska atvainošanās visiem, kurus pēdējā laikā esmu pametusi novārtā.

Bet es tur neko nevaru padarīt. Esmu kļuvusi par vienu no tiem cilvēkiem, kas vai nu ir kopā ar savām otrajām pusītēm vai nu nepārtraukti runā par tām, kad ir prom.

Vakar es uztaisīju ārstēšanās plāniņu Izemam. Uzvāriju frikadeļu zupu&uztaisīju rutka+medus instalāciju ar zīmīti "eat me".
Mums vakar bija burvīgs quality time. Ēdām zupu, dzērām sarkanvīnu, runājām par to no kurienes abi esam cēlušies, par ģimeni, par kopīgiem plāniem. Es noņemtu cepuri viņa priekšā ja man tāda būtu, jo izrādās, ka eksistē cilvēks, kurš mani fascinē arvien vairāk. Es priecājos. Ļoti ļoti priecājos un baidos un tad atkal priecājos.

Un tagad ķeros klāt NATO parlamentārās asamblejas ziņojumam par Irānas kodolprogrammu.
Viss.

Izems visu nakti klepoja un es pusmiegā visu laiku viņu mīļoju pie sevis domādama: tā, es it kā varu dot viņam padomus kā ārstēties ar tautas metodēm, bet viņš noteikti neņems mani pa pilnu, jo mācās par ārstu. Tad vienā brīdī es neizturēju un teicu: "Viss. Tavas ārstēšanās metodes pie izārstēšanās nav novedušas, tāpēc tagad es ņemu lietas savā kontrolē." Esmu galvā uztaisījusi mazo ārstēšanas plāniņu. Iesākumam man vajag rutku, medu, liepziedu tēju un kādas ēteriskās eļļas.

Džanela un Raeina bija Latvijā uz pāris dienām. Ļoti priecājos viņas atkal satikt. Vakar sēdējām Andrejostā. Pirms tam pa dienu biju brutāli aizdevusies prom no prakses, lai 14:00 pēcpusdienā Doma laukumā dzertu aliņu&iegūtu jaunu ģeometrisku saules apdegumu.

Every time a certain someone walks by, your heart starts to pound and your face begins to flush. You've actually been wondering if you might be having an allergic reaction to seafood. That's not it. It might, however, be love.

Šodien no 8 rītā līdz 8 vakarā biju konferencē par Afganistānu, tagad pusaizmigusi sēžu pie Izema&klausos ar vienu ausi ko viņš stāsta.

Mans pēdējā laika labākais atklājums ir radio Rīga 91.4FM


<3 love love love

Un tas, ka Bjorka nolēmusi dzīves otro pusi pavadīt nesteidzīgi izmēģinot visas pasaules konjaka šķirnes un veidojot tauriņu kolekciju.