Manuskripti.

Kā man negribas sev atzīt to, ka šis viss izskatās pēc beigu sākuma.

Lai vai kā. Ir vairākas lietas, ko es zinu skaidri:
1) Es mīlēju/mīlu viņu no visas sirds
2) Es centos kā vien es spēju un neko vairāk es no sevis nevaru ne izspiest ne pieprasīt/kādam pierādīt
3) Es nemāku racionalizēt mīlestību. Mīlestība man ir visaptveroša, tāda, kam jāizskrien caur visām ķermeņa šūnām. Tāda, kas atslēdz smadzenes un kas padara tevi labāku/drošāku/varošāku. Es nemāku atlikt mīlestību uz vēlāku laiku - tā ir tagad un šeit.

I won't give up on us
Even if the skies get rough
I'm giving you all my love
I'm still looking up

And when you're needing your space
To do some navigating
I'll be here patiently waiting
To see what you find

'Cause even the stars they burn
Some even fall to the earth
We've got a lot to learn
God knows we're worth it
.

Es nesaprotu kāpēc cilvēki man vienkārši nepērk visādas kurpes un citas foršas lietas.
Es ļoti nopietni apsveru pienēmt Kristīnes dzīves filozofiju kā savējo un beigt mēģināt kādam kaut ko pierādīt profesionālajā jomā.

Man jāatrod kāds veids kā nopelnīt naudu, ar ministrijas algu ir par īsu maniem pēdējā laika buržuju tēriņiem.

Jāpiezvana tētim.

Paliku pie Jūlijas. Viņai dzīvoklī ir auksts (ārā manuprāt bija siltāks). Kaķis čučēja blakus visu nakti. ^^ Skatījāmies draugus, smējāmies. Man vajadzēja izsmieties. Šīs nedēļas pauzes ietvaros nolēmu beigt būt paranoiska un salabot attiecības ar visādiem cilvēkiem, lai man nebūtu slikta karma, lai visiem viss būtu labi. Šķietami esmu vismaz ar vienu kāju izkāpusi no savām divām galējībām: hard core independent VS. completely compliant. Mēģinu uzlabot attiecības ar draugiem un ģimeni, kas pēdējā laikā tika apdalīti.
Ar sevi kopā man arī joprojām ir labi. Pucējos. Sāp kājas no papēžiem, šodien uzvilku laiviņas.
Ministrijā sēžu sarkanā kleitā. Jāpiezvana mammai.
Jāsaplāno dzīve.

Sēžu joprojām darbā, dungoju visādas jautras dziesmiņas savā galvā, priekšnieks iet garām un prasa kapēc es smaidu, es saku, tāpat - ar vienu kāju jau esmu mājās. Šonakt palikšu pie Jūlijas (pāri ielai no manis), ceru vakarā satikt meitenes. Tā es to Sērloku Holmsu nekad neizlasīšu. Tisk tisk tisk. Bet vannas jau man arī nav studijā, kur šonakt notiek visādi foto/remont darbi.

Dzīve.

Ja man kādreiz jāatgūst pašapziņa ar lētām metodēm, es uzvelku papēžus/sarkanu kleitu un izeju cauri Vecrīgai.



Skaidrs, ka no kompleksiem es nenomiršu.

Te tev nu bija.

Labi, nāksies sev teikt to pašu, ko vakar teicu draudzenei pa telefonu - viss būs labi, jebkurā gadījumā viss būs labi. Un tā arī būs.
Nu jā.

Kas to būtu domājis, ka mana lielā dzīves dilemma patiešām būs mana lielā dzīves dilemma.

Vakar vakars bija burvīgs. Mierīgs un mīļš. Atbraucu pēc darba ar visām savām dālijām un sastāvdaļām vakariņām. Kopīgi pagatavojām pildītos piparus jaucot kopā visu, kas bija ledusskapī. Sanāca ļoti garšīgi. Tad abi pārēdāmies un skatījāmies filmu par ķīnu. Es visu laiku ķiķināju, Izems prasīja kas bija piejaukts manai sidra glāzei. Filmā smieklīgas man likās divas epizodes: 1) Trīs māsas vienlaicīgi mēģina pastāstīt vienu stāstu: izskatās, kā trīs galvas uz viena ķermeņa, katra turpina nākamo vārdu. Stāsts par kaut kādu vīrieti, kas viņām veikalā pienācis, sācis sist ar čību un kaut ko teikt nesaprotamā valodā. 2) Otra epizode - komunistiskās partijas algots vīrietis, kurš staigā pa Tibetas nabadzīgajiem rajoniem un vārda tiešākajā nozīmē māca cilvēkiem kā dzīvot. Es nodomāju diez ko mana mamma teiktu, ja es viņai ierosinātu mainīt profesiju uz ko šādu.hihi.
Abi ik pa laikam sabučojāmies un turpinājām gulšņāt pieēdušies kā divi vaļi.
Pēc filmas ap ~20:00 es aizmigu. Pamodos 1os naktī. Izems sēdēja un rakstīja case report par pacientu. Es piecēlos, uztaisīju viņam tēju, sabučoju un gāju atpakaļ gulēt. Man šķiet, ka viņš beidza rakstīt ap 2/3 naktī, lai šorīt celtos 6:30 un atkal dotos uz slimnīcu. Guļot viņš mani bija cieši apķēris, uz rīta pusi es biju cieši apķērusi viņu.

Šodien darbā viss rit mierīgi. Priekšniekam visu dienu ir darīšanas. Ap 13:00 Baltijas valstu+Vācijas ĀM ziedu nolikšana pie Brīvības pieminekļa.
Es joprojām priecājos par dālijām.

UPD: Vakar viņam vēl paziņoju - one thing is for sure, I am very very sexualy attracted to you.

Vakar atnācu mājās, parunājām ar Izemu. Vispār norunājām kādas pāris stundas visu par to, kas īsti notika ASV un kā mūsu attiecības attīstījušās līdz šim. Sarunājām vēl brīdi pagaidīt un atļaut viens otram ieiet atpakaļ ikdienas ritmā pirms sākam lemt kādus nākotnes lēmumus. Saruna bija tāda pasmaga, bet ļoti konstruktīva un produktīva. Atsevišķos brīžos man bija kamols kaklā, it īpaši, kad runājām par pagājušo. Vēlāk čubinājāmies un mīļojāmies. Ēdām saldētu picu (cerams, ka pēdējo reizi) ar attaisnojumu, ka pietrūkst laika normāla ēdiena pagatavošanai, kas īstenībā ir pilnīgas muļķības. Izžaujot veļu cīnījāmies ar zeķēm zobenu vietā. Vēlāk viņš teica, ka tajā dienā visskaistāk izskatījos tieši zeķu cīņas laikā. Hehe. Šim vakaram nopirku Centrāltirgū piparus, kurus pildīšu ar malto gaļu. Nopirku skaistu bēši/violetīgu dāliju pušķi. Noliku darbā uz galda un tagad priecājos.
Smieklīga pieaugušo dzīve. Priecājos, ka viss nemainīgi atrodas mīlestībā. Gribās, lai nekas nekad nemainās.
Ja atkārtoju to pašu, ko vakar teicu Izemam, tad no šīm attiecībām jau šo pāris mēnešu laikā esmu ieguvusi vairāk nekā no visām iepriekšējām kopā ņemot. Īstenībā nākamnedēļ būs jau 5 mēneši.


UPD: Šādas man dālijas, tikai daudz daudz -> http://farm2.staticflickr.com/1112/1310833850_a96fe6b720_z.jpg

Eveline

Ai ai, es esmu tāda sentimentāla dumiķe. Visu rīta pirmo pusi pavadīju attīstot savu independent pusi& mēģinot saprast ko vēlos no dzīves. Pirms aptuveni 15 minūtēm apskatu galeriju ar vidusskolas klasesbiedrenes kāzām (??!!!) - bildes ir burvīgas/fakts ir pārsteidzošs&es, protams, ka sēžu kā tāda apgarota muļķe&mani ligzdas vīšanas instinkti pēkšņi kļūst stiprāki.

Es esmu ieplānojusi šodien vakarā nopietni izrunāties ar Izemu. Nekas slikts nav noticis, bet mums kopš viņa atgriešanās nav vēl bijusi saruna par plāniem/mums pašiem. Uz doto brīdi es viņu redzu kā spēcīgu/drošu pamatu. Starp mums vēl pastāv konkurence, tā galvenokārt nāk no manas puses. Es esmu ietiepīga pēc vella - fantastiska/skaista/gudra un visādā citādā ziņā lieliska, bet ietiepīga.

Man ir jāiestājas tajā maģistrā. Priekš sevis. Nav citu variantu.

Esmu nobriedusi šo dienu veltīt tikai un vienīgi sev!

Vakardienas vakars bija nedaudz sirreāls. Satikos ar draudzenēm Fazendā, Ieviņu nesatiku. Vēlāk pievienojās Izems. Dienas režīma ietvaros es pēdējo pusstundu knapi turēju acis vaļā, kamēr viņi apsprieda dažādas psihiskas kaites un iztēli. Vēlāk mēs vēl par kaut ko tādu parunājām pirms gulētiešanas. No rīta man kaut kas neslēdzās kopā. Ministrijā nedaudz sāku just darba ritmu, kas godīgi sakot ļoti priecē. Pusdienas ēdu trīs pavāros kopā ar savu trako krusttēvu no Ukrainas, kurš man monologā stāstīja par projecētājiem, ģenerētājiem un manifestātoriem. To, ka man jāvirzās par augsta līmeņa vadītāju, jo esmu tam radīta. Es ēdu gaileņu biezzupu, tomātus ar sieru un kustināju kājas. Paņēmu no stāstītā visu to, ko gribēju paņemt. Daudz kas iezīmējās dzīvē skaidrāks. Autoritātes = ilūzija, lūk viena no šīm lietām.

Lietu racionalizēšana mani nomierina, bet mans pamatstāvoklis caur dzīvi tāpat ir pacilāti optimistisks. Izņemot gadījumus, kad taisu skarbo seju, jo nez kam jāpierāda cik nopietna esmu.

Mana ģimene pa sieviešu līniju ir kaut kādas pļāpu tašas/savedējas/izrīkotājas. Cerams, ka mans atšķaidījums ar tēta raksturu būs daudz maz normalizējis šo īpašību īpatsvaru. Uz vecāku mājām atnākusi vēstule, kuru Izems sūtīja kamēr vēl bija Norvēģijā un ome ar mammu caur skype jau paspējušas izanalizēt viņa rokrakstu uz aploksnes. Tas, redziet, ir nesalasāms un katrs burts citādāka lieluma, kas noteikti nozīmē, ka viņam ir psihopāta raksturs un viņš ir nelīdzsvarots. Jāpiezīmē, ka abas nav ar viņu ne runājušas ne kādreiz satikušas dzīvē. Mammai jau tā esot licies no viņa fotogrāfijas, jo tāds pašaurs tas deguns esot izskatījies un tādi jau ir tikai nervoziem cilvēkiem.

Smieklīgi un skumji vienlaicīgi.

Ja jūs būtu šeit, tad redzētu divus ļoti laimīgus cilvēkus.

Viss ir sagatavots. :) Vēl 2,5h. Vāru pupas, braukšu pēc kausētā siera&vārīšu krēmzupu ar baziliku.

ohh.
^^

Mīlu.

Must...resist...eating all homemade pesto sauce before I comes home!

Vakar mēs ar Jūliju pilnīgi ne pa tēmu piedzērāmies ar vīnu un sēdējām ārā pie studijas līdz 4 rītā. Runājām it kā pa tēmu, bet vienlaikus kaut kādu sviestu, vismaz es runāju sviestu. smieklīgi. šodien visu dienu nožēloju vīna daudzumu un mocos ar paģirām.

Vēl neesmu sākusi strādāt ministrijā, bet jau tagad būšu atstājusi apšaubāmu iespaidu. No trīs reizēm, kad pēdējās nedēļas laikā kārtoju kādas darīšanas tur: 1) Pirmajā reizē biju bez krūštura trūcīgā apģērbā; 2) Otrajā reizē man saplīsa lēcas un uz interviju ierados ar leikoplastu apsaitētās brillēs, jo viņām ir nolūzusi kājiņa; 3) Trešajā reizē ierodos paģiraina noteikti smirdot kā vecs alkoholiķis.

Bet nekas, jāparāda uzreiz visas sliktās puses: 1) Izvirtība; 2) Bezatbildība un 3) Viegla uzdzīve.

hihihi.

Šodien uzlādējām ar mammu I mašīnai aķi un pielējām pilnu bāku, visticamāk viņš paldies vietā man nolasīs lekciju par to, ka pats var atrisināt savas problēmas. hehe. man vienalga, toties vēl līdz sestdienai varu eksplotēt viņa īpašumu.

Šodien ir x smieklu diena vai/un arī es jūku prātā. Smējos, kad lasīju par to, kā vīrietis palūdzis draudzenei seksa laikā kaukt kā vilkam, tad smējos ejot cauri dzīvokļu sludinājumiem, jo: 1) vienā pie sienas bija glezna, kuru sākumā noturēju par Jēzu un galvā izspēlēju scenāriju par manu atgriezšanu uz apgaismības ceļa; 2) otrā dzīvoklis pa 200Ls mēnesī bija 25m2 liels un uz podu tualetē veda pakāpieni, tā, ka sēžot tu noteikti jūties kā uz karaļa troņa, griesti arī izskatījās 1,50m augsti.
Un visbeidzot smējos nespēdama izsekot līdz šķiršanās un kopāsaiešanas statusiem FB. Laikam savu nomainīšu tikai pēc 20 gadu laulības.

Āmen.

Lai arī ko es darītu, visi ceļi ved pie independent state of mind. Ir vēl pāris secinājumi pie kuriem es esmu nonākusi: 1) Darīt tā kā visi nozīmē būt kā visiem, tādēļ priekš manis darīt kā mazākums šķiet vienīgais pareizais ceļš; 2) Atbrīvoties no atsevišķām domu iestrādēm ir grūtāk kā tas varētu šķist, pēdējā laikā pamanu sevī tādu īpašību kā uzklausīt citu viedokli, piekrītoši pamāt ar galvu, pagriezties un izdarīt pretējo, kas pašai šķiet pareizs.

Laiks rādīs.

Drīs sāksies relatīvi jauns posms.

Sakārtoju dzīvokli, uzvārīju brālim piena zupu ar rīsiem (viņš ir apslimis), dabūju otru rekomendāciju, šobrīd sarakstos ar pasniedzēju par trešo (pēdējo), izskatās, ka viņam ir grūtības ar saites atvēršanu. Pēc tam būs palicis uzrakstīt visas esejas, vīzijas un personal statement'us un jā - es ļoti vēlos dabūt stipendiju. Sajūta ir laba. Rīt/parīt izdarīšu pēdējās lietas. Aizvedīšu kleitas un visādus darba apģērbus uz studiju. Trešdien sāku strādāt ministrijā, būšu asistente diviem cilvēkiem. Vēl mazāk par nedēļu līdz I atgriežas. Dzeru kafiju, jāaizbrauc līdz Ančukam un Rūuudim.

Esmu divaina paaugstinatas erotikas noskanojuma. Lai gan diezgan salaidu lietas skersam pasakot Izemam par melnadaino virieti, kuru noskupstiju, es ticu, ka viss nokartosies. Lai vai ka, viss man vienmer nokartojas. Dzeru sampanieti no kristala glazes. Sezu gulta viegli iereibusi ar tumsi violeto zida naktskreklu, ko sodien nopirku. Klausos Yael Naim - Toxic. Domaju par seksu. Turpinu dzert sampanieti. Pedejas dienas ka jau lielakoties mana dzive ir pagajusas tada ka soul searching'a. Vakar visu dienu pavadiju pa lidostam un lidmasinam. Joprojam dzivoju kaut kada neriktiga laika zona. Kaut kur starp Teksasu un Floridu apsoliju sev vairakas lietas. Viena no tam, ka sis pedejas dienas veltisu nevis savai atputai, bet centisos pavadit laiku ar omi. Nokartojam vinai tiesibas, kas ir liels solis, tiesam liels solis prieks vinas. Pati labaka sajuta ir ta, ka tu zini, ka mana ome spej visu pati, vinai ir tikai nepieciesams neliels moralais atbalsts un es to speju sniegt.
Turpinajuma paris lietas, ko parlidojuma laika pierakstiju:


*The only real failure is the failure to try, because we're afraid of disappointment. The person who risks nothing does nothing, has nothing. We should celebrate the changes, because everything will be alright at the end. (no filmas pa celam).

** Ir vai nu milestiba, vai bailes. Abi kopa nevar eksistet. Tatad butiskakais eksistencialais jautajums uz kuru man sobrid ir jaatbild ir: vai es speju parvaret savas bailes un rast vietu milestibai vai ari ne. Man ir jalaujas, jariske. Kas but tas bus. Iespejams, es pec tam busu sapinata, iespejams, ka tiesi preteji. Es to sauksu par savu milestibas projektu. Par Izemu. Lidz sim es neesmu varejusi, pa istam gribejusi aiziet. Ari sobrid negribu. Ir palikusas 5 dienas ASV un pec tam vel 13 lidz vins atgriezas. Kopa 18 dienas. Pa sim dienam man ir jasaved sevi kartiba/jasasniedz kaut kads rezultats pasanalizei. Jasaprot kas ir kas, kas tiesi man trauce lauties. Janostada sava dzive uz pareizajam sliedem. Jafokusejas uz to, kas ir jaizdara. Jabeidz mullaties un cikstet. Jasavac sevi rokas.


Un tad otra aprakstita lappuse:
*** Laizos leja Hjustona. Jutos kaut ka atkal mieriga un parliecinata par visu. Viss nokartosies. Meginasu sis pedejas dienas pavadit maksimali komunicejot ar omi. Vairs nav palicis daudz. Man ir paris skaistas apnemsanas dzive: iemacities spelet cellu, francu valodu, velkat vairak kleitas, lasit vairak gramatas&mazak izmantot tehniku. Pavadit vairak laika ar gimeni. Vairak runat ar brali. Pieaugt skaisti, nevis samociti. Sai parejai no prematuring un mature ir janotiek dabiski. Dzive ir skaista. Man jasalabo attiecibas ar Izemu, jo es vinu loti milu. Vins man ir devis daudz skaistu mirklu, man ir jadod kaut kas atpakal. Galu gala, ta ir mana sis dzives misija - iemacities dot, nevis tikai nemt. Nav nejausibu. Notiek tas, kam ir lemts notikt.

#%#%&%^**&(&

Ko lai es daru ar savu galvu?!

Alicia man iedeva savu masinu un par spiti Vasingtona dzirdetajiem bridinajumiem par brauksanu L.A. es pavadiju visu dienu braukajot turpu-surpu. Vienigais, kas sagadaja problemas bija, kur atrast letu parkosanos. Biju turistu ekskursija pa Holivudu. Skiet, ka esmu dabujusi nelielu saules durienu, slikta dusa ne no ka. Vakarnakt sapni redzeju baltus zirgus, paris no tiem izskatijas skaisti, bet draudigi, viens bija slims. Iepriekseja nakti bija kaut kas par zombiju apokalipsi. Nesaprotu kas daras mana zemapzina. Alicia cep baklazanus ar tofu sieru mums vakarinam. Es laikam gribu viinu. Seit sastaptie cilveki turpina celt manu pasapzinu visu laiku skandinot cik gorgeous es esmu. Latvija kaut ka galigi tik biezi to nedzirdu. Par Izemu godigi sakot nesaprotu kas notiek. Jo ilgaku laiku esmu seit, jo jocigak paliek. Zinu, ka vins ir galigi noskrejies slimnica un mums faktiski nesanak sarunaties skypa, jo ir 9h starpiba. Kad vins celas, es gulu un otradi. Es ceru, ka viss magiski nokartosies, kad atgriezisos LV. Vairs nav palicis parak daudz.

Nezinu ko darisu rit. Labprat nedaritu neko, varbut valatos pludmale visu dienu.

Diezgan gruti pielagot savas smadzenes kaut kam citadakam tad, kad visu apzinato muzu esi dzivojis ar moto: "Nav gruti iemileties no pirma acu skatiena, gruti atcereties kura esi iemilejies".

Gaidiju Baltimoras lidosta un dzirdeju ka blakus sedosais virietis pa telefonu stastija, ka ir precejies ar savu sievu 25 gadus un vini ir kopa 27 gadus. Nodomaju, ka tas ir tiesi tas ko es gribu. Pateicu Izemam un vins atbildeja ar iszinu: "That would be a nice short term goal for us".
Sodien uztaisiju sev romantisko nakotnes pardomu vakaru. Loti atri satumsa, sadedzu sveces un iesledzu baseina gaismas. Sezu ara, dzeru pina colada un sutu e-pastus krustu skersu. Dzive ir laba.