Manuskripti.

Dzīve šķietami sakārtojas. Šodien intervēju Imantu Lieģi bakalauram. Viņš teica, ka izklausās, ka esmu uz pareizā ceļa gan ar rakstīšanu, gan ar izvēli pa labu drošības politikai kā tādai.

Šodien jāparunā ar priekšnieci, gribu saprast uz kādiem noteikumiem/cik ilgu laiku viņi varētu mani šeit pieņemt.
Neesmu satikusi daudzus draugus jau vairāk kā mēnesi. Attaisnojums vienmēr ir bakalaurs, kurš joprojām ir kaut kādās 1/2 pabeigtā stadijā. Jūtu pienākumu viņus satikt, kas kombinējās ar vēlmi, bet es zinu, ka uzņemoties vēl kaut ko (kaut vai vēl kādu tikšanos) būtu mazlietiņ pa daudz. Vēl pāris nedēļas, tad jau būs labi. Gan mīlas trakums būs iegājis rāmākā gultnē, gan bakalaurs uzrakstīts.

Kaut gan mīlas trakums diez vai pāries, jo ir ļoti labi.