Apgrieztās bildītes
Šodien ir tāds rīts, kad viss tracina. Mazais kārtējo reizi niķojas tikai tādēļ, ka nevar noplēst piekarinātās rotaļlietas un iebāzt sev mutē, un nekādas alternatīvas viņam neder. Mājās joprojām ir nekārtība, un jāsašķiro un jāizgludina izmazgātie drēbju kalni. Visi šie darbi, it īpaši gludināšana, liekas tik bezjēdzīgs laika patēriņš, kuru labprātāk gribētos veltīt sev — palasīt grāmatu vai ko tādu. Saldi no rīta izčučēties. Bet šīs vēlmes tikai iekrājas dzīves realitātes priekšā, kur noteikumus diktē pienākumi un atbildība. Ir jau labi, nelāgie noskaņojumi atnāk un pāriet, bet atkal es aizdomājos par to, cik daudzi no mums spriedumus par citu dzīvēm izdara pēc bildītēm internetā. Mēs tik ļoti pieķeramies "bildīšu realitātei", jo tā ir smuka, jo tajā tik daudz kas paliek aiz kadra. Un mums arī patīk radīt šo realitāti. Mēs visi tomēr neizbēgami gribam būt pievilcīgi. Tāpat arī es bildītē nogriežu nost pazīmes par apaļo puncīti un ievietoju tādu smuku, kvadrātveida kadru, kurš nemelo, tomēr arī visu neparāda. Mans sliktais noskaņojums arī ir tikai mazliet apgriezta bildīte. Jo no rīta es bērnu paņēmu gultā mums pa vidu, un mēs visi trīs saldi čučējām. Es iemigu, domājot par to, cik neizsakāmi patīkami ir piespiest mazo sev klāt.