Interesants ir brīdis, kad saproti, ka tev vairs nav tik ļoti svarīgi, vai tu dabū to, ko tik ļoti vēlējies. Tavai pamatvēlmei vairs nav tik lielas nozīmes, tu pat nezini, vai jebkad no sirds kaut ko tādu esi vēlējusies. Tu elpo, esi tagadnē, un kaut kā viss, kas pirms tam kremtis un tirdījis, un prasījies piepildīties, ir pierimis tevī. Svarīgāk ir tas, ka tu vienkārši esi un paļaujies, tu pati esi Dieva nodoms un izpausme. Tā vienkārši ir. Līdzeni, ilgi, bezgalīgi kā liedags. Viss tūkstošreiz jau ir bijis, sāpes. Tādēļ beigās jāpaliek ir tīrībai.