You've Got the Love dzied auksts, tukši vizuļojošs šīs dzīves visums. Esmu kā debesis, no kurām visas zvaigznes izbērtas. Es smaidu un un funkcionēju, bet manis te nemaz nav. Arī tad ne, kad Tava mēle iebrūk manā mutē. Es neko nevaru palīdzēt cilvēkiem, kuri melo, neko nevaru palīdzēt cilvēkiem, kuri dzīvo ar prātu un attiecībās bez patiesām emocijām un aizkustinājuma, neko nevaru palīdzēt nevienam, kas sajaucis dzīvi ar komfortabli iekārtotu krātiņu. Iespējams, es nevaru palīdzēt arī sev. Man liekas, ka esmu nomirusi iekšēji. Bet nesāp. Varbūt es beidzot skaidri redzu matriksu. Un pati esmu vienkārši no stieplēm savīta lelle.