Ir atlicis visai maz vēlmju. Brīžiem viss ir. Pēc darbadienas sēžu nojumē un saklausu, kā gaisa plūsma tikko dzirdami šķindina vēja zvanus. Es pārvēršos par šo visu. Par klusu darbadienu, kurā ieeju kā gaismēnu pilnā istabā, un viss vienkārši ritinās. Par īsziņām, kuras mācos rakstīt par ilgām un vēlmēm. Par mieru. Un miers man īstenībā ir pieejams visai daudz.