Reizēm es tik skaidri saskatu to sievietes dabas daļu, ar kuru viņa pieraujas vīra klātbūtnē, apvalda kaut ko sevī, ar kuru viņa sūkā un norij spermu, un izdabā zināmos brīžos un zināmās jomās, un dara to visu ne tik daudz vēlēšanās dēļ, bet tādēļ, ka ir zināmas nodevas, kas jāmaksā par to, ka vīrietis ir līdzās. Tomēr, ja viņa ir gudra, tad pārējā laikā ir karaliene, tad pārējā laikā pati iekasē nodevas. Un vīrietis būtībā ir viņas rokās, viņas žēlastībā. Sievietē ir iekodētas zināšanas par to, kā tas darāms, kā izspēlējamas šīs ainas. Un man nedaudz aizraujas elpa, kad redzu visu šo tik veiksmīgi, kā pa diegu slīdam citu dzīvēs.