Pa lielam dzīve tāpat ir laba. Tā pati nepiepildītā dzīve tieši tagad un te ir laba. Jo vairāk sastopos ar nepiepildījuma izjūtu, jo kaut kā dziļāk to aptveru. Dzīve ir ne-ideāla. Viss ir ne-ideāls. Kad pieņem esošā ne-ideālumu, paliek kaut kā viegli. Var piepildīt dienu ar grāmatu, ar puķu stādīšanu, ar plātsmaizes cepšanu, ar vienkārši laiskošanos. Ar to, ka atlaid vajadzību obligāti sevi realizēt un piepildīt. Obligāti atrast partneri. Obligāti sasniegt kaut ko kādās jomās. Nē, arī bez tā dzīve ir. Un dzīve pati par sevi ir dāvana, tā tāda patiesi ir. Un varbūt man būtu gribējies pavadīt nedēļas nogali citādāk, bet, ja tā padomā, tieši šādi ir labi.