Mēs būvējam pasauli no skumju klucīšiem. M. aizsmakusī balss telefonā ar zemtekstu "atbrauc pamīlēties ar mani, es sakārtošu istabu". Šķiet, mēs jau visu mūžu braucam pamīlēties viens pie otra. Bet skumjas velkas pakaļ. Siltu pēcpusdienu dīka un vientulība. Ja vien ar pamīlēšanos būtu līdzēts. Ja vien tas būtu īstais plāksteris, ar ko aizlipināt ciet to sajūtu... Ka visa dzīve ir tāda dīka pēcpusdiena.
Bet es negribu domāt.