Šī neīstās patības pasaule ir skumja un trausla. Tomēr atbilde, ko mēs meklējam, jau ir katrā no mums, un lielā mērā tā ir atrasta — svarīgs ir nevis ārišķīgums, bet patiesība. Mūsu īstā patība zina, ka nekur nav jāiet un nekur nav jānokļūst. Mēs jau esam mājās — brīvi un piepildīti. (..) Tomēr šķiet, ka mēs dodam priekšroku pasaulei, kurā cilvēki vai nu uzvar, vai zaudē, un lielākā daļa zaudē. Mēs pat esam ar mieru domāt, ka esam zaudētāji vai ka mūsu dzīve nav izdevusies, nevis uzdrošināties ļaut Lielajam atļāvējam veidot pasauli, kurā visi uzvar, jo tieši tāda pasaule, iespējams, ir vienīgais Dieva Kosmoss.