Šodien esmu dzelmē. Tā gadās. Tādas ir nedēļas nogales. Lūzumpunkti. Kad pārdzīvot visu nedēļas nogurumu un ielūkoties acīs nepiepildītajam. Reizē es zinu, ka pēc tam sekos atjaunošanās. Tas ir kā šūnu atmiršanas process. Pēc tam būs jauni spēki. Bet šodien es guļu zem ūdens. Un man pa acīm ārā sūcas upes. Skan mūzika. Un negribas. Patiesībā negribas vēl vienu tādu pat nedēļu, visu to ierastību, visu to ikdienišķo cīņu. Esmu nogurusi. Bet es zinu, ka rītdiena pienāks, un man nebūs, kur dēties, būs tās pašas sliedes, tie paši grāmatplaukti, tās pašas problēmas. Es nevaru izbēgt no sava labirinta.