Vienkārši cirst nost to, kas traucē tev būt sev pašai.

Izdarīt grūtās izvēles, sadzīvot ar to sekām. Uzņemties atbildību par sevi.

Tas ir pats grūtākais. Vieglāk ir pakļauties mirklīgiem vājumiem, kaprīzēm, iegribām. Viltus remdējumam, kas ilgtermiņā nenes tev neko labu.

Vieglāk ir dzīvot šajā kokteilī. Vieglāk ir šņāpt šos vīriešu iniciāļus un rakstīt par tiem sapiņķerētus stāstus. Viņi visi spoguļo tevi. Bet viss īstais ir vienkāršs, un par to nav sapiņķerētu stāstu.

Es vienkārši nezinu, vai esmu gatava. Vai man ir spēks. Ir tik daudz noguruma pēdējā laikā. Un tik daudz būtu jāspēj izdarīt sevī. Padarīt sevi brīvu. Atraisīt no visa šī. Un šoreiz patiesi. Ne mēģināt un atkal atkrist atpakaļ.

Pārcirst to saikni, kas ir ar dažiem cilvēkiem. Cirst nost šo asti, kas visu laiku velkas pakaļ. Cirst nost. Pat ja palieku tumsā, viena, aukstumā. Es tāpat esmu viena. Stāvēt un paciest. Pēc tam būs labāk. Pēc tam vienmēr paliek labāk. Stāvēt putenī, stāvēt sērsnā, ielaist sāpes sevī iekšā. Izdzīvot visu šo tumšo, ķepīgo, grūto. Bez ilūzijām. Jādara tas, no kā visvairāk bail.