Kaut kur iekšēji jau ir tā sevis sajūta, tāda kā bāzes nots, uz kuras balstās visas pārējās skaņas. Kad to uzmeklēju, viss slīd viegli. Tās tiešām ir ilūzijas, ka kaut kādi ārēji spēki un notikumi nāks un piepildīs, sakārtos mūsu dzīves, citi cilvēki. Dzīvē ļoti daudz kas no iedomātā nenotiek. Un notiek daudz kas agrāk neiedomājams. Bet mēs tik un tā konstruējam nākotni kā smilšu pili no dažādām iedomām, stereotipiem, standartiem, kaprīzēm. Bet tās pilis var nebūt, tās pilis pat ļoti, ļoti var nebūt, bet gan citas pilis to vietā.