Norvēģijas vīrietis mani lutināja. Visādi un arī seksuāli. Es jutos gana... Man nebija sajūtas, ka man jānomet svars, lai es būtu pievilcīga, kaut kas jāmaina, jāuzlabo sevī. Mans ķermenis beidzot bija vienots veselums un pieņemts, kāds tas ir, katra mana šūna šķita iederīga. Pēc seksa viņš skūpstīja manu vāveri un sacīja, ka esmu brīnums, un tobrīd es jutos mazliet kā dieviete ar viņa galvu sev klēpī, ar viņa svētlaimīgo sejas izteiksmi. Es beidzot biju kopā ar vīrieti nevis egoistisku puišeli, vīrieti, kas prata baudīt un apmierināt manu ķermeni tādu, kāds tas ir, nepiemērot nekādiem standartiem un iedomām, kas neko neprasīja no manis, neprasīja sūkā man, dod man. Viņš pats gribēja dot.