Stāstīju L. par to velkošo sajūtu sirds rajonā, ko pēdējā laikā ļoti izjūtu. Kā skumjš un auksts caurvējš, kas iezadzies un velk mani kaut kur projām. Man vajag mīlestību. Nevis es pēc tās ilgojos, bet tā ir nepieciešamība. Un tomēr es tam neatrodu nekādu risinājumu. Vai tāds ir mans ceļš? — es tad jautāju. Vai tas aukstais caurvējš ir manas dzīves mācība? Vai tā ir jābūt? Vai no skumjām kaut ko var vēl iemācīties? Bet laikam jau es neticu, ka man var būt. Es nespēju īsti uzradīt sevī šādu ticību. Un es nezinu, ko darīt. Tas ir stāsts, kurā es jūtos tik bezspēcīga.