Dažreiz es gribētu, kaut varētu būt ar Zaļacaino vīrieti. Lūk, skaties uz mani kailu. Lūk, dari ar mani visu to, tu jau zini kā — kā jau to var — ļoti dažādi. Dažādās pozās, dažādās maiguma un ne-maiguma pakāpēs. Man ir šis ķermenis. Šis skaistais, nekad vēl līdz galam nenovērtētais ķermenis, apaudzis ar emocionālās ēšanas zvīņām. Vakar, kad peldu ezerā, ūdens virsa šķiet notriepta ar asarām.  Apkārt ir gluds miers. Saule slīd uz leju kā lietavās noliecies zars, kas sagumis zem smaguma. Vien pāris ģimeņu ar bērniem plunčājas krastā, ūdenī un paši savās čalās. Viss ir mierīgi. Bet es peldu un pa reizei iedomājos, kā būtu, ja es slīktu, ja nu man pietrūktu spēka un es slīktu, bet tā nekad neatgadās.