Nezinu. Ir tikai lietus pašlaik. Īstu atbilžu nav. Ir dzestrs ābeļdārzs un piemirkuši ievziedi, jau gandrīz noziedējuši. Dažreiz es aizvien vēl ticu, ka Tu kaut kur esi. Kaut kāds instinkts, kaut kāds stāsts, kas ar stieplēm iepīts man pašā serdē, aizvien cenšas pavēstīt, ka Tavas eksistences sajūta nav izdomājums, tā tur vienmēr bijusi, pirms es vispār paspēju aptvert, ka esmu, eksistēju, dzīvoju, apziņa par Tevi ir bijusi ar mani. Bet mana dzīve ir aizritinājusies līdz šim brīdim jau. Un viss, ko es vēl varu pasacīt, ja Tu esi, šī ir dziesma Tev. Nekā cita man nav, nav citu īstu atmiņu par Tevi.